Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Individuālie sporta veidi

Pēc pjedestāla
Žurnāls: Nr. 103

Noderīgāka — cita profesija

Latviešu treka riteņbraucēja Ulda Brēmaņa 1986. gadā pasaules meistarsacīkstēs Koloradospringsā sasniegtais PSRS rekords 1 km hītā (atklātajos velodromos) 1:03,431 noturējies līdz pat mūsdienām. Uldis meistarību briedinājis abos Rīgas trekos - Marsiņā un Senču silā -, arī Ventspilī. Liepājā gan ne, tur glauno veloceliņu, ko būvēja speciāli PSRS izlasei, lai labāk sagatavotos Minhenes olimpiskajām spēlēm, nesaudzīgi…
Pēc pjedestāla
Žurnāls: Nr. 101

Visu mūžu pie stūres

Kad pēc 22 riteņbraukšanā pavadītajiem gadiem Arvis Piziks teica ardievas lielajam sportam, bija finišējusi 2003. gada velosezona. Sausā statistika liecina, ka Barselonas olimpiskajās spēlēs grupas braucienā šosejā bronzas medaļu ieguvis Dainis Ozols, gadu vēlāk pasaules čempionātā Oslo šajā programmas veidā sudrabs Kasparam Ozeram. Toreiz tika aizmirsts Arvis Piziks, kurš, distancē veikdams melno darbu, ļoti palīdzēja…
Pēc pjedestāla
Žurnāls: Nr. 99

Salauztās kārtis

Panākumi ar laiku piemirstas, bet zīmīgās robežas paliek. Jānis Lauris bija pirmais Latvijā, kurš kārtslēkšanā pārvarēja piecus metrus un pēc tam ilgus gadus arvien augstāk cēla rekorda augstumā novietoto latiņu, priecēja vieglatlētikas draugus, bet 1979.gadā Jāņa karjera spēji aprāvās... Jānis dzīvo savās lauku mājās Reinfeldos, Sēlijas nostūrī, nodarbojas ar lopkopību, slauc divas govis, audzē bulli,…
Pēc pjedestāla
Žurnāls: Nr. 96

Čempionu trenera vingrošanas filozofija

Astoņdesmitajos gados un vēl deviņdesmito gadu sākumā akrobātikas Meka bija Rīgā. Te strādāja treneris Pāvels Kapulers, kurš izaudzinājis piecpadsmit (!) pasaules čempionus. Viņu vidū - arī pavlodarieti Jevgeņiju Marčenko, kurš kopā ar savu partneri Nelliju Milleri jaukto pāru konkurencē Eiropas čempionātā Portugālē 1991. gadā izcīnīja pirmo kontinenta zeltu atjaunotās neatkarīgās Latvijas vēsturē. Pirmoreiz starptautiskā arēnā…
Pēc pjedestāla
Žurnāls: Nr. 92

Skaistā šķēpu zīmē

Tas gadās reti - tikai lietpratējs to var novērtēt. 12 gados pirmajās sacensībās aizmest sieviešu lielo šķēpu 27 un pēc tam 34,68 metrus, tas liekas neticami! Bet Rīgas meitene, kas to reiz paveica, drīz visus pārsteidza vēlreiz - 16 gados kļuva par varenās PSRS tautu spartakiādes čempioni! Leolita Bļodniece vēl divas reizes kļuva par lielās…