Basketbola zeme Latvija
1938. gada 22.—23. oktobrī Vācijas galvaspilsētā norisinājās ievērojams sporta notikums — Berlīnes starptautiskais basketbola turnīrs. Ārpolitiskā situācija Eiropā bija jau diezgan uzkarsusi, taču bija cerība, ka sports stāv pāri politikai. Divu dienu turnīrā laukumā devās sešas valstsvienības, kuru vidū izcēlās un lielisku sniegumu nodemonstrēja Latvijas basketbola izlase. Mūsu puiši uzvarēja visās trijās spēlēs, pieveicot arī tādus respektablus pretiniekus kā Francija un Itālija.
Kad Latvijas basketbola izlase 1938. gada oktobrī gatavojās turnīram, tā saņēma diezgan daudz kritikas pašmāju presē. Basketbola eksperti avīzēs skeptiski vērtēja valstsvienības spējas, un tam par pamatu bija izlases neizteiksmīgais sniegums treniņspēlēs pret Latvijas klubiem. Prese ziņoja, ka 17. oktobrī pēdējā pārbaudes spēlē pirms turnīra valstsvienība zaudējusi Armijas Sporta Kluba komandai ar 35:45, un žurnālistu skatījumā Latvijas basketbola izlase “neattaisnoja uz viņu liktās cerības”. Protams, tas radīja bažas par valstsvienības izredzēm turnīrā. Taču treneriem bija savs plāns — pārbaudes spēlēs viņi meklēja īsto sastāva kombināciju.
ZELTA TRENERI UN RISKANTS SASTĀVS
Pirms došanās uz Berlīni izlase aizvadīja vēl pēdējos treniņus un 19. oktobrī ieradās pieņemšanā pie valsts sporta vadītāja — Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komitejas (LFKSK) priekšnieka un vienlaikus sabiedrisko lietu ministra Alfrēda Bērziņa. LFKSK un Latvijas Basketbola savienības (LBS) amatpersonas teica runas un sniedza ieteikumus. Par lietu centās izteikties arī sporta vadītājs A. Bērziņš: “Nevajaga aizmirst, ka cīņā jādodas nopietni, nenovērtējot pretinieku par zemu, lai kāds tas arī būtu rādījies iepriekšējās cīņās.” Jāteic, ka šī piebilde bija vietā. Vēl nesenā atmiņā bija Eiropas basketbola meistarsacīkstes Rīgā 1937. gada maijā, kad līdzšinējā Eiropas čempionvienība Latvija palika bez medaļām un ierindojās vien 6. vietā. Neliels mierinājums bija pirms gada, 1937. gada oktobrī, Parīzē Nāciju kausa sacīkstēs izcīnītā 2. vieta un arī Latvijas studentu basketbola izlases zelta godalgas studentu olimpiādē 1937. gada augustā. Taču tagad lielā cerība bija tas, ka pie Latvijas basketbola izlases stūres bija atgriezies treneru tandēms — Valdemārs Baumanis un Rihards Dekšenieks, kuri pirms trijiem gadiem bija uz Rīgu pārveduši pirmo Eiropas basketbola čempionu kausu. Oficiāli treneris bija Dekšenieks, Baumanis bija t. s. valstsvienības sastādītājs, kura pienākumos ietilpa sastāva komplektēšana un spēlētāju maiņas.
Sporta draugi Latvijā ar bažām un arī cerībām gaidīja valstsvienības startu Berlīnes turnīrā — tās bija ieplānotas kā mūsu basketbola izlases pirmās starptautiskās spēles 1938./1939. gada sezonā. Pirms turnīra Valdemārs Baumanis laikrakstā Brīvā Zeme izteicās: “Ko mūsu vienība sniegs Berlīnē, neviens nevar paredzēt, jo tā sevi vēl šogad nav parādījusi.” Taču avīzes Sporta Pasaule slejās Baumanis cerīgi piebilda: “Es esmu tajos uzskatos un pārliecībā, ka krīze, kas mūsu basketbola sportā valdīja 1937. gadā, tagad pārvarēta un veco spēlētāju vietā nākuši klāt daudz jauni spēki.” Ar krīzi bija domāts Eiropas čempionāts Rīgā 1937. gada maijā, ko liela daļa basketbola ekspertu un līdzjutēju uzskatīja par izgāšanos.
