Kamaniņu sports

Pirms četrām ziemām Lillehammerē Kristers Aparjods kļuva par II Jaunatnes ziemas olimpisko spēļu čempionu. Lielajās spēlēs Phjončhanā, savos nepilnos divdesmit gados būdams mūsu jaunākais kamaniņu braucējs, viņš arī bija labākais, izcīnot 11. vietu. Pērnziem, finišējot trešais, Kristers Latvijai izcīnīja pirmo medaļu Eiropas čempionātos, bet U-23 konkurencē kļuva par pasaules vicečempionu. Nule atgriezies no Lillehammeres ar Eiropas U-23 čempiona titulu, Kristers Aparjods atklāj dažus noslēpumus, kā patiesībā rit dzīve ārēji tik vienkāršajā kamaniņu sportā.

Pasaules kamaniņu sportā Latvija ir otra straujāk augošā nācija aiz augstās modes nama — Vācijas. III Jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs Sanktmoricas trasē visus piecus medaļu komplektus sadalīja četru valstu sportisti. Trīs zeltus, divus sudrabus un vienu bronzu izcīnīja vācieši. Pa vienai zelta un sudraba, kā arī pa divām bronzas medaļām ieguva Latvijas un Krievijas sportisti. Vienu reizi apbalvošanas ceremonijā mastā tika pacelts Kanādas karogs. Latvijas kamaniņu braucēji titulus guvuši visās trijās spēlēs pēc kārtas. Pirmajās to spēja Ulla Zirne (bronza) un Riks Kristens Rozītis (sudrabs), otrajās par čempionu kļuva Kristers Aparjods. Viņi visi tagad ir Latvijas pieaugušo izlases dalībnieki.

Ar nepieredzēti lielu komandu PK izcīņas sezonu Īglsā sāk Latvijas kamaniņu braucēji. Izlasē ir trīs dāmas (Elīza Cauce, Kendija Aparjode, Ulla Zirne), četri kungi (Kristers Aparjods, Inārs Kivlenieks, Riks Kristens Rozītis, Artūrs Dārznieks) un četri divnieki (Andris un Juris Šici, Oskars Gudramovičs/Pēteris Kalniņš, Kristens Putins/Imants Marcinkēvičs, Mārtiņš Bots/Roberts Plūme), no kuriem vienam nāksies startēt ārpus konkurences, jo PK vairāk par trim ekipāžām vienu valsti oficiāli pārstāvēt nedrīkst.

Pirms nepilniem desmit gadiem Sigulda uzņēma Latvijas II ziemas olimpiādi, un tās jaunievēlētais mērs Uģis Mitrevics tajā sekmīgi cīnījās par sava novada godu distanču slēpošanas trasēs. Šajos Jāņos Lozannā Starptautiskās Olimpiskās komitejas sesijā Uģis Mitrevics aizstāvēs Siguldas tiesības rīkot jubilejas — XXV ziemas olimpisko spēļu sacensības kamaniņu sportā, bobslejā un skeletonā.

Bija marta priekšpēdējās nedēļas nogale. Siguldas trase vēl strādāja ar pilnu sparu, un Martins Dukurs, kļuvis par seškārtēju pasaules čempionu, uz sezonas pēdējā ledus jau testēja skeletonu nākamajai ziemai. Beidzoties slēpošanas atvaļinājumam Dolomītu Alpos, kopā ar atjaunotās LOK pirmās emblēmas autoru un arhitektu Andri Vītolu nolēmām ziedot dienu, lai aplūkotu Siguldas konkurenti par tiesībām rīkot 2026. gada ziemas olimpisko spēļu sacensības bobslejā, skeletonā un kamaniņu sportā — Kortīnas d’Ampeco trasi, kurā pēdējās sacensības notikušas pirms 10 ziemām.

1980. bija pirmais mūsu olimpiskā ziemas sporta triumfa gads. No Leikplesidas spēlēm tika pārvests pilns medaļu komplekts — kamaniņu sportā par čempioni kļuva Vera Zozuļa, bronzas medaļu izcīnīja Ingrīda Amantova, bet PSRS hokeja komandas sastāvā vicečempiona titulu ieguva Helmuts Balderis. Četras ziemas vēlāk Sarajevā, kur sākās mūsu bobsleja olimpiskā ēra, Amantova finišēja ceturtā, bet Zozuļa — piektā. Iespēju piedalīties savās trešajās spēlēs PSRS izlasē Ingrīdai Amantovai liedza aktīva iesaistīšanās Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanā.