Dainis Caune
Minox, VEF, Spīdola...
Laikraksta Sports pirmie 999 numuri iznāca ar citu logo jeb, kā tolaik teica, galviņu nekā patlaban zināmā — Imanta Melgaiļa veidotā. Kas bija pirmās autors? Atbilde uz šo jautājumu atklāj leģendārus vīrus.
Baudāma, izaicinoša un droša
Tā jauno Jaņcjinas trasi, kurā jau pēc gada un nepilniem trim mēnešiem sāksies cīņa par Pekinas ziemas olimpisko spēļu medaļām, novērtēja mūsu kamaniņu braucēji Andris un Juris Šici. Pie šāda glaimojoša secinājuma brāļi nonāca, svaigi uzcelto ledus arēnu nedēļu no vietas testējot stingri reglamentētā kovidburbulī.
Ātrākais sports uz ledus
Pirmais latvietis — starptautiskās olimpiskā sporta veida federācijas prezidents! Ar šādu godu varam sveikt Einaru Fogeli, kurš 20. novembrī no Zalcburgas vadītā tiešsaistes Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas (FIL) kongresā vienbalsīgi tika ievēlēts par šīs organizācijas prezidentu. Pieredzi un biedru uzticību viņš krāja kopš 1994. gada kā FIL viceprezidents tehniskajos jautājumos, bet 2018. gada vasarā kļuva par starptautiskās federācijas ģenerālsekretāru.
Spridzekļi burbulī
Lai varētu sākties Pasaules kausa izcīņas sezona skeletonā un divnieku ekipāžām bobslejā, Siguldā tika radīts kovidizturīgs burbulis. Neviens tajā netika ielaists bez negatīva dubulttesta. Tādēļ ārpus šīs neredzamās, bet necaurejamās sienas palika Krievijas un Austrijas bobslejisti, kā arī Lielbritānijas sportisti. Savukārt ASV un Kanādas komandu ierašanās Eiropā pandēmijas apstākļos bija gandrīz neiespējama misija. Tādēļ arī ieskaite olimpiskajai kvalifikācijai pārcelta uz nākamās sezonas sākumu.
Būs grāmata: Gods kalpot sportam
Populārais futbola tiesnesis un žurnālists Miķelis Rubenis savām grāmatām pievienojis vēl vienu, kurā apkopojis gan publicētos (žurnālā Sports un citur), gan nepublicētos vēstījumus par sporta dzīvē mazāk ievērotām, taču svarīgām personībām — sporta spēļu treneriem, spēlētājiem un tiesnešiem — visdažādāko profesiju pārstāvjiem, kas šo savu hobiju sekmīgi savieno ar pamatdarbu.
No koka dēļa līdz liddēlim
Radīts vienkāršībai un pieejamībai, izpriecām un sportam, pusgadsimta laikā regates vējdēlis piedzīvojis nemitīgas pārmaiņas. Modernie kompozītmateriāli un jaunākās tehnoloģijas to uznesušas līdz popularitātes virsotnēm, lai pēc tam gandrīz vai nomestu iznīcības aizā, no kuras tas atkal pacēlies spārnos, lai vārda tiešajā nozīmē lidotu tālāk. Mūsu pusē šī ceļa sākuma posmam bija īpašs segums.
Nepārspējamā
Oktobrī medijus pāršalca negaidīta un iepriecinoša ziņa — Latvijas orientieriste Sandra Grosberga atzīta par Pasaules spēļu mēneša atlēti! C-19 pandēmijas dēļ šogad nenotika ne Eiropas, ne pasaules čempionāti, ne arī citas plašas starptautiskas sacensības. Tāpēc Latvija, kas īstenoja gandrīz visu vasaras kalendāru, kopš jūnija vidus rīkojot sacensības katrā nedēļas nogalē, izcēlās gan Starptautiskās Orientēšanās federācijas, gan Pasaules spēļu kontekstā. Sandra uzvarējusi 21 Latvijas kausa izcīņas posmā pēc kārtas. Kopš 2017. gada rudens Latvijā viņa nav pārspēta nevienās sacensībās. Par Latvijas čempioni Sandra Grosberga šogad tāpat kā aizpērn kļuva visās četrās disciplīnās, kuras ir pasaules čempionātu programmā — sprintā, vidējā un garajā distancē, kā arī stafetē. “Grosberga — tas ir vārds, no kura nesējas jāuzmanās nākamā gada pasaules čempionātā un, protams, 2022. gada Pasaules spēlēs,” tā savu izvēli pamato Starptautiskā Pasaules spēļu asociācija.