Nenoslīpēts dimants uz ātrā ceļa
Līdz 2017. gada rudenim Francis Gusts nemaz nezināja, kas ir spīdvejs. Pat to, ka motosportā ir tāda disciplīna. Tāpēc nebija nekāds brīnums, ka Latvijas atklātajā čempionātā spīdvejā, kas šosezon bija pirmās tāda mēroga sacensības valstī, pārtraukumos starp braucienu sērijām pat daudzi pieredzējušie skatītāji Daugavpils Lokomotīves mototrekā cits citam jautāja: “Kas tas Gusts tāds ir? No kurienes viņš uzradies — mums taču tāda juniora nebija?!” Bet septiņpadsmitgadīgais Francis Gusts kļuva par aizvadītās spīdveja sezonas lielāko atklājumu, kuru kolēģi no spīdveja lielvalsts Polijas nosauca par nenoslīpētu dimantu. Slīpēšana ir tikai sākusies.
Motokross — tā Francim bija zināma lieta. Kad zēns mācījās 4. klasē, viņa sapnis bija kļūt par motokrosistu. Tētim Rolandam bija veca rīdziņa, ar to Francis braukāja pa Mucenieku apkārtni, visas taciņas tur viņam bija zināmas. Tad tēvs dēlam nopirka 85 kubikcentimetru Honda motociklu. Tētis ar kvadriciklu, Francis — ar savu hondiņu sestdienās un svētdienās braukāja pa mežiem sporta kompleksa 333 apkārtnē.
AUSEKĻA KAROGS PULCĒ
Ziemā ar kvadriciklu pa aizsalušo ezeru neapzināti tika apgūtas pirmās spīdveja iemaņas, proti, braukšana sānslīdē. Motokrosa sacensībās Francis vēl nepiedalījās un tagad vairs laikam arī nepiedalīsies (ja nu vienīgi kādā ziemas motokrosā, gatavojoties jaunajai spīdveja sezonai, jo motokross spīdvejistiem ir viena no gatavošanās sastāvdaļām ziemas mēnešos), jo 2017. gada rudenī viņš pirmo reizi uzzināja par spīdveju — klasesbiedrs Rīgas Juglas vidusskolā pastāstīja, ka Biķerniekos esot iespēja pamēģināt braukt spīdveju.
Rīgā spīdvejs bija sācis atdzimt, zem IK Auseklis karoga jau pulcējās pirmie censoņi Rūdolfs Sproģis, Ričards Ansviesulis, Kristers Lumanis… Pēc vairāk nekā 20 gadiem Latvijas čempionātā atkal piedalījās spīdvejisti no Rīgas. No Daugavpils Lokomotīves bija atvesti pāris lietoti motocikli, kuri tika noregulēti tā, lai iesācēji ar piecsimtnieku nevarētu braukt pilnā ātrumā — tas zēniem būtu pārāk bīstami. Francis pamēģināja, viņam diezgan ātri izdevās sākt braukt sānslīdē, un puisim iepatikās. Jauno Rīgas spīdvejistu treneris — bijušais Rīgas Ceļinieka komandas braucējs Antonijs Kušels — uzreiz pamanīja, ka Gustam ir ķēriens. Pirmais treneris ielika pamatus, kas tika stiprināti jau ar 250 kubikcentimetru Jawa motocikliem. Tieši šajā motociklu klasē notika Franča Gusta debija spīdveja sacensībās, turklāt uzreiz ārzemēs.
TE ĶĒDE TRŪKST, TE MOTORAM KAUT KAS
“Pardubicē pirms slavenajām Zelta ķiveres sacensībām tiek rīkotas sacensības jaunajiem spīdvejistiem 250 kubikcentimetru klasē, un tur pirmo reizi startēju sacensībās. Pirmo reizi manam motociklam bija jauna aizmugurējā riepa, pirmo reizi jauns sajūga disks, nu tik tagad braukšu… Apmetos atmuguriski jau startā. Tāds bija sākums,” ar smaidu atceras Francis. “Tad vēl sacensībās Dānijā izdevās veikt tikai vienu braucienu — te motoram kaut kas, te ķēde pārtrūkst. Tikai nākamajā sezonā sāku pa īstam piedalīties sacensībās — Polijas Ekstralīgā 250 kubikcentimetru klasē, sacensībās Dānijā.”
Pavērot sacensības Polijā bija atbraucis Jānis Bitenieks, kurš dzīvoja un strādāja Dānijā un kuram motoru sports bija tuvs. Mājupceļā viņi brauca kopā, Franča tēvam iznāca garāka saruna ar Jāni, un ar viņa palīdzību Francis nokļuva vēl vienas spīdveja lielvalsts Dānijas sacensību apritē. Nepilnu divu sezonu laikā Gusts kļuva par vienu no labākajiem braucējiem 250 kubikcentimetru klasē. Jau tad Latvijas spīdveja aprindās sāka runāt, ka aug talantīgs braucējs, jau tad viņu pamanīja arī Polijā, kur kārtējo reizi secināja, ka Latvijā atkal parādījies talantīgs puisis un ka Maksimam Bogdanovam un Andžejam Ļebedevam aug pēctecis — sak’, drīz par viņu dzirdēsiet.
