Individuālie sporta veidi

Pat neskaidrību laikā par cēliem mērķiem domāt neaizliegsi. Ievērojot visus noteiktos ierobežojumus, Rīgas sporta manēžā tikos ar Līgu Velveri, kura neatlaidīgi un ar lielu pārliecību gatavojas 800 metru skrējienam, lai piedalītos olimpiskajās spēlēs Tokijā.

Reiz Latvijā skatītāju tūkstošus pulcēja kāds mūsdienās aizmirsts ziemas sporta veids. Ļoti populārs tas bija pagājušā gadsimta 20.—30. gados un it īpaši Latgalē. Stāsts ir par zirgu skriešanās jeb rikšošanas sacensībām, kas visbiežāk norisinājās uz aizsalušo ezeru gludā ledus.

Dobelnieks Emīls Liepiņš vēl pirms pāris sezonām varēja tikai sapņot par dalību visaugstākā līmeņa šosejas riteņbraukšanas sacensībās. Tomēr šogad, pateicoties mērķtiecīgam darbam, viņš piedalījās vienā no trim prestižākajiem daudzdienu velobraucieniem pasaulē — Vuelta a Espana. Turklāt ne tikai piedalījās, bet arī apliecināja savas spējas ar vietām TOP 15 un spilgtu dalību favorīta diskvalifikācijā.

Svinīgajā sarīkojumā Trīs Zvaigžņu balva 2020, kas notiks 30. decembrī, par mūža ieguldījumu sportā sumināsim šķēpmetēju treneri Valentīnu Eiduku (83). Apcerot viņas ilgo un daudzkrāsaino dzīves gājumu, prātā ik reizes nāk Valda Grēviņa Kavalieru dziesmas pēdējā panta pirmā rindiņa izrādes Gēsta Berlings finālā: “Tur prieks ar bēdām kopā savērts...”

Limbažnieks Kristaps Neretnieks kļuvis par pirmo Latvijas jātnieku, kas kvalificējies olimpiskajām spēlēm konkūra jeb šķēršļu pārvarēšanas sacensībās. Ceļazīmi uz Tokiju viņš ar savu uzticamo partneri Moon Ray izcīnīja 2019. gadā, uzvarot garā kvalifikācijas seriālā. Nesen Tokijas spēlēm kvalificējās vēl viens Neretnieka partneris — Go Four It B.

Kad Covid-19 ierobežojumi ievieš dzīvē korekcijas un neļauj šāgada Latvijas čempionam 100 km skrējienā, Rīgas—Valmieras uzvarētājam un trases rekordistam Pēterim Grīviņam aizlidot uz Nepālu pastaigāt pa kalniem, tad mūsu ultragaro distanču skrējējs atceras senāku izaicinājumu — noskriet kaut ko tik garu, ka startā nemaz nespēj iedomāties, kā šo distanci pieveikt, vienlaikus iedvesmojot arī citus skrējējus šajā dīvainajā laikā meklēt jaunus izaicinājumus. Lai vēlreiz nebūtu jāizdomā velosipēds, Pēteris izmantoja Mežtaku. Tā ir Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E11 daļa Baltijas valstīs, no kuras tika izvēlēts posms no Igaunijas robežas Veclaicenē, Kornetos, līdz Vecrīgai, Rolanda statujai Rātslaukumā. Šādu pārdrošu distanci normāls vidusmēra tūrists veic 19 posmos vismaz 19 dienās, bet Pēterim tas izdevās nepilnās divās diennaktīs, turklāt skrienot.