Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Individuālie sporta veidi

Dainis Caune Toreiz un tagad
Žurnāls: Nr. 354

Jeļena — Ievas māte

Gandrīz 20 gadus modernās pieccīņas pasaulē viņa bija pazīstama kā Jeļena Rubļevska, kopš 2004. gada — olimpiskā vicečempione. Tagad viņa stādās priekšā kā Jeļena Maļuka, lai gan ar milzīgu iekšējo eksplozivitāti apveltītās, bet ārēji mierīgās dāmas ģimenes stāvoklis nav mainījies ne par milimetru.

Kristaps Zaļkalns Toreiz un tagad
Žurnāls: Nr. 351

Olimpiskais čempions gatavo mantinieci...

2000. gada Sidnejas olimpiskajās spēlēs sporta vingrotāja Igora Vihrova zelta medaļa nāca kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Kā gana liels panākums tika uztverta rīdzinieka iekļūšanā finālā ar ceturto labāko rezultātu viņa kroņa disciplīnā — brīvajās kustībās. Taču uz to, ka Vihrovs kļūs par pirmo olimpisko čempionu brīvās Latvijas vēsturē, necerēja nedz sabiedrība, nedz žurnālisti, nedz pats stāsta galvenais varonis Vihrovs, kurš jaunākajai vingrotāju paaudzei droši vien asociējas ar trenera darbu.

Kristaps Zaļkalns Toreiz un tagad
Žurnāls: Nr. 349

Jauna dzīve dzimtajās mājās

Trīs olimpisko spēļu dalībnieks Modris Liepiņš pēc soļotāja karjeras pabeigšanas jau vairāk nekā desmit gadus vada Tukuma ledus halli un darbojas pilsētas politiskajā dzīvē. Šķiet, jo tālākā pagātnē paliek Lielā ciemnieka izcīnītā 9. vieta Sidnejas olimpiskajās spēlēs, sasniegumi Eiropas un pasaules čempionātos, jo vairāk Modri pievelk nu jau ierastā ledus sporta dzīve. Ne gluži! Latvijas Slidošanas asociācijas valdes loceklis iecienītos soļošanas apavus tur auto bagāžniekā, jo ikdienā tie lieti noder — ne tikai startiem veterānu mačos, bet arī lai nodotu papēža pirkstgala meistara uzkrātās zināšanas Smārdes un Lielā ciema jaunākajiem iedzīvotājiem.

Toreiz un tagad
Žurnāls: Nr. 342

Gudrs un sīksts optimists

Arvim Pizikam bija tikai 22 gadi, kad viņš sāka rakstīt savus teikumus atjaunotās Latvijas riteņbraukšanas vēsturē. 1992. gadā viņš piedalījās Barselonas olimpiskajās spēlēs un grupas braucienā vistiešākajā veidā palīdzēja Dainim Ozolam izcīnīt bronzas medaļu, pats finišējot astotajā pozīcijā. Astoņus gadus vēlāk pasaules čempionātā Arvis līdz ērtai pozīcijai grupas priekšgalā izveda Romānu Vainšteinu, kurš kļuva par…
Toreiz un tagad
Žurnāls: Nr. 341

Mierīgs kā pitons

Šķēpmetēja Vadima Vasiļevska vārds Latvijas vieglatlētikas vēsturē ierakstīts vismaz ar sudraba burtiem. Atēnu (2004) olimpisko spēļu vicečempions, divās spēlēs (Atēnās un Pekinā) Latvijas komandas karognesējs, valsts rekordists, vienīgais Latvijas sportists, kas mūsdienu šķēpu metis tālāk par 90 metriem — 90,73 m, universiādes čempions, daudzu starptautisku sacensību uzvarētājs un laureāts. Pēc vairākām neveiksmīgām sezonām 2014. gadā…
Toreiz un tagad
Žurnāls: Nr. 325

Viktora Lāča dzīves kaislība

Viktoram Lācim vēl nav 40, taču viņš ir pietiekami zināms un cienīts vīrs sporta aprindās. Un ne tikai vieglatlētikā, kur viņam jau 16 gadus pieder Latvijas rekords 400 barjerskrējienā. Viktors kā basketbolistu fiziskās sagatavotības treneris ir strādājis ar Latvijas sieviešu izlasi, tagad šajā jomā trenē Latvijas vīriešu komandu, konsultē un trenē hokejistus, tenisistus, vairāku citu…
Toreiz un tagad
Žurnāls: Nr. 319

Vecāka un veselāka — vai nav skaisti?

Vinetas Ikaunieces-Ozoliņas vārds pēdējos gados gan vairāk izskan saistībā ar meitas Lauras Ikaunieces-Admidiņas panākumiem, taču, gadu ratam griežoties, viņas Latvijas rekordi 100 m (11,36 — 1987. gadā), 200 m (22,49 — 1987. gadā) un 400 m (50,71 — 1988. gadā) joprojām liekas nesatricināmi. Neviena atlēte nav tiem nopietni pietuvojusies gandrīz 30 gadus. Vineta joprojām ir…