20. oktobra rītā no Rīgas stacijas ar Berlīnes vilcienu ceļā devās 11 basketbolisti, abi treneri un kā oficiālais pārstāvis jeb menedžeris — LBS priekšnieks Eduards Nikolajs Lapiņš. Tagad iekarot Eiropu brauca krietni citādāks Latvijas basketbola izlases sastāvs. No 1935. gada Ženēvas zelta komandas, kas bija izcīnījusi pirmo Eiropas basketbola čempionu titulu, ierindā bija palikuši vairs tikai divi spēlētāji — Mārtiņš Grundmanis un Visvaldis Melderis, kurš tagad bija izlases kapteinis. Turklāt atjauninātajā izlases modelī bija virkne gados jaunu spēlētāju: 19—20 gadus vecie Indulis Laukevics, Voldemārs Šmits, Aleksandrs Vanags, Indulis Zommers. Puiši bija sevi labi parādījuši, taču ekspertu skatījumā tas noteikti bija diezgan riskants sastāvs. Treneri bija pārliecināti — Latvijas basketbolam tas nepieciešams!
Berlīnē mūsējie ieradās 20. oktobra vakarā. Latvijas delegāciju stacijā sagaidīja turnīra organizatoru un Latvijas diplomātiskā korpusa pārstāvji, kā arī līdzjutēju pulciņš — “Latvijas ekskursanti, kas Berlīnē iebraukuši ar autobusu”. Pēc aptuveni 15 stundu ilgā ceļojuma pa sliežu ceļiem mūsu valstsvienība apmetās viesnīcā Russischer Hof. Nākamajā dienā Latvijas basketbolisti aizvadīja treniņu Berlīnes Policijas sporta kluba vingrotavā. Turnīra norisei paredzētais Berlīnes Sporta pils (Berliner Sportpalast) laukums basketbolistiem todien vēl nebija pieejams. Saskaņā ar preses sniegtajām ziņām pilī norisinājās boksa turnīrs un basketbola grozus bija paredzēts uzstādīt tikai naktī pirms turnīra sākuma.
JĀNOSKAIDRO SPĒKU SAMĒRS EIROPĀ
Starptautiskā basketbola turnīra atklāšana daudzfunkcionālajā Berlīnes Sporta pilī norisinājās sestdien, 22. oktobrī. Turnīra rīkotāju ambīcijas bija diezgan augstas. Saskaņā ar izdevuma Fiziskā Kultūra un Sports sniegtajām ziņām turnīra rīkotāji uzsvēra, ka Berlīnes turnīram “jānoskaidro pašreizējais spēku samērs Eiropā”. Valstsvienībām bija iespēja parādīt savu sagatavotību sezonas sākumā, demonstrējot apņēmību iesākto turpināt līdz pat 1939. gada maijā gaidāmajam Eiropas basketbola čempionātam. Protams, divu dienu laikā aizvadāmajā Berlīnes turnīrā bija ierobežots komandu skaits. Nepiedalījās tā brīža Eiropas čempione Lietuva, un arī Polija pēdējā brīdī tikusi aizstāta ar Šveici. Taču sezonas sākumā startam bija gatavas tādas izlases kā Francija, Itālija un Latvija.
