Pareizs laiks Vankūverā

Vairs ne gads,
tikai mēneši un dienas palikušas līdz XXI ziemas olimpiskajām spēlēm Vankūverā.
Tradicionāli šādā brīdī rīcības komiteja organizē semināru, kurā Nacionālo
olimpisko komiteju pārstāvjus un eventuālos delegāciju vadītājus iepazīstina ar
situāciju.Cik mēs Vankūverā
būsim, kādās arēnās cīnīsimies un ciematos dzīvosim, par to Sportam
stāsta LOK ģenerālsekretārs Einars Fogelis, kurš bijis delegācijas
vadītājs piecās spēlēs – Atlantā, Nagano, Sidnejā, Soltleiksitijā un Atēnās.
Seminārā piedalījās arī LOK olimpisko sporta programmu vadītājs Andris Lupiks.Vārti vēl ir
vaļāPirmie Vankūveras
olimpiskajām spēlēm kvalificējās Latvijas hokejisti (23 spēlētāji), viņiem
sekoja biatlonisti, kuri, vērtējot divus pasaules čempionātus, ieguva piecas
ceļazīmes kungiem un četras dāmām. Oficiāli mums šobrīd jau ir 32 olimpieši,
kuru vārdus tiesīgas nosaukt abas federācijas.Kamaniņu sportā un
šorttrekā pārstāvniecība tiks noteikta pēc situācijas pasaules reitingos 2009.
gada 31. decembrī. Bobslejā un skeletonā kvalifikācija beidzas 2010. gada 17.
janvārī. Kalnu un distanču slēpošanā, kā arī snovbordā olimpisko rezumē
pasludinās vēl vēlāk – 25. janvārī. Vārti vēl ir vaļā.Šābrīža situāciju
vērtējot, bobslejā mēs varētu būt pārstāvēti ar divām divnieku un četrinieku
ekipāžām, skeletonā ar diviem braucējiem, kamaniņu sportā ar trim sievietēm un
trim vīriešiem, kā arī divām divnieku ekipāžām. Šorttrekā iespējams mums būs
trīs pārstāvji (divi kungi un viena dāma), pa diviem (viens plus viena) – kalnu
un distanču slēpošanā, viens – snovbordā. Šī pārstāvniecība var būt arī vēl
lielāka. Tas atkarīgs no sportistiem pašiem.Teorētiski
Vankūverā Latvijas delegācija ar apmēram 60 sportistiem var būt lielākā ziemas
olimpisko spēļu vēsturē. Iepriekš Soltleiksitijā mums bija 51 olimpietis,
Turīnā – 58.Rīkotāji mūs
ierindo starp 25 lielākajām valstīm. Turklāt Kanādas līdzjutēji īpašu uzmanību
pievērš tām valstīm, kuras pārstāvētas olimpiskajā hokeja turnīrā.

Šaurais Angļu
līcis

Šajās spēlēs būs
divi olimpiskie ciemati. Aptuveni 40 procenti komandas dzīvos Vankūverā,
pārējie 120 km attālajā Vistlerā. Lai līdz turienei nokļūtu, jāšķērso šaurais
un garais Angļu līcis, kas no Klusā okeāna iestiepjas kontinentā garām
Vankūverai. Pār to ved tikai divi tilti, katrs ar trim braukšanas joslām. No
rītiem pa divām tiek braukts pilsētā iekšā, pēcpusdienās – no tās ārā.
Izbraucot no Vankūveras pirms septiņiem no rīta, līdz Vistleras Olimpiskajam
parkam mēs nokļuvām vienā stundā un 40 minūtēs, atpakaļceļš pēc darbdienas
beigām prasīja trīsarpus stundas. Tiem, kam šajā maršrutā būs jākursē spēļu
laikā, būs laiks vērot patiesi krāšņos dabas skatus. Lai lieki
nekavētos, ne tikai olimpiešiem, bet arī žurnālistiem būs iespējams dzīvot savu
sacensību arēnu tuvumā – vai nu Vankūverā, vai arī Vistlerā.

Vankūverā viss ir
ļoti ērti. No olimpiskā ciemata līdz British Columbia (BC)
stadionam, kur notiks spēļu atklāšanas un slēgšanas ceremonijas, desmit minūtēs
var aiziet kājām. Turpat blakus atrodas General Motors hokeja halle, kas
ir arī Vankūveras Canucks mājvieta. Abas arēnas no ciemata šķir neliels
līcītis.

