Anatolijs Kreipāns
Krustcelēs. Pie finālturnīra durvīm
Otro reizi kopš 2016. gada jūnija Latvijas vīriešu handbola izlase ir pie finālturnīra durvīm. Pirms trim gadiem mums Valmierā pietrūka apmēram 40 sekunžu, lai noturētu triju vārtu pārsvaru izšķirošajā spēlē ar Baltkrieviju un tiktu uz 2017. gada pasaules čempionāta finālturnīru, bet tagad mums 2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā atlikušajās divās spēlēs ar Slovēniju un Nīderlandi ir vajadzīgs viens punkts, lai bez papildu aprēķiniem iekļūtu finālturnīrā. Roka jau ir uz durvju kliņķa, un atliek tikai pašiem durvis atvērt.
Dzelzs gulbis jaunā lidojumā...
Otro reizi kopš 2016. gada jūnija Latvijas vīriešu handbola izlase ir pie finālturnīra durvīm. Pirms trim gadiem mums Valmierā pietrūka apmēram 40 sekunžu, lai noturētu triju vārtu pārsvaru izšķirošajā spēlē ar Baltkrieviju un tiktu uz 2017. gada pasaules čempionāta finālturnīru, bet tagad mums 2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā atlikušajās divās spēlēs ar Slovēniju un Nīderlandi ir vajadzīgs viens punkts, lai bez papildu aprēķiniem iekļūtu finālturnīrā. Roka jau ir uz durvju kliņķa, un atliek tikai pašiem durvis atvērt.
Jaunas vēsmas jubilejas sezonā
Otro reizi kopš 2016. gada jūnija Latvijas vīriešu handbola izlase ir pie finālturnīra durvīm. Pirms trim gadiem mums Valmierā pietrūka apmēram 40 sekunžu, lai noturētu triju vārtu pārsvaru izšķirošajā spēlē ar Baltkrieviju un tiktu uz 2017. gada pasaules čempionāta finālturnīru, bet tagad mums 2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā atlikušajās divās spēlēs ar Slovēniju un Nīderlandi ir vajadzīgs viens punkts, lai bez papildu aprēķiniem iekļūtu finālturnīrā. Roka jau ir uz durvju kliņķa, un atliek tikai pašiem durvis atvērt.