Berlīnes turnīrā startēja sešas dalībvalstis, kas bija sadalītas divās priekšsacīkšu grupās. Vienā spēlēja Francija, Latvija un Lielbritānija, otrā — Itālija, Šveice un mājiniece Vācija. Pirmajā sacīkšu dienā — 22. oktobrī — katrai valstsvienībai bija jāaizvada divas spēles. Turklāt turnīrs sākās tikai pirmās dienas vakarā, un abas spēles katrai komandai bija ar salīdzinoši mazu laika starpību. Bet nākamajā dienā apakšgrupu uzvarētājiem bija jāspēlē finālā par 1. vietu, priekšsacīkšu otro vietu ieņēmējiem — par 3. vietu un pastarīšiem — par 5. vietu. Sporta žurnālistu vērtējumā otrās apakšgrupas favorīte bija Itālija. Savukārt pirmajā grupā vācieši par favorītiem uzskatīja Latviju. Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, jāteic ka vismaz šoreiz ekspertiem izrādījās taisnība. Pirms turnīra sākuma avīze Jaunākās Ziņas bija itin optimistiska: “Spēlētāji jūtas labi un ir teicamā formā, tādēļ varam cerēt uz panākumiem.”
BRITU MILŽI: “KUR LATVIEŠI MĀCĪJUŠIES SPĒLĒT BASKETBOLU?”
Sestdienas vakarā Berlīnes starptautiskais basketbola turnīrs sākās ar Latvijas un Lielbritānijas izlašu spēli. Mūsējie vienreiz pret britiem bija spēlējuši; tas notika pirms gada, 1937. gada oktobrī, Nāciju kausa izcīņā Parīzē, kur mūsējie bija izrādījušies stiprāki. Taču pirms Berlīnes turnīra britu valstsvienība atkal tika dēvēta par lielo nezināmo, jo būtiski bija papildinājusi sastāvu — tostarp ar pāris spēlētājiem, kuri prasmes bija apguvuši Ziemeļamerikā. Tas noteikti bija jāņem vērā, jo tieši ASV un Kanāda pirms diviem gadiem izcīnīja pirmās divas vietas olimpiskajās spēlēs. Bez tam Lielbritānijas valstsvienības basketbolisti visi bija milži. Pirms paša turnīra bažas par šo nezināmo bija diezgan pamatīgas. “Runājot par Anglijas vienību, vācieši gan saka, ka patiesībā Berlīnē spēlēšot nevis angļi, bet gan Kanādas un Amerikas studentu vienība,” rakstīja laikraksts Rīts. Avīzēs rakstītais tomēr bija pārspīlēts, bet pāris ziemeļamerikāņu Lielbritānijas izlasē bija.
Nākot laukumā, Latvijas basketbolistu bijība pret garā auguma britiem drīz vien tika pārvarēta. “Ar mūsu pirmo pretinieku Angliju nolēmām spēlēt ļoti ātru spēli, izmantodami angļu lielos augumus un kustību gausumu. Tas izdevās,” avīzei Brīvā Zeme ziņoja treneris Valdemārs Baumanis. Mūsu spēlētāji izrādījās ievērojami pārāki, pārsteidza britus ar ātrumu un precīziem uzbrukumiem. “Spēlē pret angļiem latvieši bija veselu klasi pārāki,” nācās konstatēt Jaunāko Ziņu korespondentam. “Par godu mūsu spēlētājiem jāsaka, ka visi viņi cīnījās ar lielu enerģiju un pašaizliedzību, pārsteidzot angļus ar daudz ātrāku spēli un labāk ievadītiem uzbrukumiem,” piebilda avīze Rīts.
Tikai spēles izskaņā, kad mūsējie bija panākuši diezgan ievērojamu pārsvaru, Latvijas basketbolisti sākuši jau domāt par nākamo spēli: “Uzvara nodrošināta, un tādēļ, taupot spēkus nākošai cīņai, mūsu puiši vairs sevišķi necenšas.” Rezultātā Lielbritānija tika sagrauta ar 53:23. Saskaņā ar avīzes Rīts aprēķiniem galvenie rezultāta veidotāji Latvijas valstsvienībā bija Voldemārs Šmits ar 19 punktiem un Visvaldis Melderis ar 15 punktiem. Briti par prāvo zaudējumu bijuši tik pārsteigti, ka pēc spēles Lielbritānijas izlases treneris no Kanādas interesējies, kur gan mūsējie ir iemācījušies spēlēt basketbolu.
