Ātrākais sports uz ledus

Pirmais latvietis — starptautiskās olimpiskā sporta veida federācijas prezidents! Ar šādu godu varam sveikt Einaru Fogeli, kurš 20. novembrī no Zalcburgas vadītā tiešsaistes Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas (FIL) kongresā vienbalsīgi tika ievēlēts par šīs organizācijas prezidentu. Pieredzi un biedru uzticību viņš krāja kopš 1994. gada kā FIL viceprezidents tehniskajos jautājumos, bet 2018. gada vasarā kļuva par starptautiskās federācijas ģenerālsekretāru.

FIL pirmais prezidents austrietis Berts Izatičs izveidoja federāciju un ienesa kamaniņu sportu olimpiskajā apritē. Pēc viņa nāves pirms Lillehammeres spēlēm 1994. gadā par nākamo prezidentu kļuva 1976. gada olimpiskais vicečempions vācietis Jozefs Fents, kurš šo organizāciju un pašu kamaniņu sportu krietni modernizēja. Pēc 26 darba gadiem Fents nolēma uz nākamo termiņu nekandidēt. Tāpēc tagad Sportam ir iespēja intervēt trešo FIL prezidentu Einaru Fogeli, kas šim amatam tika izvirzīts pēc otrā prezidenta ieteikuma. Sarunu sākot, Einars Fogelis uzsver, ka viņam bijusi lieliska izdevība mācīties, ilgstoši strādājot kopā ar tik izcilu personību kā Fenta kungs, un ir pienākums iepriekšējā prezidenta darbu cienīgi turpināt. 

— Šajā FIL kongresā tika apstiprināts arī federācijas stratēģiskais darba plāns nākamajiem pieciem gadiem līdz 2026. gada olimpiskajām spēlēm. Tas tika izstrādāts jūsu kā FIL ģenerālsekretāra vadībā, tātad uzskatāms arī par jaunā prezidenta darba programmu. Kam tajā pievērsta galvenā uzmanība? 

— Stratēģijas izstrādē gada laikā vienpadsmit darba grupās tika iesaistīti visu kamaniņu sporta jomu pārstāvji, sākot ar sociālajiem medijiem, sacensību rīkotājiem, trašu operatoriem, tehniskajiem speciālistiem, federāciju ekspertiem, treneriem un beidzot ar sportistiem, kuru pienesums bija ļoti būtisks. Šis apjomīgais darbs rezultējās kompaktā pamatdokumentā ar devīzi Ātrākais sports uz ledus! 

— Fiziski ātrākais?! Cerat apsteigt bobsleju? 

— Jā. Kamaniņu sportā lielākais ātrums, ja nemaldos, ir 154 kilometri stundā, un tas sasniegts olimpiskajā Vistleras trasē. Bobslejs ir turpat blakus, bet vidēji ātrumi no vīriešu starta ar kamaniņām ir lielāki. 

— Tas ātrākais sports ir domāts arī pārnestā nozīmē? 

— Arī tā to drīkst uztvert. Bet vispirms esam gargabalnieki, nevis sprinteri. Turpinām strādāt uz tiem pamatiem, kas ielikti iepriekšējā — 2011. gadā izstrādātajā — stratēģijā. Daļa no tolaik būtiskiem jautājumiem aktualitāti nav zaudējuši joprojām. Savu misiju, vīziju, vērtības, ambīcijas, stratēģiskās prioritātes virzām tālāk darba grupām un konkrētām FIL personām realizācijai un attīstībai. 

— Minējāt Latvijā tik novalkāto jēdzienu — prioritātes… 

— Mums prioritātes neattiecas uz atsevišķām sporta veida disciplīnām. Mēs ar šo jēdzienu saprotam nepieciešamību starptautiskajai federācijai būt kā jumtam, kā lietussargam visiem kamanu sportiem — gan sacensību versijā, gan tiem, kurus izmanto brīvā laika pavadīšanai. 

