Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā
Žurnāls: Nr. 275 Dzīvesveids

Vajag kā ēst

Ja kāds Biķernieku trasē redzējis slēpojošu blondīni, kurai aizmugurē speciālās ragaviņās piekabināts traucas bēbis, tad tā ir viņa — medicīnas zinātņu doktore un triju bērnu māte Ieva Mauliņa. Nesen viņa uzvarēja Latvijas čempionātā ziemas triatlonā un pēc tam šajā sporta veidā piedalījās Eiropas čempionātā.

 

Pievilcīgā ortodonte un Stradiņa universitātes pasniedzēja neko īpašu savos sasniegumos nesaskata — vienkārši viņai patīk sports un aktīva atpūta.

ĪPATNAIS ZIEMAS TRIATLONS

Kafejnīcā Ieva Mauliņa paņem zaļo tēju ar ingveru, mazliet klepo un prāto, ka daudzi viņas darba kolēģi nemaz nezina, ka viņa tik aktīvi kustas un piedalās dažādās sacensībās.Pārsteigumu viņa sagādāja, pirmo reizi piedaloties SPORT 2000 Latvijas čempionātā ziemas triatlonā, kas notika 19. janvārī Biķernieku trasē. Šī debija beidzās ar uzvaru. Par spīti nejauki aukstajai dienai, dakterīte ātri tika galā ar 4,8 km krosu, 10,8 km riteņbraukšanu un 8,5 km slēpošanu un ieguva tiesības Latviju pārstāvēt Eiropas čempionātā Tartu.

Ieva domā, ka viņas uzvara ziemas triatlonā nav kaut kāds nenormāls sasniegums, kas būtu jāizceļ, jo pirmā vieta nākusi nejauši — konkurente, kas bija par viņu spēcīgāka, kļūdījusies un noslēpojusi vienu lieku apli. Viņa uzskata, ka ziemas triatlons vēl nav īpaši attīstīts Latvijā, tajā galvenokārt piedalās slēpotāji. Lai gan Eiropas čempionātā daudzi brīnījušies, ka Latvijā tik specifiskā sporta veidā startē vairāk nekā simt dalībnieku.

Uz Eiropas čempionātu ziemas triatlonā Tartu Ieva Mauliņa aizbraukusi kā parasti — īpaši negatavojusies. Tikai šoreiz tas kā parasti ielicis kāju ritenī… „Nebiju izlasījusi nolikumā, ka riteņbraukšanā obligāti jālieto velokurpes,” atzīstas sportiste. „Latvijā ļāva ar jebkādām sporta kurpēm braukt ar riteni. Īsi pirms starta neizdevās manai kājai atbilstošus apavus aizņemties… Rezultāts tāpēc nebija īpaši augsts, bet atbilstošs sagatavotībai — 11. vieta. Tomēr man kā neprofesionālai sportistei aizbraukt uz Eiropas čempionātu bija interesanti. Esmu visu mūžu sportojusi, bet neesmu bijusi kāda sporta veida izlasē un startējusi augstāka mēroga sacensībās, pārstāvot Latviju.”

DAUDZPUSĪBAS KAUSS

Iesākums tam „visu mūžu” nāk no ģimenes. „Kopš bērnības es nemitīgi sportoju, jo izjūtu to kā nepieciešamību. Tas tāpat kā mums visu laiku gribas ēst — man ir nepārtraukta vajadzība sportot. Mani vecāki piedalījās orientēšanās sacensībās, slēpoja, un mēs ar brāli visur bijām līdzi, kamēr pašiem bija jāsāk piedalīties. Nav tā, ka man obligāti nepieciešamas sacensības, bet izkustēšanās gan ir vajadzīga. Ne vienmēr tas ir sports, reizēm tā ir vienkārši aktīva atpūta ar ģimeni,” skaidro Ieva. „Abi mani vecāki vēl tagad sporto. Viņiem ir nedaudz pāri 60, mamma ir aizrāvusies ar tenisu, abi vecāki joprojām piedalās orientēšanās sacensībās un slēpo, bet tētis vasarā izmanto skirtuļslēpes vai divriteni.”