PĒC REVANŠA PRET FRANCIJU
Pēc dažām stundām tā paša 22. oktobra vēlā vakarā sākās Latvijas un Francijas izlašu spēle, kas bija jau daudz nopietnāka un sīkstāka. Pret frančiem pēdējo pāris gadu laikā valstu sacīkšu līmenī mūsējie jau bija spēlējuši trīs reizes. Divreiz mūsējie bija izrādījušies pārāki, bet vienu reizi zaudēja, un dažam tās bija sāpīgas atmiņas. Pirms gada, 1937. gada oktobrī, Nāciju kausa izcīņas finālā Latvija piekāpās Francijai ar viena punkta starpību (24:25). Jā, pēc tam draudzības spēlē mūsējie bija pamatīgi sakāvuši frančus, taču prestižam turnīram un izcīnītām godalgām ir cits svars!
Todien Berlīnē bija jau cita spēle, taču ne mazāk sīksta. “Daudz nopietnāks pretinieks jau bija Francija. Viņu ātrajai spēlei pretī likt vajadzēja izturību, uzmanību un segt vīram vīru,” taktisko zīmējumu raksturoja treneris Valdemārs Baumanis. Aculiecinieki ziņoja, ka spēle bija ļoti līdzīga un tās gaita neprognozējama. “Šoreiz pret Franciju abas vienības bija tik vienādas, ka spēle bija cīņa, kur cīnījās divi giganti. Šī spēle bija skatītājiem saldais ēdiens,” ziņoja Sporta Pasaules korespondents.
Pēc pirmā puslaika rezultāts bija neizšķirts 7:7. Otrā puslaika sākumā franči izvirzījās vadībā, taču Latvijas spēlētāji prata spēli izlīdzināt un mainīt savā labā. “Kā pret biezu mūri atdūrās visi franču vienības brāzmainie uzbrukumi. Bet ne tikai tas. Latviešu basketbolisti uzbrukumā bija tik kustīgi un spēlēja tik viegli, ka latviešu tautas pazinēju tas pilnīgi pārsteidza, jo šis kustīgums, šķiet, neatbilst latviešu tautas ziemeļnieciskajam raksturam. Latvieši spēlēja pat daudz ātrāk nekā dienvidnieki — franči,” rakstīja Jaunākās Ziņas. Francijas izlases vētrainie uzbrukumi tika apturēti, un spēle beidzās ar Latvijas uzvaru — 18:14 (dažviet laikrakstos ziņots — 18:16). Turnīra skatītāji tieši Latvijas—Francijas spēli raksturojuši kā pirmās dienas saistošāko sacīksti.
FINĀLĀ: LATVIJA—ITĀLIJA
Berlīnes starptautiskā basketbola turnīra otrās un reizē noslēdzošās dienas, 1938. gada 23. oktobra, spēles ievadīja sešu dalībvalstu basketbolistu parāde. Basketbolisti svinīgi, izlašu alfabētiskā kārtībā ieradās laukumā. Saskaņā ar preses ziņām Berlīnes Sporta pilī bija pulcējušies 7000 skatītāju. Parādei vispirms sekoja spēle par 5. vietu, kurā Lielbritānija uzvarēja Šveici. Turpinājumā par 3. vietu cīnījās Francija un Vācija; te pārāki bija franči. Izšķirošā spēle — turnīra fināls — bija aiztaupīts pašām beigām, un te cīņai stājās apakšgrupu uzvarētāji — Itālija un Latvija.
Itālija 1937. gada maijā Rīgā bija izcīnījusi Eiropas vicečempiones titulu, un Berlīnes turnīrā tika uzskatīta par spēcīgāko rangā. Tādēļ saprotams, ka itāļi tika uzlūkoti par favorītiem. Tiesa, Latvijai un Itālijai līdz tam valstu izlašu līmenī vēl savā starpā nebija nācies spēlēt. Nu tā reize bija pienākusi. Vispirms laukumā nāca itāļi, pēc tam sekoja latvieši — koši sārtos kreklos un baltās biksiņās jeb šortos. Orķestris atskaņoja abu valstu himnas, un spēle varēja sākties.