ĀTRI, BET AR PRĀTU UN APDOMU
Vairāki treniņi ar 250 kubikcentimetru motociklu tika aizvadīti Daugavpilī, kur Franci pirmo reizi klātienē redzēja arī Lokomotīves braucēji un treneris Nikolajs Kokins. Klāt bija Grigorijs Laguta (savulaik Lokomotīves līderis, bet tagad viens no labākajiem braucējiem Polijas Ekstralīgā, viens no spēcīgākajiem Krievijas spīdvejistiem), kurš treniņā pamācīja dažas nianses. Jau pērn daudzi ieteica Francim pārsēsties uz lielo jeb 500 kubikcentimetru motociklu, jo 16 gadu vecumā jau drīkstēja piedalīties arī starptautiskās sacensībās, taču Gusts nesteidzās. Visam savs laiks. Pirmo reizi sacensībās ar piecsimtnieku Francis piedalījās Igaunijā, pirmajā braucienā uzvarēja somu brāļus Vuolasus, bet otrajā — kritiens… “Es vēl īsti nezināju, ko ar to lielā motocikla jaudu darīt, kā to savaldīt un izmantot savā labā,” atceras Francis.
2019. gada sezonas beigās sacensībās Čehijā kāds vīrs uzaicināja Franci Gustu patrenēties Gožuvā — Polijas Ekstralīgas kluba Stal mototrekā. Kāpēc laist garām tādu iespēju? Klāt bija vietējās komandas treneris Staņislavs Homskis, atnāca arī pasaules čempions Bartošs Zmaržliks. Mājās Francis atbrauca ar Stal komandas kreklu un neparakstītu līgumu…
“Tas līgums vēl tagad ir pie manis, taču mēs reāli novērtējām situāciju — Ekstralīgas komandā man vēl nav, ko darīt,” stāsta jaunais spīdvejists. “Skaidrs, ka mani būtu aizdevuši kādam 1. vai 2. līgas klubam (Polijas spīdveja līgu komandās juniors nedrīkst būt leģionārs — tas attiecas arī uz Daugavpils komandu — A. K.). Tad jau daudz vērtīgāk braukt Lokomotīves sastāvā. Tajā gan arī vieta nebija garantēta, taču tur bija daudz lielāka varbūtība tikt pie regulāras braukšanas. Ja es ar laiku sasniegšu Ekstralīgas līmeni, tad piedāvājumi nekur nepazudīs.”
RĪDZINIEKS DAUGAVPILĪ
Pavasarī izdevās aizvadīt treniņus Krško mototrekā Slovēnijā, taču tad atnāca COVID-19… Gusts pēdējā brīdī paspēja atgriezties mājās un turpināja gatavoties sezonai Daugavpilī — tad jau bija skaidrs, ka viņš šosezon būs Lokomotīves sastāvā. Vienkārši braukāt un braukāt treniņos iesācējam nebija jēgas, tāpēc tika panākta vienošanās ar 2010. gada junioru pasaules čempionāta bronzas medaļas ieguvēju un vienu no labākajiem Latvijas spīdvejistiem Maksimu Bogdanovu par sadarbību. Savainojuma dēļ Makss bija spiests beigt karjeru nepilnu 30 gadu vecumā, taču palika spīdvejā un palīdz ar padomu. Arī Andžejs Ļebedevs neliedz padomu, turklāt, dzīvodams ilgāku laiku Daugavpilī, Francis tiek gardi paēdināts Andžeja kafejnīcā Yoggi Bear.
Pirms iekavētās sezonas sākuma tika aizvadīti treniņi un sparingbraucieni ar Lokomotīves spīdvejistiem, no Daugavpils sāka pienākt ziņas, ka Gusts jau šosezon varētu tikt komandas pamatsastāvā. Skaidrs — nav vēl sacensību pieredzes, taču puisis brauc ar galvu, ātri uztver padomus. Uz ātrā ceļa, kā latviski var tulkot speedway, parādījies nenoslīpēts dimants un tagad tikai atliek to slīpēt. To darīt nebūtu iespējams bez Franča tēva, SIA Ergoss, Profline, Garkalnes novada domes, Arņa Homas, vēlāk arī Dautkom atbalsta.
Klubs var iedot nepieciešamo startam, arī līdz zināmam līmenim nodrošināt piedalīšanos sacensībās, taču daudz līdzekļu jāpiesaista un jāiegulda pašiem, lai tiktu arvien augstāk un līdz sāks parādīties pirmie gribētāji atbalstīt. Spīdvejā komandu sacensībās braucēji saņem tā saukto punktu naudu (katram ir atšķirīga likme par punktu — atkarībā no vienošanās), labi braucēji vienā mačā var nopelnīt dažus tūkstošus eiro, bet… Lai līdz tam nonāktu, ir diezgan daudz izdevumu, turklāt daļa no nopelnītā jāiegulda motociklā (plus samaksa mehāniķiem un dzinēju tūnētājiem). Tas jau ir atsevišķs stāsts, un tas katram ir citāds.
