Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Dainis Caune

Dainis Caune Toreiz un tagad
Žurnāls: Nr. 369

Lauva no Zirga gada

Lai arī 50. pasaules čempionāts kamaniņu sportā, kas janvāra izskaņā risinājās Kēnigszē trasē, Latvijai bija visveiksmīgākais, jo brāļi Šici izcīnīja divas bronzas medaļas (otru komandu stafetē kopā ar Kendiju Aparjodi un Artūru Dārznieku), kā arī sudrabu sprintā, mūsu valsts himna par godu pasaules čempionam vēl nav atskaņota. Bet pasaules čempioni mums ir — 1978. gadā par tādiem divnieku konkurencē kļuva Dainis Bremze un Aigars Kriķis, bet dāmām zelta medaļu ieguva Vera Zozuļa. Vēl vienu viņai pasniedza 1980. gadā Leikplesidā kopā ar olimpiskās čempiones titulu.

Dainis Caune Zibsnis
Žurnāls: Nr. 369

Dramatiskais biatlons

Atšķirībā no vairākiem citiem pie mums slaveniem ziemas sporta veidiem biatlonā pilnā sparā turpinās gan sezona, gan kvalifikācija Pekinas olimpiskajām spēlēm. Vēl varam cerēt uz patīkamiem pārsteigumiem, no kuriem daži jau piedzīvoti. Vispirms janvāra pēdējā nedēļā trešo Eiropas čempiona titulu izcīnīja Andrejs Rastorgujevs, divas dienas vēlāk, gūstot tobrīd nozīmīgāko uzvaru savā karjerā, tādu pašu zelta medaļu saņēma Baiba Bendika. Tiesa, jāņem vērā, ka biatlonā brīnumus nemitīgi spēj radīt tikai daži un arī tikai kādu nosacītu laika sprīdi. Pārējie, cerot uz savu laimes mirkli, diendienā strādā gadiem, lejot sviedrus, mokoties šaubās, un lielākoties to tā arī nepiedzīvojot.

Dainis Caune Čempions un sacensība
Žurnāls: Nr. 368

Uzmanību, Roboti!

“Tik platu soli uz priekšu no viņiem neviens negaidīja,” Mārtiņa Bota un Roberta Plūmes veikumu Eiropas čempionātā vērtē Latvijas izlases treneris un menedžeris Kristaps Mauriņš. “Izlases komandā viņi ienāca pērn, pussezonu nobrauca pa Nāciju kausiem, Pasaules kausa cīņām nekvalificējoties. Kā ceturto divnieku paņēmām līdzi arī uz pasaules čempionātu Sočos, lai iegūst pieredzi un varbūt kaut ko parāda kontroltreniņos. Bet tur viņiem pasmagi gāja, pāris reizes nokrita, un aizsūtījām mājās jau pirms čempionāta.”

Dainis Caune Runā prezidents
Žurnāls: Nr. 368

Mirsti jauns lielā vecumā!

Izcīnīt gandrīz 10 000 medaļu ik gadu piedāvā olimpiskais čempions kanoe airēšanā Ivans Klementjevs, kurš pērnajā decembrī atkārtoti ievēlēts par Latvijas Sporta veterānu — senioru savienības (LSVS) prezidentu.

Dainis Caune Zibsnis
Žurnāls: Nr. 368

Augstāk, nekā iespējams

Desmit dienās astoņas sacensības jeb četri Pasaules kausa izcīņas posmi, kas parastā versijā ilgtu mēnesi — tāda ir pasaulē grūtākā distanču slēpošanas seriāla Tour de Ski būtība. Visās šajās sacensībās koknesiete Patrīcija Eiduka iekļuva labāko trīsdesmitniekā, leģendārajā fināla slēpojumā, kurā pēdējie 2,7 kilometri jāveic augšup pa kalnu slēpošanas trasi, latviete finišēja desmitā, kopvērtējumā izcīnot 24. vietu un gūstot apbrīnu ar rezultātu stabilitāti un cienījamo briedumu, lai gan 1. februārī Patrīcija svinēs tikai pašreizējam gadskaitlim atbilstošo 21. dzimšanas dienu.

Dainis Caune Čempions
Žurnāls: Nr. 368

Bagātākais čempionāts

Lai gan olimpiskie vicečempioni brāļi Andris un Juris Šici bija guvuši uzvaras ne tikai Pasaules kausa izcīņas posmos, bet pat kopvērtējumā, kā arī kļuvuši par divkārtējiem Eiropas čempioniem komandu stafetē, tikai Siguldā, izcīnot kontinenta zeltu, abi savā vairāk nekā divdesmit gadus ilgajā karjerā pirmo reizi kāpa uz tik augsta pjedestāla individuālajās sacensībās. Patiesībā tas bija mazākais pārsteigums. Par bronzas laureātiem kļuva Mārtiņš Bots un Roberts Plūme, kuri vēl iepriekšējā sezonā ne reizi nekvalificējās PK pamatsacensībām. Un arī tas vēl nebija viss. Brāļi kopā ar Elīzu Tīrumu un Artūru Dārznieku finišēja sudraba pozīcijās stafetē.

Dainis Caune Sabiedrība
Žurnāls: Nr. 367

Iznākusi grāmata Mūsu lielās spēles

Grāmatnīcas Jānis Roze veikalu plauktos nonākusi Kristiāna Girviča sarakstītā grāmata Mūsu lielās spēles. Šajā grāmatā atjaunotās Latvijas futbola izlases vēsture ir aplūkota, par pamatu ņemot 15 labākās spēles. “Tā, protams, ir subjektīva izvēle, un līdzjutējiem šis spēļu saraksts arī varētu nedaudz atšķirties atbilstoši katra gaumei un arī emocionālajām atmiņām,” skaidro autors. “Bet grāmatā nav runa tikai par konkrētiem mačiem — tie ir kā pieturas punkti, lai pastāstītu par attiecīgo laikposmu valsts galvenās komandas dzīvē.” Grāmata, kas izdota ar Latvijas Futbola federācijas atbalstu, ir dāvana futbola līdzjutējiem 30. gadadienā pēc neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas.