Pašpietiekamības aizrautībā
Pirmais skrituļsporta burvību Latvijā astoņdesmito gadu beigās ienesa skeitborda dēlis. Drīz skeitbords apauga ar tik dažādiem skrituļošanas sporta veidiem (vēl skrituļslidošana, skrituļslaloms, skrituļhokejs, skrituļdaiļslidošana, inline slidošana...), ka pat Starptautiskā Rollersporta federācija (FIRS) īsti netika ar visu galā, nacionālā līmenī pieļaujot kopu spēkus mazliet sadalīt. Latvijā parasti federācijas mēģina dalīties ambīciju un nesaskaņu dēļ. Bet starptautiski katru valsti attiecīgā sporta veidā drīkst pārstāvēt tikai viena nacionālā jumta organizācija jeb federācija, tāpēc šāda vairošanās gandrīz neizbēgami ir nesekmīga. Šis gadījums bija īpašs un juridiski pamatots. Kopš 2018. gada rudens Latviju FIRS jeb World Skate pārstāv trīs biedrības — Latvijas Skeitborda, Inline (skrituļhokeja) hokeja un Skrituļslidošanas federācija (LSSF), kuras prezidents ir Andris Krauja.
Tā īsti populāra skrituļslidošana Latvijā kļuva šīs tūkstošgades sākumā, kad trotuāri ar slidotājiem piebira tikpat pilni kā tagad ar elektriskajiem skrejriteņiem. Pirmais sportiskās skrituļslidošanas jeb ātrumslidošanas organizatoriskais līderis bija brāļu Helmūta un Haralda tēvs Edvīns Silovs, kas vēlāk, koncentrējoties darbībai šorttrekā, vadības grožus nodeva savam audzēknim Andrim Kraujam, kas nu jau gandrīz divus gadus ir pilnīgi oficiāli atzīts prezidents.
VISPIRMS DARBI, TAD RUNAS
Krauja ir vīrs, kas vienmēr pats stāv uz slidām, gan uz asfalta, gan ledus, kas arī slēpo, sērfo, kas iesaka, māca un organizē, jo pēc būtības un izglītības ir Skolotājs. Par skrituļslidošanu runājot, līdzīgus vārdus var teikt arī par LSSF ģenerālsekretāri Leldi Vancoviču. Tāds pats ir Nils Jansons, kas, gan pats sportojot, gan treniņgrupas organizējot, pārstāv frīstailu, agresīvo jeb parku slidošanu. Pazīstamā kalnu slēpotāja un trenere Jana Zvejniece vada LSSF sastāvā esošo skrituļslaloma federāciju, kas uz Siguldu atvedusi pasaules mačus un kurā mums ir visdižākie starptautiskie panākumi. Visi trīs brāļi Zvejnieki — Kristaps, Miks un Dāvis kļuvuši par pasaules čempioniem, visbiežāk vecākais — trīskāršais kalnu slēpošanas olimpietis Kristaps, kas izcīnījis arī vairākus Pasaules kausus un slalomā uzvarējis arī pasaules pirmajās rollerspēlēs, kas 2017. gadā notika Ķīnas pilsētā Naņčinā. Tajās, startējot skrituļdaiļslidošanā, mūs pārstāvēja Latvijas pavalstniece Azia Markante, kas dzīvo Itālijā.
Visa federācija ir pašpietiekama saime, kura sev vadītājus nemeklē ministru un bijušo valsts prezidentu aprindās. Viņus gan arī šādas sportiskas aktivitātes sevišķi nevilina — ne tur starmešu gaismas, ne skatītāju tūkstoši un TV uzmanība, ne naudas miljoni. Tiesa, kādu laiku skrituļslidotājus Latvijā pat kabināja klāt dažādiem skriešanas un velo lielmaratoniem. Bet… “Tas tomēr nav tāpat, kā nopirkt čības, noskriet piecus kilometrus un pēc tam lielīties, ka esi piedalījies Rīgas starptautiskajā maratonā,” skaidro Krauja. “Skrituļslidošana prasa arī zināmu tehnisko sagatavotību, un masveidība nav tik vienkārši panākama. Turklāt ielu asfalta segums mums pat auto riteņiem ir nekvalitatīvs, bet skrituļu diametrs ir desmit reizes mazāks. Tā lielie maratonu rīkotāji ātri vien no skrituļslidošanas atteicās.”