Atšķirībā no iepriekšējās stratēģijas prioritāti attiecinām ne tikai uz augsto sasniegumu sportu, bet runājam arī par to, kā savu sportu nest visplašākajās masās. Šajā ziņā mums ir diezgan nopietnas iestrādes, jo sevišķi mūsu Skandināvijas kolēģiem. Nākamajā gadā, mainot statūtus, iesim vēl tālāk un runāsim par jaunu disciplīnu — Alpine luge jeb kalnu kamaniņu sportu. Tas risinās, izmantojot kalnu slēpošanas infrastruktūru, ar daudz vienkāršākām kamanām milzu slalomam līdzīgās trasēs, tādējādi kļūstot viegli pieejams jebkuram interesentam. Latvijā šādas sacensības jau gadiem esam organizējuši Jaunatnes ziemas olimpiādēs Ērgļos. Mūsu uzdevums ir maksimāli paplašināt šīs disciplīnas fanu loku, izmantojot arī interaktīvo virtuālo vidi. Mums jāsaprot, kā šajā mainīgajā pasaulē, kurā internets spēlē ļoti lielu lomu, pievēršoties arī e-sportam jeb kamaniņu braukšanas simulācijai, palielināt gan savu atbalstītāju loku, gan potenciālo sponsoru intereses. 

— Vai tas nozīmē, ka paralēli Pasaules kausa izcīņai mākslīgā un dabiskā ledus trasēs gatavojaties organizēt vēl trešo šādu seriālu? 

— Par to pāragri runāt. Starptautiski šī disciplīna vēl tikai dzimst. Mums vēl jāizstrādā vienoti sacensību noteikumi, jāvienojas par inventāru, kas ir ļoti dažāds. Piemēram, Eiropas kalnu kūrortos ir pazīstamas Gasser kamanas, ar kurām vakaros var doties lejup pa apgaismotajām kalnu slēpošanas trasēm. 

— FIL patlaban vieno 53 valstis. Vai kamaniņu sportam vēl iespējams paplašināties arī šādā virzienā? 

— Kongresā mūsu viceprezidente mis Pārka no Dienvidkorejas savā ziņojumā minēja faktu, ka pērn Āzijas sacensībās olimpiskajā Phjončhanas trasē piedalījušies arī Indonēzijas un Nepālas sportisti. Katrā ziņā šādās valstīs kalnu kamaniņu sports sniedz lielas iespējas mums paplašināties un veidot vēl stingrāku pamatu olimpiskajam kamaniņu sportam, kas risinās mākslīgā ledus trasēs un kas ir mūsu pamatbrends. Šajā jomā mūsu prioritāte viennozīmīgi ir rūpēties, lai olimpiskās disciplīnas kļūtu atraktīvākas, interesantākas skatītājiem un medijiem. 

— Vai kamaniņu sports turpinās attīstīties arī dabiskā ledus trasēs? 

— Viennozīmīgi — jā. Tā ir daļa no mūsu stratēģiskā plāna. Pagaidām tas augstākā kvalitātē ir Alpu valstīs un Krievijā. Ir daudz jautājumu par trašu būvi. Izvirzās ideja, ka to pamatni varētu mākslīgi saldēt. Bet par to vēl būs daudz diskusiju. Mūsu uzdevums ir savu sporta veidu padarīt maksimāli pieejamu, drošu un atraktīvu. Starptautiskās Olimpiskās komitejas nostāja mudina būvēt vienkāršas un ilgtspējīgas sporta būves. Diezin vai mums vajadzētu iet pretējā virzienā. 

— Olimpiskajās spēlēs jūsu sporta veidā tiek izcīnīti četri medaļu komplekti. Droši vien cerat uz vēl kādu. 

— Mums ir vairāki varianti, kas arī stratēģijā tiek aplūkoti. Jau vairākus gadus sekmīgi organizējam sprinta sacensības. Tā ir viena versija, par kuru jau bijušas arī sarunas ar Starptautisko Olimpisko komiteju, jo šis ir ceļš, kā savu sportu padarīt atraktīvāku. 

Vienlaikus, atbalstot dzimumu vienlīdzību sportā, veicinām sacensības dāmu divniekiem. Pērnziem tās ļoti veiksmīgi debitēja Jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs Lozannā, kas kamaniņu sportā notika Sanktmoricas trasē. Tās apmeklēja arī SOK prezidenta Tomasa Baha vadīta delegācija, kas ievāca daudz informācijas arī no pašām sportistēm. Šis ir vēl viens ceļš, pa kuru ejam uz priekšu, domājot par 2026. gadu. 

— Pirms pusotra gada, kad kļuvāt par FIL ģenerālsekretāru, teicāt, ka svarīgi risināt jautājumu, kā visus nodrošināt ar konkurētspējīgu inventāru, lai sacensības nepārvēršas tehnoloģiju mačos. Kā veicas šajā ziņā? 