Ieva Mauliņa trīs četras reizes nedēļā vismaz vienu stundu cenšas atlicināt sportam. Ziemas mēnešos, kad bērni izmācījušies, vakaros visi brauc slēpot. Tā ir distanču slēpošana, jo kalnu slēpošana Ievu nesaista. „Man patīk tie sporta veidi, kuros var panākt pulsa paātrinājumu un sviedrus izdabūt. Citreiz aizvedu puiku uz baseinu, kamēr viņam ir treniņš, es peldu pa blakus celiņu,” prasmi izmantot katru iespēju klāsta sportiskā ortodonte.

Kā dakterīte izvēlas sacensības? Pēdējos gados Ieva dod priekšroku Sportlat balvas izcīņai un orientēšanās sacensībām. Sportlat Latvijā ir visdaudzveidīgākais, bet ne visai viegls tautas sacensību seriāls. Tā programmā ir pusmaratoni, triatloni, duatloni, slēpojumi, dažādi velobraucieni un citas jau krietnu treniņu prasošas sacensības. „Sportlat man patīk tāpēc, ka jāpiedalās dažādās sacensībās, lai savāktu punktus kopvērtējumam,” skaidro Ieva Mauliņa. „Piedalos gan Magnētā, gan citās orientēšanās sacensībās, kas ir tālāk no Rīgas sarežģītākos apvidos. Panākumi atkarīgi no tā, cik stipras meitenes kuru reizi startē. Ja tās ir Latvijas izlases līmeņa sportistes, tad man nav tik labu izredžu. Lielākoties piedalās vieni un tie paši cilvēki, un mēs jau zinām, ko viena no otras varam sagaidīt, zinām, kurā vietā vienam veicas labāk, citam — sliktāk.” Ieva atzīstas, ka nekad gan negatavojas kādam skrējienam vai slēpojumam, pastiprināti trenējoties. Vienkārši, ja ir ieplānota piedalīšanās, tad brauc un startē.

Sportlatsacensību seriālos Ieva Mauliņa ierāvusi arī tikpat aktīvo māsīcu Ingu. „Starp mums ir ļoti labvēlīga konkurence un arī labas attiecības. Bieži sazvanāmies, gadās, ka pat vairākas reizes dienā. Mums ir interesanti, jo varam parunāties gan par bērnu audzināšanu, gan par sportu. Tāpat mums ir kopīgi draugi, jo Sportlat sacensībās lielākoties apgrozās vieni un tie paši cilvēki,” skaidro Ieva.

Ierunājoties par izturību, pusmaratonu skriešanu, Ieva stāsta, ka piedzīvojumu sacensības dažreiz ir smagākas, tās bieži vien rit visu diennakti. Piedzīvojumu sacensībās parasti startē 2—4 cilvēku komandas, tajās mēdz būt dažādas grūtības pakāpes, ir arī ģimeņu vai miniklase, kurā var piedalīties ar bērniem. „Pērn piecu sacensību sērijā xRace es startēju kopā ar diviem puišiem Kasparu Zvirgzdiņu un Hariju Kovaļevski. Bija grūti, bet milzu prieks par to, kas tika pārvarēts. Beigu beigās savā grupā pat uzvarējām. Man patīk, ka piedzīvojumu sacensību rīkotāji cenšas parādīt interesantas Latvijas vietas, izkārtot distanci tā, lai visi apskatītu kādas alas, gravas, būves, parkus, upes.”

PIEDZĪVOJUMAM UN ATPŪTAI

Cik svarīgi ir rezultāti un uzvaras sacensībās? Ieva Mauliņa teic, ka seko arī rezultātiem, jo par tiem saņem punktus. „Bet, ja tā ir uzvara, tad lai tā būtu kvalitatīva uzvara, kas ar cīņu izcīnīta. Man nepatīk sacensības, kurās es varu visus uzvarēt, tas nav interesanti. Varu būt arī tālāk rezultātu tabulā, bet, ja esmu kādu ļoti stipru sportistu pārspējusi, tad tas gan ir liels gandarījums — tā man ir uzvara! Tāpat nav svarīgi, cik lielas ir tās sacensības.”

