Latvijas zvaigzne pie ekstrēmā sporta debesīm

Nils Jansons kā viens no pasaules labākajiem ekstrēmajiem skrituļslidotājiem (in line) par sevi lika runāt jau 19 gadu vecumā. Sportists plūca laurus Eiropas lielākajās un svarīgākajās in line sacensībās Winterclash un 2013. gadā pat kļuva par prestižo meistarsacīkšu čempionu. Pretstatā citām uzlecošajām zvaigznēm panākumi Nilu pilnveidoja — viņa dosjē ir vesela virkne ar tituliem. Tas gan nekad nav bijis sportista pašmērķis. Nils ir viens no nedaudzajiem pasaulē, kura vārds tiek rakstīts uz īpašiem skrituļslidu modeļiem. Šogad viņš kļuvis arī par #BeActive vēstnesi.

In line skrituļslidošanā dalībnieki sacenšas, cik prasmīgi un sarežģīti tiek izpildīti triki. Turklāt liela nozīme ir jautrībai, dzīvesstilam un kopā sanākšanai, tātad atmosfērai. Ekstrēmajā sportā brīvība un adrenalīns ir tas, kas dzen uz priekšu. Taču Nils uzsver, ka skrituļslidošana nav tikai tusiņi un triki. “Ja vēlies būt labs un izvairīties no traumām, ir jābūt labā fiziskajā formā un dzīvesveidam jābūt veselīgam,” teic šā gada #BeActive vēstnesis Nils Jansons. Ar šādām vērtībām un attieksmi pret dzīvi un sportu Nils ir labs piemērs jaunajai paaudzei.

SKRITUĻSLIDOTĀJA MAIZE

Nils ir pilna laika sportists — viņa darbs ir būt fiziski labā formā un regulāri slidot. “Plānoju savu grafiku. Kad turnīru nav, uzturu sevi formā trenējoties. Daudz laika aizņem dažādi projekti, filmēšanas,” stāsta sportists. Agrāk, kad bijis jaunāks, skrituļslidošana bijusi dzīvesveids. “Kopā ar draugiem pavadījām laiku — slidojām, viens otru atbalstījām. Jēdziens veselīgs dzīvesveids nebija manā dienaskārtībā — darīju to, kas man patīk. Tiesa, tolaik daudziem cigaretes un alkohols bija tuvas lietas. Tas mainījās vēlāk — kad man jau bija vairāk nekā 20 gadi, sāku pievērst uzmanību trenētībai. Sapratu — ja gribu būt konkurētspējīgs ilgtermiņā, jādomā par dzīvesveidu, regulāriem treniņiem. Ja uztur sevi formā, veselīgi ēd, var slidot ilgāk un izvairīties no traumām. Zinu vīru, kurš 70 gadu vecumā turpina vizināties pa skeitparku.

BRĪVĪBA — PANĀKUMU CEĻŠ

Tas, ka Nils ir sportā, ir vecāku nopelns. Vecāki Nilu, viņa brāli un māsu vienmēr mudinājuši bērnībā nodarboties ar sportu. Tika izmēģināti dažādi sporta veidi: “Hokejā iemācījos slidot, tad bija teniss un golfs. Līdz pavilkos līdzi brālim, kurš kaut kur ieraudzīja ekstrēmo skrituļslidošanu. Tas bija nedaudz dumpinieciski, varēju izpaust savu stilu un justies brīvāk.” Nilam bijuši deviņi gadi, kad viņš sācis ielās slidot, lēkāt pa trepēm. Un brālis ātri saprata, ka Nilam ir talants: “Brālis bija mans pirmais mentors un treneris. Tā sāku katru dienu skritulīt. Tieši tas, ka nav treniņu laika grafika, ka esmu tikai es ar saviem draugiem, bija ļoti liela vērtība. Nebija sajūtas, ka trenējāmies — mums vienkārši patika tas, ko darām,” atceras Jansons.

JĀMĀCĀS KRIST

Tiesa, par šo lēmumu puiku vecāki nebija sajūsmā. “Vecāki sūtīja mani uz to foršo sporta veidu treniņiem, bet es beigās izvēlējos ko tādu…”

Bijušas pat situācijas, kad vecāki valdījušies, nesakot: vēl viens lūzums, un šai lietai jāmet miers. “Bet viņi nespēja atņemt to, kas man tik ļoti patika. Omīte vēl pirms dažiem gadiem teica: “Tad tak pietiktos, vai ne? Pietiek slidot!” Tagad arī omīte vairs tā nesaka, jo viņa redz, ka esmu laimīgs — organizēju pasākumus, trenēju bērnus, tikko atgriezos no bērnu nometnes Liepājā. Tas viss ir forši saslēdzies — varu ceļot pa pasauli, nopelnīt sev dzīvošanai un esmu laimīgs, to darot,” Nils jūtas gandarīts.

