Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Pandēmijas laika futbols

Šī vasara Latvijas futbola cienītājiem ir īpaši ražīga — tā kā pandēmijas dēļ Latvijas čempionāta starts iekavējās par trim mēnešiem, tagad Latvijas labākās futbola komandas arvien turpina iedzīt iekavēto, aizvadot pa divām spēļu kārtām nedēļā. Nu jau futbola sezona pilnā sparā rit arī visās pārējās mūsu futbola līgās. Šogad Latvijas klubu futbola struktūrā notikušas pārmaiņas, agrāk ierasto trīs līgu vietā izveidojot četrus futbola līmeņus. Pavisam Latvijas čempionātā četrās līgās kopā piedalās 65 komandas.

Pilnā mērā gan visus plānus neizdosies īstenot — Optibet Virslīgā desmit komandas sākotnēji paredzēto četru spēļu riņķu vietā aizvadīs tikai trīs. Cerams, ka vismaz šis scenārijs vairs nebūs jāmaina un čempionātu izdosies veiksmīgi aizvadīt līdz beigām. Tiesa, šomēnes vēlreiz pārliecinājāmies, cik situācija ir trausla, kad tika atcelta virslīgas spēle FK Liepāja — Spartaks, jo trim Jūrmalas kluba administrācijas darbiniekiem tika konstatēta saslimšana ar Covid-19 vīrusu. Drošības apsvērumu dēļ Latvijas čempionātā arī ieviesti skatītāju ierobežojumi — sākumā pat spēles risinājās pie tukšām tribīnēm, bet vēlāk noteica, ka mačus klātienē var vērot maksimums 250 cilvēku, nepārsniedzot 30 procentus maksimālās tribīņu ietilpības. Tāpat kā citur Eiropā, arī Latvijas virslīgā šogad ir atļautas piecas spēlētāju maiņas. 

RĪGAS DIVCĪŅA 

Pirmā riņķa notikumi apstiprināja pirmssezonas prognozes, ka šogad par čempionu titulu atkal cīnīsies abi spēcīgākie mūsu galvaspilsētas klubi — Riga FC un Rīgas Futbola skola. Tāpat kā pērn, iespaidīgākais sezonas starts izdevās RFS, kas sāka čempionātu ar septiņām uzvarām pēc kārtas. Tomēr tad ilgi gaidītajā Rīgas derbijā Viktora Moroza trenētie skolnieki savā laukumā ar 1:2 zaudēja galvenajiem konkurentiem Riga FC. Čempionāta pirmo Rīgas smagsvaru tikšanos gan izšķīra kuriozi vārti, kad RFS horvātu pussargs Tomislavs Šaričs pasniedza dāvanu saviem bijušajiem darba devējiem, vienkāršā situācijā raidot bumbu savos vārtos. RFS rindās par spilgtāko sezonas starta atklājumu kļuvis no Horvātijas kluba Zagrebas Lokomotiva izīrētais brazīliešu uzbrucējs Emersons, kurš izcēlās ar vārtu guvumiem pirmajās četrās čempionāta spēlēs pēc kārtas. Tieši Emersons arī sporta žurnālistu balsojumā tika atzīts par jūnija labāko virslīgas futbolistu, pavisam nedaudz apsteidzot Jūrmalas Spartaka serbu pussargu Nemanju Belakoviču. Prieks, ka šosezon RFS rindās ļoti redzama figūra ir arī agrākais Latvijas valstsvienības pussargs Artūrs Zjuzins, kurš iepriekšējos trīs gadus vairāk ārstēja traumas, nekā spēlēja.  