— Solīti pa solītim ejam uz priekšu. Pērn sadarbībā ar austriešu firmu Kastle mēs izstrādājām unificētu kamanu modeli, kas ir zemāks, platāks, vieglāk vadāms. Visas nacionālās federācijas saņēma pa šādām kamanām, un pirmās ugunskristības tās izturēja. Paldies mūsu tehniskajiem speciālistiem, kas tik īsā laikā paveica šādu darbu. Negribu teikt, ka viss ir ideāli, par šo tēmu vēl notiek daudz diskusiju, bet virziens ir skaidrs, un to kongresā akceptējušas arī mūsu dalībvalstis. Tas ir uzdevums, kuru izpildot kamaniņu sports kļūs ātrāk un vieglāk apgūstams. 

— Tas nozīmē — visiem vienādas kamanas, vienādas slieces? 

— Ne tik unificēti. Katram būs iespēja darboties gan ar kamanu regulējumu, gan kaut kādā mērā ar sliecēm. Bet līdz galīgajiem lēmumiem vēl jānonāk argumentētās diskusijās. Katrā ziņā bāze būs standartizēta. 

— Pēc olimpiskajām spēlēm ne visas trases turpina funkcionēt. Vispirms tas attiecas uz 2006. gada trasi Čezānā. Pieklususi Nagano, problēmas ar apsaimniekošanu radās Phjončhanā… 

— Čezānas dīkstāvi radīja Itālijas iekšējās problēmas, zināmā mērā tas attiecas arī uz Kortīnu d’Ampeco. Mums bijušas ļoti daudzas sarunas ar Japānas federācijas vadību, tā tālāk runājusi ar savu valdību, un mēs ceram, ka tuvāko divu gadu laikā Nagano trase savu darbību atjaunos, jo šis objekts mums ir ļoti nozīmīgs. Šogad mums bija paredzēts Pasaules kausa posms Phjončhanā, ko diemžēl atcēla kovids. Jau uzbūvēta 2022. gada spēļu trase pie Pekinas, un šis reģions FIL stratēģijā ir ļoti būtisks. Ir programmas, ar kurām jau nopietni strādājam, iesaistot ne tikai Āziju, bet arī Okeāniju. Olimpiskajās trasēs plānojam nopietnas attiecības ar kamaniņu sporta skolām, lai maksimāli iesaistītu šī reģiona valstu jaunos sportistus. Mēs tomēr esam viena no tām federācijām, kas 90 procentos spējusi nodrošināt savu olimpisko objektu ilgtspēju un ikdienas izmantošanu. 

— Lai to panāktu, jums nepieciešama cieša sadarbība ar Starptautisko Bobsleja un skeletona federāciju. 

— Mums tāda tā arī ir. Tāpat kā ar pārējām ziemas olimpisko sporta veidu federācijām. Līdz šim Starptautisko olimpisko ziemas sporta veidu federāciju asociāciju (AIOWF) vadīja ļoti respektablais Starptautiskās Slēpošanas federācijas (FIS) prezidents Žans Franko Kaspers, un pēdējos divos gados komunikācija starp visām mūsu olimpiskajām federācijām ļoti pastiprinājās un uzlabojās. Strādājot pie Pekinas un Milānas spēļu programmām, katru nedēļu mums notika videokonferences starp federāciju ģenerālsekretāriem, kurās tika koordinēti un apspriesti visi aktuālie jautājumi. Varu apliecināt, ka ziemas sporta federācijas strādā ekselenti. Divas nedēļas pirms mūsu kongresa par AIOWF prezidentu ievēlēja SOK Izpildkomitejas locekli Ivo Feriāni, kurš vada arī Starptautisko Bobsleja un skeletona federāciju. Ar viņu un pārējiem IBSF kolēģiem mums ir izcila sadarbība. Feriāni ievēlēšana šajā amatā ir nozīmīgs faktors, lai mūsu ledus trašu sporta veidi sekmīgi attīstītos un stiprinātu savu vietu olimpiskajā saimē. 

— Kāda ir situācija eventuālajā 2026. gada olimpisko spēļu trasē Kortīnā d’Ampeco? 

— Turpinās diskusijas, kā notiks tās tālāka uzturēšana un izmantošana. To mūsu kongresā apliecināja arī SOK sporta direktors. Dienaskārtībā ir jautājums par ilgtspēju un pārmantojamību. Abām mūsu federācijām — FIL un IBSF — Kortīnas trase ir ļoti nozīmīga. Atrodoties netālu no Īglsas, Sanktmoricas, Kēnigszē, tā veido izdevīgu, attālumu ziņā nelielu četrstūri, kas nodrošinātu lielu fleksibilitāti.  

