Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Handbola jaunās sezonas ģeogrāfija — Latvija, Baltija, Eiropa…

Jaunā handbola sezona sākās ar spēlēm Baltijas handbola līgā (BHL), turpinājās Latvijas SynotTip virslīgas čempionātā, sekos Dobeles TENAX starts EHF Eiropas kausa izcīņā un Latvijas izlases spēles 2022. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā. Eiropas kausi un izlase lai pagaida — spēles notiks novembrī, taču BHL un virslīgas čempionāti jau ir sākušies un tajos šosezon gaidāmi interesanti notikumi.

BHL JAUNĀ IESAIŅOJUMĀ 

Baltijas handbola līga jeb BHL ir vecākais no līdzīgiem sporta spēļu komandu veidojumiem, kas tapa mūsu reģionā 90. gadu sākumā. Bez triju Baltijas valstu komandām tajā ir spēlējušas handbola vienības no Baltkrievijas (Minskas SKA ir rekordists — 12 uzvaras kopā un 9 uzvaras pēc kārtas pirmajos turnīros), Krievijas, Somijas, Ukrainas un pat Grenlandes. 2020./2021. gada sezonā BHL būs visīstākā Baltijas līga — pirmo reizi tajā spēlēs tikai Latvijas, Lietuvas un Igaunijas komandas. Pa četrām no katras valsts.  

No vienas puses — likumsakarīgi, no otras — nevar noliegt, ka turnīra līmenis vismaz sākuma būs krities, jo tomēr tādas komandas kā Minskas SKA, somu Riihimaen Cocks un Zaporožjes ZTR ne tikai cēla turnīra sportisko līmeni, bet arī piesaistīja tam diezgan lielu prestižāko handbola portālu (handball-world un planet handball) uzmanību. Somijas komandas piedalīšanās būtu atbilstoša arī turnīra ģeogrāfijai, tomēr tika nolemts šosezon spēlēt tikai trim Baltijas valstīm. 

IESPĒJA JAUNAJIEM 

Pluss, īpaši raugoties nākotnē, ir arī šādam formātam, jo tas ļauj tajā piedalīties lielākam skaitam komandu tieši no Baltijas. Jaunajā sezonā tajā ir divi debitanti — igauņu HC Tapa un mūsu Ludzas SK Latgols, savukārt pēc ilga pārtraukuma atgriežas HK Ogre un Alītas komanda Varsa–Stronglasas no Lietuvas. Īpaši noderīgs šāds turnīra formāts ir jaunajiem spēlētājiem, kuru ir daudz visu 12 komandu rindās, dažās puse sastāva ir gados jauni spēlētāji. Tālākais jau būs atkarīgs no viņiem pašiem, no klubu iespējām un mērķtiecības attīstīties. Jau pirmajās divās spēļu kārtās izcēlās divi no jaunākajiem BHL spēlētājiem — 17 gadus vecais ludzānietis Endijs Kušners (jau piedalījies Latvijas izlases koptreniņos pirms šāgada Eiropas čempionāta finālturnīra) guva 15/1 vārtus Dobelē pret TENAX, bet sešpadsmitgadīgais igaunis Hendriks Kokss no Vīlandes komandas pirmajās divās spēlēs guva 12 vārtus. 

Mūsu komandu un izlašu kontekstā svarīgi, ka jaunie spēlētāji gūst diezgan lielu praksi. Bez Kušnera pirmajās spēlēs izcēlušies vēl vairāki jaunekļi: astoņpadsmit gadus vecais HK Ogre vārtsargs Andis Silnieks un septiņpadsmit gadus vecais kreisās malas spēlētājs Ričards Juzups (abi ir HK Vaiņode audzēkņi, abi mācās un trenējas MSĢ), 20 gadus vecais TENAX līnijas spēlētājs Antons Šuleiko, 18 gadus vecais dobelnieku vārtsargs Māris Ozoliņš (abi pēdējie gan vairs nav nekāds atklājums, jo jau nonākuši nacionālās izlases redzeslokā, Šuleiko tajā jau arī ir debitējis)… Nākamajās spēlēs izcelsies arī citi. Jaunības ziņā visā BHL laikam īpaša ir Ludzas komanda — 11 spēlētāji tās sastāvā ir dzimuši 2000. gadā vai vēlāk, bet septiņi no viņiem dzimuši 2003. gadā vai vēlāk. Īsta handbola talantu fabrika! Spēlēs ar spēcīgākajām Lietuvas un Igaunijas komandām, ar abiem spēcīgākajiem Latvijas klubiem — TENAX un Rīgas Celtnieks — jaunie gūs neatsveramu pieredzi, un sezonas otrajā pusē vai tās beigās mēs jau redzēsim pavisam citus jaunos… 