Standarti un
garākā sezona

Vankūverā dzīvos
visi, kas sacenšas uz ledus un zem jumta, kā arī snovbordisti un frīstailisti,
kuru sacensību arēnas iekārtotas pašā pilsētas pievārtē populārajā kalnu
slēpošanas kūrvietā Cipreses (Cypress) kalnā.

Olimpiskais ciemats
aptuveni 3000 atlētiem atrodas gandrīz pašā pilsētas centrā līča malā ar skatu
uz hokeja halli un BC stadionu. Būtībā tas ir trīs līdz sešu stāvu namu
dzīvojamais kvartāls, kura būvniecība tuvojas nobeigumam. Varējām aplūkot jau
atsevišķus pilnībā gatavus apartamentus. Iepriekšējās spēlēs izstrādājies
stingrs olimpiskais standarts, un nav šaubu, ka Vankūverā tas tiks pilnībā
ievērots un plānotajā termiņā nākamās vasaras vidū ciemats tiks nodots
ekspluatācijā. Latvija savā rīcībā varētu saņemt apartamentus, kas izvietoti ap
vienu atsevišķu kāpņu telpu.

Vistleras olimpiskā
ciemata apdarē vairāk būs jūtama koka klātbūtne, un daļa iemītnieku dzīvos
kotedžās, pārējie – vairākstāvu ēkās. Arī šajā ciematā viss jau ir padarīts par
80 procentiem.

Ciematu no
Olimpiskā parka, kurā notiks sacensības biatlonā, distanču slēpošanā,
tramplīnlēkšanā un ziemeļu divcīņā, šķir 15 kilometri, kurus var veikt 20
minūtēs. Nevienam līcim pāri nav jābrauc, un arī slavenie Vistleras lāči ziemā
netraucē, bet guļ un sūkā ķepu.

Kalnu slēpotājiem
būs jāmēro četri kilometri uz otru pusi līdz Krīksaidai pašā Vistlerā, bet
bobslejistiem, skeletonistiem un kamaniņniekiem līdz savai trasei vēl seši
tālāk. Būtībā abas šīs arēnas atrodas viena apjomīga kalnu slēpošanas kūrorta
teritorijā, kas izvietots uz divu virsotņu – Vistlera (2182 m virs jūras
līmeņa) un Blekkomba (2440 m) nogāzēm. Pateicoties diviem ledājiem, Vistlera
lepojas ar garāko slēpošanas sezonu Ziemeļamerikā – no novembra līdz jūlijam.

Atklāšana zem
jumta

Pirmo reizi ziemas
olimpisko spēļu atklāšana notiks zem jumta. BC stadionu, kurā ir vietas
53 000 skatītāju, pārklāj vieglas konstrukcijas sintētisks jumts, kas tiek
uzturēts ar gaisa spiediena palīdzību. Šajā arēnā patlaban ir plus 18 grādu, un
februāra beigās stadionā, kas būvēts amerikāņu futbola vajadzībām, notika
izstāde, kuras devīze varētu būt Māja un dārzs.

Tas rada diezgan
nopietnu problēmu, kā ģērbties, dodoties uz atklāšanas parādi. Lai arī uz ielas
februārī Vankūverā temperatūra nemēdz būt zemāka par nulli, tā tomēr ir ziema
un arī plus trijos grādos žaketē pastaigāties nav ne patīkami, ne veselīgi, bet
skaidrs, ka pie slūžu durvīm, ieejot stadionā nāksies gaidīt vismaz pusstundu.
Savukārt Vistleras olimpiskajā ciematā, kas atrodas 612 m augstumā,
vakaros var arī itin jūtami piesalt.

Canucks fonā

Hokejisti cīnīsies
deviņdesmitajos gados celtajā General Motors hallē, kurā regulāri notiek
Vankūveras Canucks mājas spēles un kurā ir vietas 19 000 skatītājiem.
Pastāvīgās sešas ģērbtuves tiks papildinātas ar vēl sešām, kuras tiks
izvietotas arēnai pievienotos konteineros, arī tajos nodrošinot visas
nepieciešamās ērtības. Vienīgā atšķirība – līdz ledus laukumam hokejistiem vajadzēs
soļot kādu minūti ilgāk. Ģērbtuves tiek dalītas pēc vietas IHL rangā, un
Latvijai būs jāsamierinās ar vietu piebūvē.