Sporta veidos, kuros jālec, viena no pirmajām lietām, kas jāiemācās, ir krist. Laikā, kad Nils pievērsās skrituļošanai, ekstrēmie sporta veidi Latvijā bija vēl autiņos. “Neviens neko nezināja — ne trikus, ne to, kā krist. Gadījās krist tā, kā nebiju paredzējis, nebiju gatavs tam, kas notiek. Skaidrs, ka vairums traumu bija tad, kad ne tuvu nebiju ne amatieru, ne profesionāļa līmenī — vienkārši dauzījos mājās pagalmā un, mēģinot ko pilnīgi jaunu, salauzu roku.”

Tagad viss ir citādi — tāpat kā citi iet skriet, Nils iet uz skeitparku slidot, nevis eksperimentē brīvā dabā. Viņš apzinās savas spējas: “Ekstrēmisms un agresivitāte man ir zudusi, tagad daru to, ko zinu un ko kontrolēju,” Nils skaidro, ka katru reizi nav jātiecas uz lieliem trikiem. Svarīgi meistarstiķus izpildīt ar stilu, ar smalkāku tehniku. Sportists salīdzina: “Tas ir tieši tāpat kā audzēt meistarību, braucot ar riteni.”

TRENĒTĪBA — DROŠĪBAS LABAD

Ekstrēmajos sporta veidos trenētība ir vissvarīgākais aspekts tieši kritienu dēļ. Jāmāk pareizi nokrist — būtiski, lai ķermenis ir gatavs un spējīgs kritienu uzņemt. Tad atlēts var piecelties tā, it kā nekas nebūtu noticis. “Tam nepieciešama stipra mugura, korsete, vispusīgi attīstīts ķermenis. Būtiski, lai mazākā kustība, kuru tu neparedzi, nesarauj kādu muskuli. Lai būtu labs skrituļslidotājs, jābūt fiziski vispusīgam. Jāskrien sprinti, garākas distances izturībai, jābūt spēka treniņiem, lai kājās būtu spēks palēkties un piezemēties. Dziļā muskulatūra un līdzsvars arī ļoti svarīgi,” skaidro Nils.

Nilam skrituļslidošana ir dzīvesveids, vaļasprieks, iespēja sevi uzturēt labā fiziskā formā un būt veselam. “Nav svarīgi, vai es ar to nodarbojos profesionāli vai neprofesionāli. Apzinos — ja gribu profesionāli slidot ilgtermiņā, man jārūpējas par veselību. Turklāt, ja varu darīt to, kas patīk, un vēl nodrošināt sevi, tā ir liela veiksme. Tāpēc svarīgi ir dzīvot pēc iespējas veselīgāk — nelietoju alkoholu, nepīpēju, sekoju līdzi tam, lai būtu veselīgs uzturs — lai ēdienkartē būtu daudz augļu, dārzeņu un ūdens,” Nils pamato, ka tas viss palīdz atjaunoties un justies labi, “varu agrāk piecelties, man ir skaidrāks skats uz to, ko gribu sasniegt.”

TRENĒ JAUNIEŠUS

Nils trenē arī jauniešus. Ko viņiem var iemācīt, ja neskaita trikus? “Man skrituļslidošana ir pavērusi tik daudz durvju. Ir daudz plusu, arī mācības turpmākajai dzīvei — tā pati krišana, socializēšanās, arī tas, ka pašam jādomā, ko īsti gribi izdarīt. Treneris ne vienmēr būs blakus. Jaunieši sākumā grib iemācīties trikus. Kad tā lieta aiziet, ar laiku parādās interese arī par veselīgu dzīvesveidu. Tā mēs nonākam pie tā, ko sauc par open minded jeb atvērtību jaunajam, dažādajai pasaulei, pie tā, kā ir ceļot, būt draugos ar skrituļslidotājiem citur pasaulē. Tā ir forša sabiedrība,” uzsver Nils.

Sportists pazīst senioru, kurš joprojām vizinās skeitparkā. Nevelti Nils ir pārliecināts, ka arī ekstrēmajos sporta veidos nav tādas vecuma robežas, kad būtu jābeidz skrituļot. “Nav obligāti jālec no trepēm vai jāslīd caur margām. Es arī savu pieeju esmu transformējis — 20 līdz 22 gados bija smagākas traumas. Tad sapratu, ka nevar dzīvot visu laiku sacensību režīmā ar maksimālu atdevi, ja gribu līdz 35—40 gadiem veselīgi un vienlaikus profesionāli slidot.”