Pirms sezonas par čempionāta galvenajiem favorītiem tika saukti iepriekšējo divu gadu čempioni Riga FC, kas jau otrajā kārtā negaidīti ar 1:2 zaudēja Jūrmalā, taču pēc tam rīdzinieki ir apliecinājuši savu favorītu statusu. Pazīstamā Krievijas trenera Oļega Kononova vadītā komanda laikam jau var lepoties ar visplašāko līdzvērtīgu spēlētāju sastāvu, kas ļauj variēt ar futbolistiem un vajadzības gadījumā pastiprināt spēli. Ņemot vērā ļoti saspringto spēļu grafiku un atļautās piecas maiņas, tam ir īpaši liela nozīme. Riga FC ir ļoti organizēta komanda, bet tās rindās īpaši gribētos izcelt brazīliešu pussargu Felipi Brizolu, kurš savā kontā ierakstīja uzvaras vārtus sezonas pirmās puses, iespējams, vissvarīgākajā spēlē ar RFS. Jau pēc pirmās neveiksmes Rīgas kluba vadība izdarīja secinājumus, atgriežot komandas štābā treneri Mihailu Koņevu, kurš pērn spīdoši tika galā ar kluba galvenā trenera pienākumiem, taču tad uz laiku izrādījās nevajadzīgs, bet tagad ir Kononova palīgs. Šosezon Latvijas virslīgā laukumā vienlaikus drīkst atrasties astoņi citvalstu futbola audzēkņi, un čempionu rindās vietējiem futbolistiem ir pārsvarā atvēlēta savu vārtu drošība — Riga FC rindās regulāri spēlē vārtsargs Roberts Ozols, aizsargi Antonijs Černomordijs, Elvis Stuglis, Ritvars Rugins un Vladislavs Fjodorovs. 

ĀRPUS GALVASPILSĒTAS 

Pēc pirmā riņķa jau šķiet, ka abi bagātie Rīgas klubi ir ārpus konkurences un pārējām čempionāta komandām atliks cīnīties vien par trešo vietu, taču prognozes bieži vien mēdz arī nepiepildīties. Par pirmajiem no pārējiem jūlijā izvirzījusies gruzīna Tamaza Pertija trenētā Valmieras komanda, kas jau pagājušajā sezonā neticamā veidā izlaida no rokām medaļas. Arī valmierieši nekautrējas pilnībā izmantot šogad radušās iespējas vairāk iesaistīt ārzemju futbolistus, regulāri aizpildot atļauto leģionāru limitu. Par valmieriešu galveno vilcējspēku atkal kļuvis deviņpadsmitgadīgais nigēriešu uzbrucējs Toluvalase Arokodare, kuram izdevās piecu rezultatīvu spēļu sērija, tostarp nodrošinot arī pāris svarīgas uzvaras konkurentu laukumā — Liepājā un Jelgavā. Pirms sezonas šķita, ka par Valmieras galveno papildinājumu jākļūst Latvijas valstsvienības pamata aizsargam Vitālijam Jagodinskim, taču viņš acīmredzot nesastrādājās ar treneri Pertiju un ātri vien izrādījās valmieriešiem nevajadzīgs.  

Jau ierasts, ka gadu no gada Latvijas čempionātā vieta uz godalgoto pjedestāla atrodas Ventspils futbolistiem (savā 23 gadu vēsturē ventspilnieki bez medaļām palikuši tikai divas reizes), taču šogad Ventspils komandas sniegums diez vai iepriecina līdzjutējus. Zaudējumi Jelgavā un Daugavpilī pierādīja, ka titulētākajam no esošajiem Latvijas klubiem (seškārtējiem Latvijas čempioniem) šogad nav ko sapņot par visaugstākā kaluma godalgām. Jau pirms sezonas varēja paredzēt, ka šajā čempionātā daudz ko izšķirs tas, kurām komandām būs labāk veicies ar leģionāru izvēli, bet vismaz sezonas sākumā pie Ventspils debesīm jaunas spilgtas zvaigznes nav iemirdzējušās.  