Arī Pacific
Coliseum slēgtais ledus stadions, kurā sacentīsies šorttrekisti, ir jau
uzcelta būve. Tā atrodas apmēram sešu kilometru attālumā no olimpiskā ciemata.

Vankūveras tiešā
tuvumā ir trīs slēpošanas vietas, no kurām populārākā ir Cipreses kalnā, jo no
tā paveras burvīgs skats uz okeānu. Cerēsim, ka to redzēs arī kāds mūsu
snovbordists. Lai arī virsotne nav daudz augstāka par 1000 metriem, nogāzēs sniega
pietiek.

Funkcionāli un
askētiski

Distanču slēpošanas
un biatlona stadioni Vistleras olimpiskajā parkā ir jaunas būves. Šie objekti
veidoti līdzīgi kā Lillehammerē – funkcionāli un askētiski. Viena pamatēka, kas
apaudzēta ar saliekamām tribīnēm un pārvietojamiem konteineriem, kuros
izvietotas ģērbtuves, slēpju sagatavošanas darbnīcas, komentētāju kabīnes.

Trases sagatavotas
ļoti kvalitatīvi, to patieso raksturu jau nākamnedēļ Pasaules kausa izcīņā
varēs novērtēt biatlonisti paši. Par globālās sasilšanas izraisīto ziemu
vārgumu Vistlerā neviens nesūdzas. Ceļmalas rotā divus metrus augstas sniega
kupenas. Tomēr katrs olimpiskais objekts pilnībā nodrošināts arī ar mākslīga
sniega gatavošanas iekārtām.

Visas kalnu
slēpošanas trases tika notestētas jau pērn, kad Vistlerā notika Pasaules kausa
izcīņas posms. Relfejs nav gluži tik sarežģīts kā Valdizērā, kur risinājās šāgada
pasaules čempionāts.

Rekordu trase

Kamaniņu braucēji,
bobslejisti un skeletonisti savu trasi Pasaules kausa izcīņā varēja testēt
pilnīgi pabeigtā objektā, kas pēdējā laikā ir liels retums. Turīnā gadu pirms
spēlēm mēs mīcījāmies pa būvlaukuma dubļiem, Soltleiksitijā vēl nebija uzbūvēta
starta ēka.

Viennozīmīgi šī ir
pasaulē ātrākā trase, kuras absolūtais ātruma rekords – 153,98 km/h – pieder
vācu kamaniņu braucējam, divkārtējam pasaules čempionam Fēliksam Loham, no
mūsējiem ātrākais bijis Inārs Kivlenieks – 152,07 km/h. Visi, kas PK Vistlerā
finišēja, pārsniedza iepriekšējo trīskārtējā olimpiskā čempiona Georga Hakla
2000. gadā Sanktmoricā sasniegto rekordu – 144,3 km/h.

Bobslejistiem, kuru
pasaules ātrumrekords (153,02 km/h) pieder Jāņa Miņina četriniekam, ir lēzenāka
starta estakāde. Trase, ņemot vērā milzu ātrumus, ir ļoti sarežģīta. Tomēr mūsu
sportisti galvenokārt to novērtējuši ar vienu vārdu – patīk -,
piebilstot, ka kļūdīties gan tajā nevajadzētu. Kritienu pirmajos treniņos bija
daudz, bet bez smagām sekām.

Vankūveras spēļu
organizācijas komitejā strādā daudzi speciālisti, ar kuriem jau esam tikušies
iepriekšējās spēlēs un varam saprasties no pusvārda. Iepazināmies arī ar
brīvprātīgo pārstāvi, kas strādās ar Latvijas delegāciju. Tā bija ļoti patīkama
tikšanās, jo šos pienākumus pildīs slavenā komponista, ērģelnieka, pedagoga
Tālivalža Ķeniņa mazmeita Amanda. Organizācijas komitejā strādā Kristīne
Salina. Vankūverietis ir uzņēmējs Ēriks Saviks, ar kuru kanādieši mūs
iepazīstināja Pekinas spēļu laikā. Viņa kompānija bija Kanādas triatlona
komandas atbalstītāja.

Katrā ziņā vientuļi
mēs tur nejutīsimies.

Dainis CAUNE

Foto: Einars
Fogelis

Foto: Anris Lupiks

Foto: Mets Murejs