Minox, VEF, Spīdola…
Laikraksta Sports pirmie 999 numuri iznāca ar citu logo jeb, kā tolaik teica, galviņu nekā patlaban zināmā — Imanta Melgaiļa veidotā. Kas bija pirmās autors? Atbilde uz šo jautājumu atklāj leģendārus vīrus.
Izlasījis mūsu izdevuma jubilejai veltītos iepriekšējā numurā publicētos materiālus un nopratis par neziņu, man piezvanīja laikraksta Sports trešais redaktors Inarts Skujiņš. “Reiz mani ar viņu iepazīstināja redakcijas vecākie līdzstrādnieki Nikolajs Muzis un Roberts Baltiņš,” atceras Skujiņš. “Tas bija Ādolfs Irbīte — slavenā Latvijas laika aviokonstruktora Kārļa brālis.”
KAM VEF SĀKAS AR AVIĀCIJU
Tiesa, Kārļa uzvārds bija Irbītis, bet Ādolfa — Irbīte. Tomēr šaubu nav — viņi ir ne tikai brāļi, bet arī ar vienādu uzvārdu strādājuši kopā pirmskara VEF. Iespējams, vēlāk gūtā nelielā atšķirība uzvārda galotnē Ādolfam padomju laikos palīdzējusi izvairīties no nopietnām represijām.
Kārlis Irbītis sācis ar sporta lidmašīnām, konstruējis 19 lidaparātu tipus, no kuriem vairāki trīsdesmitajos gados guvuši lielu ievērību starptautiskās aviācijas izstādēs un pirmskara rūpnīcā VEF ražoti sērijveidā. Šīs lidmašīnas izcēlās ar labām aerodinamiskajām īpašībām, kas ar vidējas jaudas dzinējiem ļāva sasniegt lielus ātrumus un lidojumu tālumus. Neapšaubāmi, Kārlim Irbītim piemita ne tikai konstruktora, bet arī dizainera talants. Viņš ir autors joprojām pazīstamajai VEF tirdzniecības zīmei, kuru izstrādāja 1934. gadā.
Otrā pasaules kara laikā Kārlis Irbītis ne gluži pēc savas gribas strādāja Vācijas lidmašīnu konstruktoru birojos, bet pēc tam divdesmit gadus bija konstruktors lielākajā Kanādas aviācijas uzņēmumā Canadair. 1992. gadā Irbītim piešķīra Latvijas ZA Goda doktora grādu inženierzinātnēs.
NO CITAS PASAULES, BET UZ ZEMES
“Viņš bija no citas pasaules,” Ādolfu Irbīti atceras arī Miķelis Rubenis — pirmās desmitgades Sporta līdzstrādnieks. “Bieži ciemojās redaktora Runča kabinetā.” Redaktors pēc tam citiem klāstījis, kāds Irbīte liels cilvēks. Par to šaubu nevarētu būt. To dokumentālajā grāmatā Mans mīļais Čiekurkalns apliecina Gunta Celma. Ādolfs Irbīte studējis LMA Grafikas nodaļā, pirms kara vadījis VEF reklāmas nodaļu, izstrādājis jaunās produkcijas ārējo veidolu, piedalījies arī pasaulslavenā miniatūrā fotoaparāta Minox radīšanā. “Šā fotoaparāta firmas zīmi izstrādāja mans brālis Ādolfs Irbītis,” savā grāmatā Latvijas aviācija un tās pionieri raksta Kārlis Irbītis.
No 1956. līdz 1971. gadam Ādolfs Irbīte bijis galvenais mākslinieks VEF mākslinieciskās konstruēšanas jeb — kā tagad teiktu — dizaina nodaļā, vadījis arī Radiotehnikas konstruktoru biroju Orbīta. Tieši viņš radījis leģendāro Spīdolas, Selgas, Bangas, Rigondas, Simfonijas un vēl gandrīz simt citu radioaparātu veidolus.
TIK DAUDZ VĒSTURES…
Nu bet sports? Čiekurkalna puikām tas nevarēja būt svešs. Turklāt Ādolfa dzīvesbiedre bija Brigita Irbīte — atsaucīgā un sirsnīgā sporta ārste, ar kuru septiņdesmito gadu sākumā nācās saskarties arī man un citiem biatlonistiem, kamaniņu braucējiem un kalnu slēpotājiem — tas bija sporta veids, ar kuru abi Irbītes nodarbojās paši. Latvijas dizainā Irbītes vārdu turpina nest abu meita Andra — interjeriste un LU pasniedzēja.
Nav atrodama nekāda argumentācija, kāpēc otrdien, 1963. gada 19. februārī, Sports iznāca ar jaunu logo. Vienkārši sestdien, 16. februārī, laikraksts pēdējo reizi lasītājus sveica ar ierastajos apaļīgajos burtos veidoto nosaukumu. Tiesa, tā kārtas numurs bija zīmīgs — 999. Avīzes centrālais materiāls bija veltīts arodbiedrību II ziemas spartakiādei Cēsīs, un Roberts Baltiņš pirmajā lappusē ziņoja, ka RPI pasniedzējs Zigurds Zēbergs kļuvis par sporta meistaru biatlonā, 20 km distancē ar 7 soda minūtēm izcīnot trešo vietu aiz čempiona Elmāra Špīsa un Jevgeņija Pīrāga. Tūkstošais numurs, šo skaitli nekādi neizceļot, gan bija nodrukāts zilā krāsā. To varēja uztvert arī kā sveicienu ziemas spartakiādei, jo Baltiņš turpināja ziņot no Cēsīm. Šoreiz par Helēnas Zvejnieces un Ulda Lizuma uzvarām distanču slēpošanā.
Tik daudz vēstures aiz viena fakta.