Kā pa viļņiem sezonu aizvada jau tradicionāli ļoti internacionālais Jūrmalas Spartaks, kura sastāvā izcilu sezonu aizvada serbu pussargs Nemanja Belakovičs, regulāri gūstot skaistus vārtus. Tā turpinot, 23 gadus vecais serbs ilgi neaizkavēsies Latvijas čempionātā. Spartaka darbībā lielu lomu spēlē arī pusducis afrikāņu jauniešu, kas arī varbūt izskaidro ne pārāk stabilo sniegumu, kad pēc skaļā triumfa pār čempioniem sekoja četri mači bez uzvarām.  

Šosezon ļoti simpātisku futbolu epizodiski demonstrē BFC Daugavpils, kas rezultativitātes ziņā atpaliek tikai no abiem vadošajiem Rīgas klubiem. Daugavpiliešiem redzamu lomu spēlē gan vairāki leģionāri ar nigēriešu uzbrucēju Činonso Oforu priekšgalā, bet jau ne pirmo jaunību piedzīvo pilsētas futbola veterāni Andrejs Kovaļovs un Valērijs Afanasjevs. 

Toties par čempionāta pirmās trešdaļas lielāko vilšanos kļuvusi Liepājas komanda, kas pēc Jāņiem sāka zaudēt vienu spēli pēc otras (neizšķirtu savā laukumā pret Tukumu arī droši var ieskaitīt šajā kategorijā). Liepājas kluba vadība daudzus pārsteidza, vēl pirms čempionāta sākuma atlaižot galveno treneri Andreju Kaļiņinu, kura vadībā komanda tā arī nenospēlēja nevienu oficiālo spēli. Komandas vadības grožus pārņēma Kaļiņina asistents baltkrievu futbola speciālists Dmitrijs Mološs, kurš pēdējo divu gadu laikā Liepājā kļuva jau par sesto galveno treneri. Tas ir, pat neskaitot kluba pelēko kardinālu Mareku Zuntneru, kurš ik pa laikam arī ir pildījis atlaisto galveno treneru pienākumus. Iespējams, ka Liepājas futbola saimē šobrīd valda ne tā veselīgākā aura — ko vien vērta bija bijušā liepājnieku līdera Jāņa Ikaunieka un Zuntnera netīrās veļas publiskā mazgāšana, kad viens otru apvainoja dažādos grēkos. Savas nesavaldības dēļ liepājnieki uz mēnesi jeb sešām čempionāta spēlēm palikuši arī bez sava uzbrukuma līdera Artūra Karašauska, kurš pēc zaudētā mača Valmierai (ceturtā zaudējuma pēc kārtas) tik kaislīgi komunicēja ar tiesnesi, ka saņēma iespaidīgu sodu par draudēšanu arbitriem.  

VIETĒJO NIŠA 

Atšķirībā no konkurentiem, kas lielākoties cerības saista ar ārzemju meistariem, uz vietējiem futbolistiem uzsvaru liek FK Jelgava, kas nav pārspīlējusi ar leģionāru piesaistīšanu, pastiprinoties tikai ar dažiem ukraiņu futbolistiem. Apzinoties savus resursus, jelgavnieki mums labi pazīstamā baltkrievu trenera Oļega Kubareva vadībā demonstrē pragmatisku futbolu no aizsardzības, taču ar to diez vai var pietikt, lai cerētu aizsniegties līdz Eirokausu ceļazīmei.  

Par sezonas sākumu nevar sūdzēties arī ierasti jaunākā virslīgas komanda Metta, kas jau pirmajā riņķī svinēja pāris uzvaras, atraujoties no pēdējās vietas. Šosezon rīdziniekiem iemirdzējusies jauna zvaigznīte — jau pirmajās četrās spēlēs tikpat vārtu guva astoņpadsmitgadīgais Raimonds Krollis. Metta jau ir sagādājusi pāris pārsteigumus, cienīgi izskatoties arī mačos ar virslīgas spēcīgākajām komandām.  