Latvijas basketbolisti finālspēli iesāka diezgan pārliecinoši un izvirzījās vadībā. Turklāt mūsu spēlētājus itin centīgi atbalstīja latviešu ekskursanti, t. i., atbraukušie līdzjutēji. Prese ziņoja, ka sākumā mūsējo pārsvars veidojies ar labu rezervi — 10:2, 14:5. Kādā brīdī itāļi sāka strauji atspēlēties un trijās minūtēs guva septiņus punktus pēc kārtas. Tomēr latviešu cīņasspars Itālijas izlases ofensīvu apturēja. Komandas kapteinis Melderis pēc kārtas guvis sešus punktus, un pirmais puslaiks beidzās ar komfortablu 21:12.
“Otrā puslaika sākumā latvieši pirmās minūtēs spēli pārnes itāļu groza pusē un liekas, ka atkārtosies pirmā puslaika aina, ka latvieši ir spēles noteicēji; tomēr itāļi arī nolēmuši par katru cenu uzvarēt, sāk spēlēt ļoti strauji, ārkārtīgi labi nosedz mūsu spēlētājus, kas stipri traucē mūsējo nodomātās kombinācijas,” ziņoja avīze Latvijas Kareivis. Taču Latvijas basketbolisti cīnījās enerģiski un ar apdomīgu spēli iznīcināja pretinieku ieceres uzbrukumā. “Itālieši prot lieliski kombinēt, bet tieši šai spēlē pret itāliešiem latvieši parādīja visu savu prasmi, demonstrējot augstākās klases basketbola spēli. Itāliešu straujie uzbrukumi viens pēc otra sabruka, atduroties pret latviešu spēlētāju nosvērto rīcību,” liecināja Jaunākās Ziņas.
Tagad katrs groza guvums tika izcīnīts smagā cīņā, un spēles rezultāts attīstījās ļoti lēni. Šajā situācijā ieguvēji bija mūsu basketbolisti. Lai gan pretinieki spēles izskaņā cīnījās “ar izmisuma pilnu aizrautību”, latvieši viņiem nedeva nekādas iespējas, un par astoņiem punktiem tuvāk nepielaida. “Cīņā pret Itāliju Latvijas vienība ne uz mirkli nezaudēja spēles vadību, protot pārvarēt visus ugunīgos itāļu uzbrukumus ar nosvērtu spēli un īstu ziemeļniecisku mieru,” ziņoja avīze Rīts. Aukstasinīgā rīcība un spēles tempa bremzēšana deva rezultātu. “Darbojoties ar nesatricināmu mieru un pašpaļāvību mūsu vienība prata pilnā mērā paralizēt itāļu temperamentu, nodrošinot sev uzvaru,” turpināja Rīts. Latvijas izlase finālā uzvarēja ar 26:18. Saskaņā ar sporta žurnālistu sniegtajām ziņām arī šajā spēlē trāpīgākie bija Voldemārs Šmits (10 punkti) un Visvaldis Melderis (8 punkti).
Par Latvijas izlases sniegumu spēlē bija gandarīts arī treneris Valdemārs Baumanis: “Protams, nevar būt divu domu — ar vienības sniegumu esmu vairāk kā apmierināts. Tiešām, šoreiz visi spēlētāji cīnījās vienlīdz labi. Mūsu spēlētāji pilnīgi pārvaldīja situāciju, darbojās ar lielu noteiktību un labu izdomu. Cenšoties vienmēr bumbu paturēt savā ziņā, mēs pilnīgi paralizējām itāļu straujumu, līdz ar to izsitot pretiniekam no rokām galveno ieroci.”