— Vasara diemžēl nepazudināja C-19 vīrusu. Sākas kovidziema…  

— Tai gatavojāmies visu vasaru. Sadarbībā ar citām federācijām esam izstrādājuši savu kovidkodeksu un ļoti nopietnu kārtību, lai tas tiktu ievērots. Dzīvē to sākām pārbaudīt jau oktobrī, kad Siguldā sākās gan nacionālie, gan starptautiskie ledus treniņi. Sacensību režīmā šo kārtību pirmie notestēja bobslejisti un skeletonisti, Siguldā sacenšoties Pasaules kausa izcīņas ievadposmos. Domāju, ka šis burbulis ir viena no drošākajām vietām Latvijā. Mēs savu seriālu sākam mēneša pašās beigās Īglsā. FIL ir savs kovidoficieris, kam skrupulozi jāuzrauga noteiktās kārtības ievērošana. Sekojam situācijai pasaulē, un tā joprojām nav iepriecinoša. Apgrūtināta sportistu pārvietošanās, pat Kanādas—ASV robeža strikti slēgta. Līdz ar to arī kvalifikācija olimpiskajām spēlēm pārcelta uz nākamo gadu, kad visiem atlētiem atkal būs vienādas iespējas piedalīties. Par jauniešu sacensībām lēmumi tiks pieņemti līdz 17. decembrim. Arī par statusu — vai tas būs junioru Kauss vai junioru sacensības. Ceru, ka arī Latvijā vienas šādas sacensības februārī izdosies sarīkot, lai jauniešiem nedzistu uguntiņa, lai būtu motivācija treniņdarbam. 

— Latvijas federācijās jebkuram prezidentam pirmais un galvenais uzdevums ir dabūt naudu savam sporta veidam. Kā šajā jautājumā ir FIL? 

— Mums ir divi finansējuma avoti. Reizi četros gados pēc olimpiskajām spēlēm kontribūcija no SOK, kas būtībā ir par televīzijas translācijām nopelnītā nauda, kā arī olimpiskās Solidaritātes finansējums. Otrs avots ir mūsu sponsori, ar kuriem nemitīgi un ļoti nopietni jāstrādā. Ir līgumi līdz 2022. gadam, līgumi tiek papildināti, līgumi tiek koriģēti. Diemžēl kovidpandēmija ietekmējusi arī biznesa vidi. Mums jāstrādā tā, lai ne tikai noturētu pašreizējo līmeni, bet arī lai nākotnē to paaugstinātu. Mums ir vairākas ļoti svarīgas programmas, to skaitā ļoti būtiska ir sadarbība ar nacionālajām federācijām, sniedzot palīdzību pandēmijas laikā. Tā ir mūsu īstermiņa prioritāte, bet tai vajadzīgi papildu līdzekļi. 

— Vai FIL prezidenta alga ir tik liela, lai jūs pamestu pārējos amatus Latvijas sporta organizācijās?  

— Tas nav algots amats. FIL prezidents tāpat kā ģenerālsekretārs un viceprezidenti savus pienākumus pilda sabiedriskā kārtā. Algu saņem tikai FIL biroja darbinieki. Mums pienākas vienīgi kompensācija par braucienos, pienākumus pildot, iztērētajiem līdzekļiem. 

Algu es saņemu tikai par Latvijas Olimpiskās vienības vadīšanu. Arī Latvijas Sporta federāciju padomes prezidenta un LOK viceprezidenta amati ir brīvā laika darbs. 

Einars FOGELIS 

Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas (FIL) prezidents, Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents, Latvijas Olimpiskās vienības valdes priekšsēdētājs, LOK viceprezidents 

Dzimis: 1960. gada 30. aprīlī Siguldā 

Izglītība: absolvējis Siguldas 1. vidusskolu, Rīgas Politehnisko institūtu (tagad RTU), ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu LU 

Sportā: trenējies kalnu slēpošanā, kopš 1992. gada LOK Izpildkomitejas loceklis, no 2004. līdz 2012. gadam — LOK ģenerālsekretārs, Latvijas olimpiskās delegācijas vadītājs piecās spēlēs 

Darba pieredze: Sporta pils direktora vietnieks, Sporta komitejas Celtniecības direkcijas vecākais inženieris, Siguldas kamaniņu un bobsleja trases ekspluatācijas dienesta priekšnieks, galvenais inženieris, direktors, IzM Sporta pārvaldes vadītājs (līdz 2004. g.) 

Ģimenes stāvoklis: precējies, meitas un divu dēlu tēvs 

Vaļasprieki: literatūra, slēpošana, teniss, vindsērfings, riteņbraukšana