Ar lielām ambīcijām pavasarī sezonas startu gaidīja virslīgas jaunpienācēji no Tukuma, taču piespiedu dīkstāves periodā tukumnieku situācija un attiecīgi arī izredzes noturēties mūsu futbola elites līgā krietni pamainījās. FK Tukums sezonai gatavojās pieredzējušā poļu trenera Mareka Zuba vadībā, komandai bija pievienojušies arī daudzi leģionāri, taču čempionātu tukumniekiem sāka jau pavisam cita komanda — pie galvenā trenera stūres atgriezās Jurģis Kalns, kura vadībā pērn Tukums arī tika pie vietas virslīgā, bet no leģionāriem palika vien pāris spēlētāji ar savulaik pat Polijas valstsvienībā uzspēlējušo Mateušu Cetnarski priekšgalā. Pēc šīm pārvērtībām vienubrīd jau šķita, ka Tukums virslīgā būs liekie, taču pamazām tukumnieki atguvās un pamanījās arī tikt pie punktiem, sabojājot garastāvokli Jūrmalas Spartakam un Liepājai (attiecīgi — 1:1 un 2:2). Nav šaubu, ka Liepājā iegūtais punkts sagādāja īpašas emocijas liepājniekam Kalnam, lai gan tukumnieki šajā mačā pat bija tuvāk trim punktiem. Ņemot vērā, ka 20. jūlijā virslīgā atvērās vasaras transfēru logs, tad gan Tukumam, gan visām pārējām vienībām līdz pat augusta beigām būs iespēja papildināt savas rindas, kas vēl daudz ko var mainīt. 

Vispasaules pandēmija nav atcēlusi mūsu klubu gaidāmos startus Eiropas kausos. Tiesa, atšķirībā no citiem gadiem šovasar Eirokausu kvalifikācijas turnīri netiks izspēlēti divu spēļu summā, bet uzvarētāji tiks noteikti vienā mačā. Laukuma saimnieki tiks noteikti izlozē, bet jebkurā gadījumā spēles notiks bez skatītāju klātbūtnes. Tikai Čempionu līgas priekšsacīkšu pēdējā, play-off, kārtā, notiks divi mači. Lai gan parasti Eirokausu kvalifikācijas mači pilnā sparā ritēja jau jūlijā, šobrīd vēl nemaz nav pabeigta iepriekšējā Eiropas kausu sezona, tāpēc Latvijas klubiem uz Eiropas skatuves paredzēts atgriezties augusta beigās. Atgādināšu, ka Riga FC atkal gaida starts Čempionu līgas kvalifikācijā, bet RFS, FK Ventspils un Valmiera FC sacentīsies Eiropas līgas priekšsacīkstēs.  

TAUTAS SPĒLE 

Latvijas futbola otrajā līmenī — pirmajā līgā — šogad sacenšas tikai deviņas komandas. Salīdzinot ar pagājušo sezonu, klāt nākuši divi jaunpienācēji — Daugavpils Lokomotiv un Saldus SS/Leevon. Daugavpilieši arī uzreiz kļuvuši par līgas galvenajiem favorītiem, ar pirmo maču sākot savu uzvaru gājienu. Lokomotiv rindās ir ne tikai Daugavpils futbola audzēkņi, bet arī vairāki leģionāri, kā arī komandai pievienojies agrākais Latvijas valstsvienības pussargs Aleksandrs Fertovs. Visai interesanta ir arī Saldus komanda, kur spēlē divi vēl nesenie Latvijas valstsvienības futbolisti — Gints Freimanis un Artis Lazdiņš.  

Pagājušajā gadā pirmajā līgā uzvarēja un ceļazīmi uz virslīgu ieguva Tukuma vienība, bet otrā palika ļoti pieredzējušā Viktora Ņesterenko trenētā Supernova, kas arī šogad automātiski pieskaitāma pie pirmās līgas favorītiem. Pieminēšanas vērta ir arī Grobiņas komanda, ko trenē nopelniem bagātais liepājnieks Viktors Dobrecovs, kuru daudzi Liepājas futbola līdzjutēji noteikti labprāt redzētu pie sava virslīgas kluba vadības pults. Starp citu, šosezon pirmajā līgā trenera karjeru turpina arī leģendārais Latvijas valstsvienības kapteinis Vitālijs Astafjevs, kurš ir galvenā trenera Sergeja Kožana asistents vienā no vecākajiem Latvijas klubiem Auda, kas šogad no Ķekavas pārcēlies uz jauno Baldones stadionu.  