Tagad palicis Rīgas domes atbalstītais Ski-Box balvu izcīņas seriāls, Rīgas čempionāts, valsts meistarsacīkstes, dažādi pusmaratoni un maratoni. Šāgada sezona sākās 18. jūnijā ar S!-Skate 2020 seriāla pirmo posmu Siguldas Laurenčos. Bet vēl pirms pandēmijas — 8. februārī — Rīgā The Spot Center notika pirmais Latvijas čempionāts freestyle skrituļslidošanā.
STRUKTŪRA AR PERSPEKTĪVU
“Bērnu un jaunatnes sporta centrs Laimīte Sarkandaugavā ir vienīgais pašvaldības uzņēmums, kas atbalsta skrituļslidošanu, tur ir grupas, treneri, tā ir mūsu talantu kalve,” norāda prezidents. “Tās spilgtākais pārstāvis ir Lauris Bitenieks, kas jau pats kļuvis par treneri. Viņa audzēknis Reinis Znotiņš patlaban ir Baltijā stiprākais skrituļslidotājs. Pērn Tallinas lielajā maratonā, kas vienlaikus bija arī Latvijas čempionāts, ar uzvaru mūs mazliet pārsteidza Agate Priedīte, jo igauņiem ir titulētākas dāmas.”
Šobrīd licencēti skrituļslidošanas treneri ir tikai divi — pats prezidents Andris Krauja un Lauris Bitenieks. Bet… “Nule studijas beidza Reinis Znotiņš un Marta Garā, studē Dāvis Zvejnieks, Kārlis Vancovičs,” prezidents cer uz krietnu papildinājumu skrituļslidošanas komandcentrā.
Federācijā ir septiņi biedri: sporta centrs Laimīte, sporta klubi ASI, APEX, biedrība Nils Jansons rolling club (Straume inline skola), SIA Taktika tk, Latvijas Skrituļslaloma federācija un Riga Roller Derby, kas izveidojusi pirmo dāmu derbija komandu Latvijā (kaut kas tur dzimst un rodas arvien). Savukārt Skrituļslaloma federācijas pamatu veido kalnu slēpošanas klubi Virsotne (Jana Zvejniece), Pantera (Sandra Meldere). Skrituļslidas vasaras treniņiem izmanto arī Traverss-V un vēl daži slēpotāju klubi.
LABĀKI PAR SKOLOTĀJIEM
Ātrslidošanas sacensībās, kas parasti norisinās, sākot ar bērnu un iesācēju grupām, parasti piedalās līdz 150 dalībniekiem. “Vēl nesen igauņi mums bija paraugs, pie kuriem braucām mācīties,” Krauja norāda uz tuvākajiem ārzemju sadarbības partneriem. “Lai arī viņiem ir labāka infrastruktūra un lielākas iespējas trenēties, tagad jau gandrīz visās vecumu grupās uzvaram mēs. Mums ir stipri bērni, stipri jaunieši, arī seniori un elites līderi.”
Samērīties spēkiem skrituļslidotāji līdz šim braukuši arī uz Poliju, Čehiju, Vāciju, pērn sākuši piedalīties Eiropas kausa izcīņā. “Plānu lielums un to realizēšanas iespējas atkarīgas no jauniešu vecāku entuziasma un līdzekļu pieejamības,” par realitāti atgādina Andris Krauja. No klasiskajām ātrumsacensībām mums prestižākais ir Berlīnes maratons, kurā skrituļotāji startē dienu pirms skrējējiem. Tad ir rudens, sezonas beigas, visi sabrauc… Piesakās līdz 10 000 dalībnieku. Aizpērn Reinis Znotiņš elites grupā, cīnoties bez pienācīga savas komandas vilcēju atbalsta, kas ir tikpat svarīgs kā riteņbraukšanā, finišēja grupā tūlīt aiz uzvarētāja, zaudējot tikai dažus acumirkļus. Šogad pandēmija Berlīnes maratonu atcēlusi.
