Ūdens sports
Ogas ūdenī
“Katra olimpiāde ir ar savu odziņu,” uzskata Latvijas Kanoe federācijas viceprezidente Lelde Laure. Astotā, kas norisinājās Cieceres ezerā, Brocēnos, izcēlusies ar labu organizāciju, pieņemamiem laikapstākļiem un sīkstām cīņām par visvērtīgākajām ogām — desmit medaļu komplektiem.
Vējiem spītējot
Airētāji sacentās pilsētas centrā — Lielupes ūdeņos Pasta salā. Sacensības notika 500 m distancē vieninieku, divnieku un četrinieku konkurencē. Mainīgie laikapstākļi, ko pavadīja brāzmains vējš, no jaunajiem prasīja ne tikai spēku un ātrumu, bet arī prasmi piemēroties dabas kaprīzēm.
Pateicīgās pārmaiņas
Airēšanas sporta veidi mūsu zemē ir tradīcijām bagāti. Latvijas sportisti pie medaļām tikuši Monreālas (1976. g.), Maskavas (1980. g.), Seulas (1988. g.), Barselonas (1992. g.) un Atlantas (1996. g.) olimpiskajās spēlēs. Pēdējās divās desmitgadēs olimpiādes godalgas izpalikušas, taču Latvijas airētāji allaž iesaistījušies cīņā par visaugstākajām vietām, tostarp Riodežaneiro olimpiādē Aleksejam Rumjancevam izcīnot 5. vietu. Pastāv reālas izredzes, ka Latvija airēšanā būs pārstāvēta arī Tokijā.
Kā peldēsim uz Tokiju?
Kopš Pekinas olimpiādes 2008. gadā Latvija katrās olimpiskajās spēlēs peldēšanā bijusi pārstāvēta ar diviem peldētājiem. Visticamāk — izņēmums nebūs arī Tokijas olimpiskās spēles, kur Latvijas peldētājus jau gaida... Aktuāls ir jautājums — tieši kurus peldētājus?
Kanoe profesors
Jaunizdotās grāmatas nosaukums pilnībā atbilst autora vispusīgajam statusam. Ivans Klementjevs ir arī pedagoģijas zinātņu doktors, turklāt Latvijas Olimpiskās akadēmijas un Latvijas Sporta veterānu – senioru savienības prezidents. Norādot, ka Klementjevs (Saskaņa) ir piecu Saeimu deputāts pēc kārtas, var rasties bažas, ka jaunā paaudze nemaz nezina īsto iemeslu, kāpēc šī grāmata ir radīta.
