Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Dainis Caune

Dainis Caune III Jaunatnes ziemas Olimpiskās spēles
Žurnāls: Nr. 358

Sudraba skeletons. Pagaidām?

Elvis Veinbergs šīm sacensībām tika gatavots vairākas sezonas, bet piecpadsmitgadīgā Annija Miļūne no Bauskas, kur iepriekš trenējās vieglatlētikas daudzcīņā, uz jauno skeletonistu internātu Siguldā, kur jau dzīvoja taurupietis Veinbergs, pārcēlās tikai pērnajā pavasarī. “Mērķtiecīga, diezgan spītīga, turklāt bezbailīga,” treneris Gints Dzērve nosauc tās jaunās meitenes īpašības, kuru dēļ viņš piekritis trakam eksperimentam — pusgada laikā…
Dainis Caune III Jaunatnes ziemas Olimpiskās spēles
Žurnāls: Nr. 358

Lieljaudas magnēts

Gints Bērziņš prot uzvarēt ne tikai kamaniņu sportā, kurā viņš nule kļuva par jauniešu olimpisko čempionu, bet pērn šajā vecuma grupā izcīnīja Pasaules kausu. Vasarā Gints, kopā ar Alenu Zandovski aizstāvot Siguldas godu, kļuva par Latvijas Jaunatnes olimpiādes čempionu... badmintonā. Janvāra beigās Sanktmoricā slaidais siguldietis, kura augumam itin labi piestāvētu arī basketbols, guva olimpisko pieredzi jau pavisam citā kvalitātē, izcīnot pa zelta un bronzas medaļai.

Dainis Caune Toreiz un tagad
Žurnāls: Nr. 358

Sajūtu cilvēks

Ziemas olimpisko medaļu spozmē daudziem aizmirsies un jaunā paaudze droši vien pat nezina, ka savulaik par sevi lika runāt ātrslidotāja Ilonda Lūse (dzimusi 1972. gada 11. jūlijā), kurai olimpiskie starti izdevās trīs spēlēs pēc kārtas — 1994. gadā Lillehammerē, 1998. gadā Nagano un 2002. gadā Soltleiksitijā. Kaut arī 25. vieta bija augstākā, ilglaicīgā stabilitāte vien ir uzteicama. Tāpat Ilonda startēja četros pasaules čempionātos un sešos Eiropas čempionātos. Viņai pieder visi seši Latvijas rekordi, kurus tuvākajā nākotnē neviens nepārspēs, jo, izņemot Haraldu Silovu, Latvijā citu ātrslidotāju vairs nav.

Dainis Caune Runā prezidents
Žurnāls: Nr. 358

Pa ceļu, ne grāvmalām

Uzslavējot Latviju kā sešpadsmito medaļām bagātāko valsti III Jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs, Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis izsakās arī kritiski gan par attieksmi pret spēlēm un to rīkošanu, gan par olimpiskās kustības nākotni kopumā.

Dainis Caune Kā tas notiek
Žurnāls: Nr. 358

Dzīve uz sliecēm

Pirms četrām ziemām Lillehammerē Kristers Aparjods kļuva par II Jaunatnes ziemas olimpisko spēļu čempionu. Lielajās spēlēs Phjončhanā, savos nepilnos divdesmit gados būdams mūsu jaunākais kamaniņu braucējs, viņš arī bija labākais, izcīnot 11. vietu. Pērnziem, finišējot trešais, Kristers Latvijai izcīnīja pirmo medaļu Eiropas čempionātos, bet U-23 konkurencē kļuva par pasaules vicečempionu. Nule atgriezies no Lillehammeres ar Eiropas U-23 čempiona titulu, Kristers Aparjods atklāj dažus noslēpumus, kā patiesībā rit dzīve ārēji tik vienkāršajā kamaniņu sportā.

Dainis Caune III Jaunatnes ziemas Olimpiskās spēles
Žurnāls: Nr. 358

Kāds zelts mirdz spožāk

Pasaules kamaniņu sportā Latvija ir otra straujāk augošā nācija aiz augstās modes nama — Vācijas. III Jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs Sanktmoricas trasē visus piecus medaļu komplektus sadalīja četru valstu sportisti. Trīs zeltus, divus sudrabus un vienu bronzu izcīnīja vācieši. Pa vienai zelta un sudraba, kā arī pa divām bronzas medaļām ieguva Latvijas un Krievijas sportisti. Vienu reizi apbalvošanas ceremonijā mastā tika pacelts Kanādas karogs. Latvijas kamaniņu braucēji titulus guvuši visās trijās spēlēs pēc kārtas. Pirmajās to spēja Ulla Zirne (bronza) un Riks Kristens Rozītis (sudrabs), otrajās par čempionu kļuva Kristers Aparjods. Viņi visi tagad ir Latvijas pieaugušo izlases dalībnieki.

Dainis Caune Iespēja
Žurnāls: Nr. 357

Lūša zīmē. Un ne tikai

Sporta grāmatniecībā šogad jaušama izcilā šķēpmetēja Jāņa Lūša zīme. Bet ir arī citiem varoņiem un tēmām veltīti aizraujoši un pat pārsteidzoši oriģināli izdevumi.