KAIMIŅU PIEDĀVĀJUMS 

Slavenākais no pašreizējiem BHL klubiem ir Kauņas Granitas-Karys — komanda, kas 1987. gadā ieguva EFH kausu, bet pēc gada spēlēja šā turnīra finālā, komanda, kas savulaik bija viena no spēcīgākajām PSRS augstākajā līgā. Tiesa, pēdējos gados daudz kas ir mainījies un Kauņas klubs vairs nav spēcīgākais arī Lietuvā, kur pēdējos gados saimnieko Klaipēdas Dragūnas (Kauņas komanda pēdējo reizi Lietuvas čempione bija 2009. gadā), kur arvien spēcīgāka kļūst Viļņas VHC Šviesa un atdzimst Alītas komanda (savulaik arī bija Lietuvas čempione). Igauniju pārstāv šīs valsts pēdējo 25 gadu čempioni Pelvas Serviti (arī pašreizējais čempions; tās sastāvā ir SK Latgols audzēknis un Latvijas izlases kandidāts līnijas spēlētājs Artūrs Meikšāns) un HC Kehra/Horizon Pulp&Paper — attiecīgi 14 un 11 tituli, attiecīgi divas un trīs uzvaras BHL čempionātos. Vēl no Igaunijas ir pieminētās Vīlandes un HC Tapa komandas. 

Pirmajās divās kārtās visu triju valstu komandas spēlēja savā starpā un iztika bez lieliem pārsteigumiem. Cerams, ka COVID-19 atkāpsies vai vismaz tiks ierobežots, jo interesantākās solās būt tieši spēles starp dažādu Baltijas valstu klubiem — jauni pretinieki spēlētājiem, interesanti arī skatītājiem. Pēc divu apļu spēlēm būs ceturtdaļfināli, bet četras labākās komandas aizvadīs finālturnīru, kurā arī noskaidros 2021. gada BHL čempionu.  

SPĒLĒT UZ LIELĀKAS SKATUVES… 

Šāds BHL turnīra formāts nenozīmē, ka tajā nekad vairs nepiedalīsies citu valstu komandas. Klusībā jau tiek domāts nākotnē BHL iesaistīt to valstu komandas, kas atrodas ap Baltijas jūru vai kurām ir tieša izeja uz Baltijas jūru. Ģeogrāfija sanāktu ne tikai plaša, bet arī sportiskā ziņā ļoti interesanta — Dānija, Vācija, Polija, Zviedrija, Norvēģija, Krievija… Cita lieta, ka handbola lielvalstīs ir spēcīgas un stabilas savas līgas, tāpēc pagaidām tik plaša BHL ģeogrāfija ir sapņu un ieceru līmenī. Piemērs sapņošanai ir — tā ir SEHA (Dienvideiropas handbola asociācija) līga, kura līmeņa ziņā atpaliek tikai no EHF Čempionu līgas (tajā spēlē Čempionu līgas klubi no Polijas, Ungārijas, Baltkrievijas, Slovēnijas, Horvātijas, Ziemeļmaķedonijas un Ukrainas, kā arī Krievijas un Serbijas klubi). Lai izveidotu tamlīdzīgu starpvalstu līgu, ir nepieciešams liels un bagāts sponsors (pat vairāki), taču varbūt tieši pašreizējais BHL modelis ir jauna veidojuma pirmsākums. 

Dobeles TENAX arī šosezon piedalīsies Eiropas kausu izcīņā — EHF Eiropas kausā —, un jau zināms, ka pirmās spēles aizvadīs ar Helsinku IFK. Spēles paredzētas novembra vidū un otrajā pusē, tādā veidā BHL čempionāts dobelniekiem būs arī laba sagatavošanās iziešanai uz Eiropas skatuves. 

TENAX, CELTNIEKS UN PĀRĒJIE 

Pēdējos gados jau ir ierasts, ka Latvijas SynotTip handbola virslīgā vēl pirms starta ar minimālu risku kļūdīties var nosaukt komandas, kas pavasarī spēlēs finālā — Dobeles TENAX un Rīgas Celtnieks. Nekas nav mainījies arī pirms šīs sezonas, taču ir cerība, ka mainīsies pēc diviem trim gadiem. Viens no iemesliem — vēl divu Latvijas komandu iesaistīšanās BHL un vēl dažu komandu vēlme spēlēt BHL, kas radīs papildu konkurenci pašmāju čempionātā. 