TROTUĀRS NAV SKREJCEĻŠ
Lai arī asfaltētu ceļu mums ir vairāk nekā upju, skrituļātrslidošanai, kurai nepieciešams kvalitatīvs segums, piemērotas vietas ir tikai trīs — atsevišķi celiņi Mežaparkā, Uzvaras parka aplis Rīgā un Fischer Slēpošanas centrs Laurenčos. Biķernieku mototrase pilnībā noslogota ar saviem sportiem. Var izmantot arī biatlona centru Priekuļos un Smeceres sila bāzi Madonā, kur gan nobraucieni skrituļslidotāju ātrumiem esot par trakiem, jo slidām bremžu nav! Pat līdzenumā slidotāji spēj joņot ātrāk par 40 kilometriem stundā, turklāt treniņi tāpat kā riteņbraukšanā nereti notiek grupās, līderiem mainoties, pārējiem atpūšoties aizvējā. Šaurajos Rīgas parku celiņos, kas labā laikā pilni ar dažādu profilu atpūtniekiem, suņu staidzinātājus ieskaitot, tas ir tāpat, kā 100 metru skrējienā dienas vidū trenēties pa Brīvības ielas gājēju trotuāru.
“Ārzemēs arvien vairāk sacensību notiek speciāli būvētos trekos,” Krauja norāda uz skrituļslidošanas attīstības tendencēm. “Tie ir 200 m asfaltam līdzīga seguma ovāli ar slīpām virāžām, kuros rīko sprintus, stafetes, izslēgšanas sacensības. Tādā veidā skrituļslidošana grib iekļūt olimpiskajās spēlēs, nevis ar līdz šim populārajiem maratoniem vai citiem masu slidojumiem. Trekiem blakus ir sarežģītākas konfigurācijas celiņš — kā mūsu Uzvaras parkā, kur notiek sacensības līdz 15 km garās distancēs. Maratoniem paliek pilsētu ielas.”
REANIMĒT MEŽAPARKA SLIDOTAVU CITAI DZĪVEI
Andris Krauja cer, ka ar Rīgas domes un Rīgas mežu palīdzību jaunu dzīvību varētu iepūst kādā vēsturiskā Mežaparka objektā — slidotavā, pa kuru līdz 1969. gada pasaules čempiones titulam aizslidoja olimpiete Lāsma Kauniste. “Tas neprasītu lielas investīcijas. Vecais apļa segums tur joprojām saglabājies, protams, jāuzlej jauns, galos jāizveido virāžas,” prāto prezidents. “Vidū varētu iekārtot apmācības laukumu. Mums būtu, kur izskrieties, nevienu netraucējot.” Turklāt skaidrs, ka bez sava treka arī turpmāk pasaules rollerspēlēs, kas notiek ik pēc diviem gadiem, mūsējie būs tikai fona spēlētāji. “Uzvaras parkā mačus tagad rīkojam īsākās distancēs, arī Latvijas čempionāts risināsies 100 metru sprintā, 10 kilometros, protams, būs arī pusmaratons, bet maratonu 16. augustā Tallinā rīkosim kopā ar Igaunijas federāciju.” Bet ātrumslidotāji grib būt konkurētspējīgi ne tikai Baltijā vien. Bez sava treka tas iespējams tikai garajās distancēs.
Starp citu, vairāki jaunie talanti ziemā pievērsušies šorttrekam. Savukārt olimpietis Haralds Silovs, cerot atrast sev pēctečus, pērn, iepriekš veicot īpašu atlasi, spējīgākajiem gribētājiem noorganizēja treniņnometnes Holandē un Polijā ātrslidošanas garajā celiņā. Nevar teikt, ka šis āķis būtu iemests vietā, kur zivju nemaz nav.
Andris KRAUJA
Latvijas Skrituļslidošanas federācijas (LSSF) prezidents
Dzimis: 1959. gada 19. augustā Rīgā
Izglītība: Rīgas 28. vidusskola, LSPA, hokeja specializācija, maģistrs
Sportā: kopš 11 gadu vecuma trenējies hokejā
Pirmais treneris: Jevgeņijs Banovs (hokejā), Edvīns Silovs (skrituļslidošanā)
Nodarbošanās: sporta inventāra tirdzniecības konsultants, servisa meistars, treneris, sporta pasākumu organizators, sporta kluba ASI prezidents
Lielākie sasniegumi sportā: vairākkārtējs Latvijas un Rīgas čempions hokejā, uzvaras savā vecuma grupā dažādās sacensībās kalnu slēpošanā un skrituļslidošanā, veicis 14 Berlīnes maratonus, piedalījies Ginesa rekorda labošanā — 230 km ar skrituļslidām 10 stundās
Ģimenes stāvoklis: precējies, divi bērni, četri mazbērni
Hobiji: sports, mūzika, balets