GEBELSA ŠĶĪVI VED UZ RĪGU
Pēc finālspēles Berlīnes Sporta pilī atkal notika dalībvalstu parāde, un šoreiz kā pirmais tika ienests Latvijas karogs. Orķestris atskaņoja Latvijas himnu. Turnīra uzvarētāji saņēma galveno balvu — Vācijas propagandas ministra Jozefa Gebelsa dāvāto ar dzintaru rotātu sudraba šķīvi. Skatītāji uzgavilēja uzvarētājiem; protams, visjūsmīgāk to darīja uz Berlīni atbraukušie latviešu līdzjutēji. Jau pēc pusnakts Latvijā sporta vadība saņēma basketbola izlases delegācijas vadītāja Eduarda Lapiņa lakonisku telegrammu: “Uzvarējām!”
Kad 25. oktobrī Latvijas basketbola izlase atgriezās Latvijā, jau Meitenes stacijā vilcienā rausās mājās palikušie sporta žurnālisti, lai pa ceļam līdz Rīgai iztaujātu sportistus un iegūtu karstākās ziņas. Savukārt Rīgas stacijā mūsu sportistu delegāciju sagaidīja 1000 sporta entuziastu, tostarp valsts un sporta organizāciju amatpersonas. Stacijā valstsvienību sveica Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komitejas ģenerālsekretārs Alberts Rumba. Savukārt komitejas priekšnieks Alfrēds Bērziņš apsveikuma runu teica tovakar Armijas virsnieku klubā notikušajās svētku vakariņās. Latviešu basketbolistu sniegums arī valdības līmenī tika augstu vērtēts!
Gan Latvijas, gan ārvalstu eksperti cildināja Latvijas basketbolistu sniegumu Berlīnes turnīrā. Tika izceltas arī latviešu basketbola zvaigznes — spilgtākie spēlētāji. Saskaņā ar trenera Valdemāra Baumaņa aprēķiniem visās trijās spēlēs rezultatīvākie bija Visvaldis Melderis un Voldemārs Šmits, katrs gūstot pa 30 punktiem. Atzinīgus vārdus gan ārzemju, gan pašmāju presē izpelnījās arī augumā mazais, bet kustīgais Aleksandrs Vanags. Jāpiebilst, ka Vanagam bija 19 gadi, un viņš tolaik bija plaši pazīstams kā talantīgs un rezultatīvs Latvijas futbola izlases uzbrucējs.
Latvijas sporta prese ar sajūsmu rakstīja par latviešu basketbolistu panākumiem, un mūsu sporta sabiedrība ar sasniegto ļoti lepojās. Glaimojošas bija ārvalstu speciālistu un žurnālistu atsauksmes par Latvijas basketbola izlasi. Kaut arī Berlīnes turnīrā startēja tikai sešas valstis, togad tas bija ļoti nozīmīgs basketbola notikums Eiropā un ievērojams mūsu valstsvienības panākums. Latvijas izlases treneris Valdemārs Baumanis varēja izdevumā Fiziskā Kultūra un Sports pamatoti rakstīt: “Mūsu basketbolistu panākumi Berlīnes starptautiskā turnīrā atkal reiz Latviju kā basketbola sporta zemi nostādījuši Eiropā pirmajā vietā.”
LATVIJAS BASKETBOLA IZLASES SASTĀVS BERLĪNES TURNĪRĀ, 1938. G.
Jānis Ādolfs Graudiņš
Mārtiņš Alberts Grundmanis
Alfrēds Voldemārs Kampe
Maksis Voldemārs Kazāks
Alfrēds Jānis Krauklis
Indulis Laukevics
Aleksandrs Martinsons
Visvaldis Melderis
Voldemārs Šmits
Aleksandrs Vanags
Indulis Zommers
Treneri: Valdemārs Baumanis, Rihards Dekšenieks
Menedžeris: Eduards Nikolajs Lapiņš
Latvijas izlases spēļu rezultāti Berlīnes turnīrā, 1938. g.
Prieksšacīkstes: 22.10. Latvija—Lielbritānija 53:23
22.10. Latvija—Francija 18:14
Fināls: 23.10. Latvija—Itālija 26:18
BERLĪNES STARPTAUTISKAJĀ BASKETBOLA TURNĪRĀ IEŅEMTĀS VIETAS
1. Latvija
2. Itālija
3. Francija
4. Vācija
5. Lielbritānija
6. Šveice