Jau desmito gadu bez virslīgas ir jāiztiek Rēzeknei, kam ir senas mūsu augstākā līmeņa futbola tradīcijas. Pērn trešo vietu pirmajā līgā izcīnīja Smiltene, nedaudz apsteidzot Rīgas klubu JDFS Alberts, kas abām komandām bija pagaidām labākais sasniegums. Vietu pirmajā līgā saglabājusi arī Dinamo Rīga, kas pagājušajā sezonā palika priekšpēdējā. 

Lielākās pārmaiņas ir notikušas otrajā līgā, kas ar šo gadu ir sadalīta divos līmeņos — otrajā līgā palikušas vien 12 komandas, bet ir izveidota trešā līga, kur 34 vienības sacentīsies piecos reģionālajos turnīros. Visu reģionālo turnīru uzvarētāji oktobra beigās tiksies trešās līgas finālturnīrā. Arī trešajā līgā darbībā var redzēt Latvijas futbola leģendas — piemēram, Rīgas čempionātā komandas Caramba rindās vārtus turpina gūt visu laiku labākais Latvijas valstsvienības snaiperis Māris Verpakovskis. Lai gan trešās līgas mači notiek visos valsts nostūros, uz mūsu futbola kartes vēl ir palikuši arī baltie plankumi — piemēram, pieaugušo komandas arvien nav vienā no Latvijas desmit lielākajām pilsētām Ogrē.  

 

LATVIJAS FUTBOLA SISTĒMA 

Virslīga 

Rīgas Futbola skola 

Riga FC 

Valmiera FC 

FK Ventspils 

BFC Daugavpils 

FK Jelgava 

Spartaks (Jūrmala) 

FK Liepāja 

FK Metta 

FK Tukums 2000/TSS 

1. līga 

Lokomotiv (Daugavpils) 

SK Supernova 

Grobiņas SC 

FK Smiltene BJSS 

FK Auda 

JDFS Alberts 

FK Dinamo Rīga 

Saldus SS/Leevon 

Rēzekne 

2. līga 

Albatroz/FS Jelgava 

FK Karosta (Liepāja) 

FK Salaspils 

Mārupes SC 

Preiļu BJSS 

FK Aliance (Rīga) 

FK Priekuļi 

Balvi 

FK Limbaži 

AFA Olaine 

SK Krimulda 

Staiceles bebri 

3. līga 

Rīga 

SK Upesciems 

Riga United 

Tente 

FK Jūrnieks 

RTU 

Caramba 

DSVK Traktors 

FS Rakari 

Jūrmalas SS 

Latgale 

BFC Daugavpils-3 

Jēkabpils SC 

Rēzeknes NBJSS 

FK Kalupe 

Sēlijas SS 

FK Krāslava 

Vidzeme 

FC Gauja 

FK Pļaviņas DM 

FK Valka 

FK Alberts 

FK Smiltene BJSS-2 

SK Spēks 

FK Cēsis 

Rietumi 

Liepājas FS 

FK Kauguri/Beitar 

FK Lielupe 

FK Tukums 2000-3 

Talsi/FK Laidze 

FK Dobele Allegro 

Ziemeļaustrumi 

SK Latgols/Ludzas NSS 

Lubāna/Degumnieki/MBJSS 

Gulbene 

FK Varakļāni 

Balvi-2 

FK Kvarcs/Madona

Kristiāns Girvičs
Kristiāns Girvičs
laikraksta “Sports” repor.