Individuālie sporta veidi

Juris BĒRZIŅŠ-SOMS

Medijā SPORTS no 1972. līdz 1975. gadam un kopš 2006. gada

Citādāku un krietni daudzpusīgāku rosmi nekā ierasts Rīgas Centra Sporta kvartālā varēja vērot dienā, kad tur Eiropas Sporta nedēļas laikā sadarbībā ar Latvijas Vieglatlētikas savienību risinājās pasākums Iepazīsti vieglatlētiku!. Desmitiem bērnu un jauniešu izmēģināja vairākus šā sporta veida disciplīnu elementus — 30 metru sprintu, barjeru pārvarēšanu, dažādus citus vingrinājumus un, protams, šķēpa mešanu, kas pulcēja visvairāk interesentu.

Rudenī, lapkritim sākoties, Latvijas Sporta muzejā sirsnīgā gaisotnē notika izcilā šķēpmetēja un olimpiskā čempiona Jāņa Lūša atceres pasākums. Interesantos atmiņu un pieredzes stāstījumos dalījās gan sportista līdzbiedri, gan žurnālisti, gan izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, gan dažādu sporta organizāciju pārstāvji, ieskaitot visus trīs šolaiku Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentus — Vilni Baltiņu, Aldonu Vrubļevski un Žoržu Tikmeru.

Oktobrī medijus pāršalca negaidīta un iepriecinoša ziņa — Latvijas orientieriste Sandra Grosberga atzīta par Pasaules spēļu mēneša atlēti! C-19 pandēmijas dēļ šogad nenotika ne Eiropas, ne pasaules čempionāti, ne arī citas plašas starptautiskas sacensības. Tāpēc Latvija, kas īstenoja gandrīz visu vasaras kalendāru, kopš jūnija vidus rīkojot sacensības katrā nedēļas nogalē, izcēlās gan Starptautiskās Orientēšanās federācijas, gan Pasaules spēļu kontekstā. Sandra uzvarējusi 21 Latvijas kausa izcīņas posmā pēc kārtas. Kopš 2017. gada rudens Latvijā viņa nav pārspēta nevienās sacensībās. Par Latvijas čempioni Sandra Grosberga šogad tāpat kā aizpērn kļuva visās četrās disciplīnās, kuras ir pasaules čempionātu programmā — sprintā, vidējā un garajā distancē, kā arī stafetē. “Grosberga — tas ir vārds, no kura nesējas jāuzmanās nākamā gada pasaules čempionātā un, protams, 2022. gada Pasaules spēlēs,” tā savu izvēli pamato Starptautiskā Pasaules spēļu asociācija.

Vispasaules pingponga meistarsacīkstēs jeb pasaules galda tenisa čempionātā Latvija debitēja 1928. gada janvārī. No jaunpienācējiem brīnumus negaidīja ne pašmāju sporta draugi, ne starptautiskā galda tenisa sabiedrība. Taču debija izdevās pieklājīga — Latvijas izlase ieņēma ceturto vietu! Galda tenisa eksperti to atzina par vienu no tā gada pasaules čempionāta sensācijām.

Dzīvē, kā ierasts, viss aug un attīstās, taču ne vienmēr, jo Latvijas rekordam diska mešanā sievietēm (65,06 m) nule sācies 33. gads. Turklāt pēdējās desmitgadēs neviena no vieglatlētikas brašulēm pat tuvu nav tikusi šim joprojām izcilajam rezultātam, kas, starp citu, ir pusotru metru labāks nekā Tokijas olimpisko spēļu kvalifikācijas normatīvs (63,50 m). Šāgada Latvijas čempiona titulam pietika ar 45 metriem... 

Ar valsts rekordisti Maldu Langi tikos Valmierā, kur viņa dzīvo jau gandrīz 40 gadus un šobrīd rosās sabiedriskās ēdināšanas lauciņā. Sarunājām tikties pie pamatīgas atjaunotnes skartā Jāņa Daliņa stadiona, kur 1988. gada 11. septembrī Maldas raidītais disks lidoja 65,06 metrus tālu.

Nav sporta veida, kura starptautiskās norises nebūtu skārusi kovidpandēmijas joprojām neapturamā viesuļvētra. Turnīriem maina formātus, sacensības tiek atliktas, pārceltas vai visbiežāk atceltas pavisam. Pasaules kausa izcīņai rollerslēpošanā šovasar bija paredzēti pieci posmi, kas, mainoties epidemioloģiskajai situācijai, kārtojās dažādā secībā. Sezonai sākoties, no šķietami galīgā varianta pirmā demisionēja Slovākija, kad no otrās kārtas rīkošanas atteicās Krievija, situāciju glāba Baltijas burbulis un neapšaubāmi arī Starptautiskās Slēpošanas federācijas (FIS) Rollerslēpošanas apakškomisijas vadītāja Mārtiņa Niklasa uzņēmība, pierunājot igauņus skrituļslēpošanu uzņemt Otepē un Tartu. Nedēļu vēlāk notika plānotās ceturtā posma sacensības Madonā. Bet tad C-19 atkal aizvilka aizkaru priekšā Ķīnai, kur bija paredzēts PK izcīņas noslēgums.