Vai nav vēlme daudz nopietnāk pievērsties sportam un uzsākt mērķtiecīgus treniņus vienā sporta veidā? Ieva Mauliņa norāda uz saviem pases datiem un paskaidro, ka viņu apmierina šī situācija, kurā sporta aktivitātes var savienot ar darbu. Turklāt tās jāsavieno arī ar trīs bērnu mātes ģimenes rūpēm. „Tas prasa ļoti rūpīgu plānošanu, bet jāņem vērā, ka, skrienot, slēpojot, peldot vai kā citādi fiziski nodarbojoties, es atpūšos, tā ir stunda, ko veltu sev. Pēc moža slēpojuma pazūd stress, ikdienas lietas vieglāk kārtojas. Kāds varbūt atpūšas citādi, piemēram, palutina sevi iepērkoties vai guļot pie televizora, sēžot pie datora.”

Ieva atzīstas, ka riteņbraukšana viņai ne īpaši patīkot, tāpēc vasarā viņa vairāk skrienot: „Skriet ir arī vieglāk — es varu no rīta iemest mašīnā treniņtērpu un, ja pa dienu atrodas laiks, tad kādā no mežiem izskriet gabaliņu. Paņemt līdzi riteni ir daudz sarežģītāk. Vasarā es labprāt braucu arī ar skrituļslēpēm.”

Ieva izvēlas tādas sacensības, uz kurām var braukt kopā ar bērniem. Puikas jau laikus taujājot, ko darīs brīvdienās, jo tā viņu ģimenē nemēdzot būt, ka brīvdienās sēž mājās. Ja nav sacensību, tad Biķerniekos var vasarā ar riteņiem braukt, ziemā slēpot. „Bērni ir pieraduši, ka vienmēr ir kāda izkustēšanās un, tiklīdz pošamies uz kādām sacensībām, jau interesējas, kuri bērni tur vēl būs,” stāsta Ieva Mauliņa. „Ir ļoti daudz pasākumu, kuros ir padomāts par bērniem, dodot viņiem iespēju pasportot un pēc tam pašiem sava starpā paspēlēties.”

Vai Ievas četri vīrieši neprotestē un nesaka — ko tā mamma skrien? Dakterīte nosmej, ka bērni droši vien nemaz nevar iedomāties, ka mamma neskrien, bet vīrs nepretojas. „Arī mans vīrs labprāt ar riteni brauc, ar slēpēm, viņš reizēm kopā ar mani piedalās piedzīvojumu sacensībās. Man vienkārši nevarētu būt tāds vīrs, kam nepatīk kustēties — tad viņš nebūtu mans vīrs…”

Vaicāta par sportošanas finansiālo pusi, Ieva norāda, ka daudzos pasākumos tiek domāts par ģimenēm, tām dodot atlaides. „Sportlat sacensībās bērnu starts parasti maksā tikai latu, ja piesakās laikus. Bet ir arī vietas, kur bērnam par startu kilometra slēpojumā jāmaksā 8 lati, tad arī bieži vien ģimenēm ar bērniem ir neiespējami piedalīties. Orientieristu un Sportlat sacensībās bērniem izdomātas balvas vai kāds našķis katram, tad bērniem ir daudz lielāks prieks braukt kopā ar vecākiem un censties. Reizēm nevajag nemaz daudz — silta tēja finišā, iespēja tikt pie karstas auzu pārslu putras — tas liecina par sacensību rīkotāju attieksmi, un tas ir ļoti patīkami,” novērtē zobārste ortodonte Ieva Mauliņa.

 

Ieva MAULIŅA

Zobārste ortodonte, medicīnas zinātņu doktore, strādā SIA RSU Stomatoloģijas institūts un par pasniedzēju Rīgas Stradiņa universitātē

Dzimusi: 1976. gada 25. februārī Saldū

Izglītība: Rīgas N. Draudziņas ģimnāzija, Rīgas Stradiņa universitāte

Jaunākie sasniegumi sportā: Latvijas čempione ziemas triatlonā (2013. g.), Sportlat balvas izcīņas kopvērtējumā savā grupā 3. vieta (2012. g.), piedzīvojumu sacensībās xRace sporta klasē mix grupā kopvērtējumā 1. vieta (2012. g.), Madonas 19 km slēpojumā 2. vieta (2012. g.), Stipro skrējienā Cinevillā 2. vieta (2012. g.)

Ģimenes stāvoklis: precējusies, triju dēlu māte

Vaļasprieks: teātru un koncertu apmeklēšana

No 18.janvāra žurnāls Sports atkal pārdošanā! Jautājiet žurnālu preses tirdzniecības vietās!