Pēcpusdiena ar leģendu
Rudenī, lapkritim sākoties, Latvijas Sporta muzejā sirsnīgā gaisotnē notika izcilā šķēpmetēja un olimpiskā čempiona Jāņa Lūša atceres pasākums. Interesantos atmiņu un pieredzes stāstījumos dalījās gan sportista līdzbiedri, gan žurnālisti, gan izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, gan dažādu sporta organizāciju pārstāvji, ieskaitot visus trīs šolaiku Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentus — Vilni Baltiņu, Aldonu Vrubļevski un Žoržu Tikmeru.
Aizraujošās grāmatas Lūsis. Laikmeta iezīmētais autors Arnis Terzens atzinās, ka, savu darbu veidojot, viņš ar Lūsi mazāk centies runāt par rekordiem, metriem un medaļām, vairāk atklāt viņu ikdienā, izsekojot līdzi viņa dzīves stāstam no bērna kājas līdz čempiona mūža noslēgumam. Jānim šķēps visu laiku bijis galvenais. Ne velti Jelgavā, kur dzimis olimpiskais čempions, pilsētas stadions turpmāk nesīs Jāņa Lūša vārdu, bet viņa kausu izcīņa pārdēvēta par Jāņa Lūša piemiņas sacensībām. Vienīgi mūža otrajā pusē, kad Lūšu ģimene iegādājās lauku īpašumu Zuši Ogres novadā, Jāņa darbīgums izpaudās arī mājas pārbūvē un saimniecības iekārtošanā.
Interesantas bija sporta darba veterāna un Jāņa Lūša kursabiedra Daumanta Znatnaja atmiņas par studiju gadiem, atklājot vairākus līdz šim nezināmus faktus.
Sarīkojuma laikā varēja noskatīties arī divu Jānim Lūsim veltīto filmu fragmentus, iepazīties ar daudzām grāmatām, aplūkot izstādi Gadsimta leģenda. Šķēpmetējs Jānis Lūsis.
Jānis Lūsis ir četru olimpisko spēļu dalībnieks, olimpiskā zelta, sudraba un bronzas medaļu īpašnieks, četrkārtējs Eiropas čempions. 1987. gadā Starptautiskā Vieglatlētikas federāciju asociācija (IAAF) viņu atzina par pasaules visu laiku izcilāko šķēpmetēju, 2014. gadā IAAF Jāni Lūsi iekļāva savā Slavas zālē.
Jānis Lūsis devās mūžībā šā gada 29. aprīlī nepilna 81 gada vecumā.