Latvijas atklātajā čempionātā Francis Gusts savā pirmajā braucienā spēkojās ar nākamo uzvarētāju Andreju Kudrjašovu, Krievijas čemponātā skaistā cīņā finišā pārspēja pieredzējušo Ķastu Puodžuku, bet nākamajā braucienā — zviedru Linusu Sundstrēmu. Lielākajai daļai nezināmais Gusts pēkšņi kļuva par vienu no favorītiem! Savā pirmajā Latvijas čempionātā Gusts ieguva bronzas medaļu junioru konkurencē un ieņēma piekto vietu starp pieaugušajiem. Tāds debitants sen nebija redzēts.
Jau kopš sendienām no Rīgas spīdvejistiem Daugavpils Lokomotīves rindās neviens nebija ticis pamatsastāvā (daži nemaz negribēja pāriet no Ceļinieka, jo tad daudz vajadzēja mainīt savā ikdienas dzīvē), un Francis Gusts kļuva par pirmo. Jau sezonas beigās sastāvā tika iesaistīts arī Ričards Ansviesulis. Spīdveja atdzimšana Rīgā jau sāk dot pirmos augļus arī Latvijas izlases līmenī (ar abu piedalīšanos — 3. vieta Eiropas junioru komandu čempionātā, 4. vieta pasaules junioru komandu čempionātā, 2. vieta Eiropas U-19 kausa izcīņā pāriem, 3. vieta Polijas junioru komandu čempionātā).
Ko no Gusta gaidīt Polijas eWinner 1. līgas čempionātā? Tas bija nākamais jautājums. Pirmajā mačā Lodzā viņš vēl komandā bija trešais juniors, piedalījās vienā braucienā un palika bez punktiem. Pirmajā mačā Daugavpilī ar Gdaņskas komandu — kritiens pirmajā līkumā… Braucienu gan nācās atkārtot, un tajā Francis atveda savus pirmos punktus — finišēja otrais aiz Oļega Mihailova un junioru braucienā abi guva 5:1 uzvaru. Maisam gals bija vaļā. Pāris Mihailovs—Gusts bija pārliecinoši labākais 1. līgā — summā netika zaudēts nevienā junioru braucienā, bet astoņas reizes uzvarēts ar 5:1 (pavisam abi piedalījās 16 braucienos, uzvarēja deviņos, sešas reizes bija neizšķirts un tikai vienu — zaudējums). Vidēji vienā braucienā Gusts guva 1,5 punktus un bija viens no labākajiem junioriem 1. līgā.
NĀKAMSEZON VAIRS NEBŪS ATKLĀJUMS…
Un tomēr šosezon viņš vēl bija atklājums. Nākamajā sezonā — vairs nebūs, nākamajā sezonā no Franča jau gaidīs vairāk, un viņš to labi apzinās. Lokomotīvei neizdevās noturēties 1. līgā, ne bez iemesla tika paredzēts, ka Gusts varētu arī pamest Daugavpils komandu, taču tā nenotika. Pirmkārt, spēkā ir līgums, otrkārt, nākamsezon viņam šeit būs ļoti laba iespēja izpausties vēl augstākā kvalitātē un ar to sekmēt atgriešanos 1. līgā. Nākamā sezona, jācer, atkal būs ierasta, nevis pandēmijas plosīta — jāsper nākamais solis uz ātrā ceļa.
Francis Gusts mācās Rīgas Juglas vidusskolas 11. klasē ar medicīnas novirzienu. Šī joma viņam likās interesantākā un noderīgākā no piedāvātajām. Jaunais mācību gads viņam sākās tikai pēc spīdveja sezonas beigām, bet ar zināšanu apguvi Francim pagaidām problēmu nav. Savukārt skolā tagad daudzi zina, kas ir spīdvejs, kaut gan vēl pirms gadiem četriem par to neko nezināja arī Francis Gusts pats. Spīdvejā trenējas arī Franča jaunākais brālis Jēkabs. Viņam ir 12 gadi, viņš šosezon jau sāka braukt ar 250 kubikcentimetru motociklu, un viņam jau ir, kam sekot.
Francis GUSTS
Rīgas Juglas vidusskolas 11. klases skolnieks, spīdvejists (Daugavpils Lokomotīve)
Dzimis: 2003. gada 2. janvārī Rīgā
Augums, svars: 170 cm, 64 kg
Sportā: kopš 7 gadu vecuma trenējies akrobātikā uz batuta, futbolā, basketbolā, kopš 2017. gada — spīdvejā
Pirmais treneris: spīdvejā — Antonijs Kušels
Lielākie panākumi: 3. v. 2020. g. EČ U-21 komandām, 3. v. Latvijas čempionātā junioriem, kopā ar Oļegu Mihailovu eWinner 1. līgas labākais junioru pāris
Vaļasprieki: bokss, enduro, ūdensmotocikli, kalnu slēpošana, slidošana