Lūzumus, traumas Nils ir skaitījis, taču precīzu skaitli nevar nosaukt. “Jo tas viss bija sākuma posmā, kad neko nezini. Tad caur traumām mācies. Tagad viss ir citādi — apzinos riskus, pazīstu savu ķermeni, zinu ko darīt, ko nedarīt,” norāda sportists.

JAUNIEŠIEM ZŪD FOKUSS

Taujāts, vai Nils apzinās, ka daļai jauniešu ir paraugs, jūrmalnieks norāda, ka viņam nav sajūtas, ka būtu zvaigzne. “Man ir svarīgi, ko mazie ierauga. Nekādu tēlu neveidoju, esmu tas, kas esmu. Ja tā varu kādu iedvesmot, priecājos. Tas arī svarīgākais — lai redz ikdienu, ne perfekto Instagram bildi. Un tie ir treniņi, attieksme, dzīvesveids.” Starp citu, Nila pieminētajā sociālajā tīklā Instagram, viņam ir 47 tūkstoši sekotāju — viņš ir kā starptautisks jauniešu medijs.

Vēl viena lieta, uz ko Nils vērš uzmanību, ir spēja mūsdienu piesātinātajā pasaulē noturēt uzmanību. “Diemžēl mūsdienās vajag īpaši lielu motivāciju, lai saglabātu fokusu uz mērķi — ir tik daudz visa, kas novērš uzmanību, ar ko viegli aizrauties. Tikko pats pavadīju nedēļu bērnu nometnē — reizēm ir tik grūti pārliecināt, piemēram, nolikt telefonu malā, atklāt apkārtējo pasauli. Var izmēģināt simtiem sporta veidu un darīt ko citu — atrast kaut ko, kas ved uz priekšu, uz attīstību. Tā būs vienmēr — ir jāiziet caur kaut kādām grūtībām, jāpārvar bailes, lai noķertu laimes sajūtu. Tāpēc svarīgi būt drosmīgiem, iet un darīt. Es varu motivēt tikt pāri bailēm, varu palīdzēt uztaisīt kādu jaunu triku. Paliekot komforta zonā, kaifu noķert nevarēs,” saka Nils Jansons.

KAS IR FRĪSTAILA SKRITUĻSLIDOŠANA?

Frīstaila jeb ekstrēmajā skrituļslidošanā sportisti braukā gan skeitparkos, gan ielās, izmantojot tā saucamos spotus — trepes, margas, dažādas slīpas virsmas, betona rampas… Individuāls sporta veids, kur liela nozīme ir arī stilam un personībai. Līdzīgi kā mākslā, kurā ir dažādi virzieni. Piemēram, kādam patīk izpildīt akrobātiskus lēcienus skeitparkā, kādam slaidot jeb slidināties pa margām, bet vēl kādam improvizēt triku uz līdzenas virsmas. Galvenais ir stils un brīvība.

Braucēji var strādāt un attīstīt savas prasmes divos virzienos. Pirmais — slidot ielās un uzfilmēt video sponsoriem, ko pēc tam var apskatīt internetā. Otrais — piedalīties sacensībās skeitparkos. Dalībniekiem ir 50 sekunžu brauciens, lai parādītu savu labāko sniegumu. Rezultātu nosaka žūrija. Šajā ziņā ir mazāks uzsvars uz sporta pirmatnējo brīvību, taču tas palīdz sporta veida attīstībai un popularitātei.

Sportisti izmanto speciālas skrituļslidas ar maziem ritentiņiem, platām malām sānos un rāmjiem, kur ir plata starpa starp otro un trešo ritentiņu (uz šīm vietām tiek veikti slaidi, triki uz margām un apmalēm).

Nils JANSONS 

BeActive vēstnesis, profesionāls skrituļslidotājs 

Dzimis: 1992. gada 26. maijā Rīgā 

Izglītība: Āgenskalna Valsts ģimnāzija, Majoru pamatskola 

Ģimenes stāvoklis: neprecējies 

Pirmais treneris: Jānis Rovičs (bokss)  

Labākie sasniegumi: Uzvara Winterclash 2013 (Eindhovena), 2. vieta Winterclash 2020 (Eindhovena), četri pro klases skrituļslidu modeļi nosaukti sportista vārdā  

Citi sporta veidi: skrituļslidošana, sērfings, riteņbraukšana, slēpošana 

Grāmata: Alķīmiķis (P. Koelju) 

Filma: Forests Gamps