Arī šosezon vīriešu virslīgā spēlēs astoņas komandas — bez jau minētajiem četriem BHL klubiem, kuru pirmā riņķa savstarpējās spēlēs BHL paralēli ir arī virslīgas ieskaitē, tās vēl ir Jūrmalas sports, HK Vaiņode, ASK/LSPA un MSĢ/LAT-2004 komanda jeb Latvijas jauniešu izlase, kurā būs 2004. gadā dzimuši vai jaunāki spēlētāji, kura visu sezonu spēlēs neizraustītā sastāvā (neviens nespēlēs te izlasē, te atkal savā klubā) un kura beidzot cīnīsies par tiesībām piedalīties izslēgšanas turnīrā. 

TIKAI MŪSU PAGALMA UN CITI SPĒLĒTĀJI 

Stipri jaunāka šosezon ir kļuvusi ne tikai HK Ogre komanda, bet arī Jūrmalas sports vienība, kuras galvenais treneris tagad ir Arnis Butāns un kuras sastāvā būs vairāki gados pavisam jauni spēlētāji. Vaiņode palikusi bez diviem talantīgiem jaunajiem spēlētājiem, taču klāt nāks citi — pagaidām plašākam lokam vēl nezināmi. Vaiņodes komanda Latvijas čempionātā ir īpaša kaut vai tikai ar to, ka tajā spēlē tikai mūsu pagalma puiši. Spēcīgākai šosezon jābūt ASK/LSPA komandai, kas saglabājusi pagājušās sezonas kodolu un kas pirms sezonas uzvarēja turnīrā Ludzā. 

Turnīra jaunākā komanda — MSĢ/LAT-2004 — krās pieredzi un noteikti mēģinās kādam iekost. Jau ar pirmajām sezonām ir attaisnojusies pieredze iesaistīt virslīgā jauniešu jeb MSĢ komandu un tāpēc varbūt pat labi, ka no 1. līgas neviens uz virslīgu netiecas. No otras puses — tas ir slikti, jo nepaplašinās virslīgas ģeogrāfija, slikti, ka trūkst sportisku ambīciju kāpt uz augšu. Tikai paplašinot jaunatnes handbola ģeogrāfiju, tikai ieinteresējot pašvaldības sekmēt komandu izaugsmi varam cerēt, ka virslīgā atkal būs vai par vietu tajā spēkosies komandas no Skrīveriem vai Aizkraukles, no Jelgavas, Rēzeknes, Madonas, Jēkabpils, Bauskas, Olaines, ka izveidosies vēl kāda komanda Rīgā, ka virslīgā atkal būs augstskolu LU, RTU vai LLU komandas… Bet tas jau ir cits temats. 

PĀREJAS, ATGRIEŠANĀS UN VĒL MEITENES 

Interesantākās spēlētāju pārejas pirms jaunās sezonas varētu būt Toma Lielā atgriešanās TENAX rindās, Jāņa Gremzdes pārrašanās no Vācijas un iekļaušanās Celtnieka rindās, dvīņubrāļu Arvja un Arta Laganovsku šķiršanās — Artis paliek Ogres komandā (viņš ir arī kluba menedžeris), bet Arvis spēlēs Celtnieka sastāvā. Interesanta ir Renāta Hovratoviča un Aivara Čikuta iekļaušanās Ogres komandā (BHL pieteikumā ir arī Rolands Ivanovs, tā ka nav neiespējama viņa atgriešanās). Celtnieka rindās palikuši abi baltkrievu leģionāri Aleksejs Haisa un Aleksandrs Patcikaļiks, iespējama kāda kreiļa ierašanās no Krievijas, bet nav zināms, kad atsāks (ja atsāks) spēlēt Artūrs Lazdiņš. TENAX rindās palicis arī Viktors Tarasenko no Krievijas, iespējams, ka atgriezīsies izlases vārtsargs Artūrs Kuģis (no Riihimaen Cocks grib atgriezties Nils Kreicbergs, taču viņam vēl spēkā ir līgums ar Somijas čempionvienību). 

Nedrīkst nepieminēt meitenes — proti, Latvijas sieviešu handbola virslīgā šosezon piedalīsies septiņas komandas — Stopiņu NHK, Jēkabpils sporta skola (SS), Ludzas SK Latgols, Salaspils sporta skola (SS), Dobeles REIR, LSPA un LAT-2004. Kopš 1992. gada septiņu komandas sieviešu handbola virslīgā bijušas tikai trīs reizes — 1997., 2005. un 2006. gadā. Komandu skaita palielināšanās jau vien ir pluss pirms jaunās sezonas. Tagad jāķeras klāt pie kvalitātes celšanas.

Anatolijs Kreipāns
Anatolijs Kreipāns