Priecājos par to, kas ir
Uz skeletonistu un
bobslejistu dimdošā sezonas sākuma posma fona ne tik spoži startējuši mūsu
kamaniņu braucēji, kas cer uz olimpiādi aizvest maksimālo skaitu sportistu.
Tikko Pasaules kausu izcīņas otrajā posmā Eiropā, kas notika Austrijā Īglsā,
mūsējie gan ieguva bronzas medaļas stafetē (Guntis Rēķis, Maija Tīruma, Juris
un Andris Šici). Individuāli sesto vietu izcīnīja brāļi Šici, 12. vietā bija
Mārtiņš Rubenis, bet septīto ātrāko laiku sasniedza Maija Tīruma, kura startēja
savā 26. dzimšanas dienā.
Saruna
ar Maiju Tīrumu:
– Pirms neilga laika
izskanēja bažas, ka pēc kritiena olimpiskajā nedēļā Vistlerā varēji lauzt ribas.
Tas bija stipri pārspīlēti?
–
Neteikšu. Tikai Austrijā, kad veicu padziļinātas medicīniskās pārbaudes, ārsti
secināja, ka ribas ir veselas, vienīgi stipri sasistas.
Vistlerā
bija daudz kritienu, krita arī vēl pieredzējušākas sportistes. Tā ir tik ātra
trase, ka nevienu, kaut mazāko, kļūdiņu nepiedod.
– Saka – olimpiskā trase
esot uzlabota…
–
Nosacīti, jo nekādas kardinālas pārmaiņas neviens vairs neveiks. Vienīgais, ko
speciālisti dara, ir variēšana ar ledus biezumu virāžās, bet tur jau neko daudz
izlabot nevar.
Es
kritu pirms virāžas, pēc kuras tikai uzņem ātrumu, un tajā brīdī fiksētais ātrums
bija 126 km stundā.
– Kā gadījās tā nokrist?
–
Treniņos pēc kritieniem (krita arī smagākie – divnieki) trasi nelabo un
izsistās bedrītes neviens neaiztaisa. Trāpīju kādā caurumā un ļoti ātri biju uz
vēdera, labu gabalu nošļūcu, arī zilu aci dabūju. Pirmo posmu Pasaules kausu
izcīņas posmu Kalgari (Vistlerā notika tikai treniņi) aizvadīju ar pretsāpju
zālēm – startēju iespējami saudzīgi, tāpēc arī 12. vieta.
– Vai šādi kritieni neatstāj
psiholoģisku traumu?
–
Kritieni kamaniņās ir ikdiena. Ja es katru tādu reizi pārdzīvotu, tad nebūtu
jēgas turpināt. Jāizanalizē visas kļūdas (šoreiz gan vainīgas bija izsistās
bedrītes), jāsaņemas un jāiet tālāk. Mazliet žēl, ka kritienā nedaudz cieta arī
kamanas, bet liekas – mehāniķi tiks galā.
– Vai izcīnītā septītā vieta
otrajā posmā Īglsā apmierina?
–
Kamēr neesi pirmā, nekas jau neapmierina. Nostartēju tik labi, cik tajā brīdī
bija iespējams, kaut arī vēl dzeru zāles un ribas sāp, bet pie tā jau esmu
pieradusi. Tā ka pamazām ieskrienos, un par to arī jāpriecājas.
– Vai domā par iekļūšanu
olimpiskajā sešniekā nav zudusi?
–
Kāpēc tai būtu jāzūd? Neredzu iemeslu. Skaidrs, ka par pirmajām vietām cīnīsies
tikai vācietes, jānotiek brīnumam, lai būtu citādi, lai gan Vistlerā krita arī olimpisko
zelta medaļu drošākās kandidātes, vācietes Hofnere un Gaisenbergere (starp
citu, Īglsā pirmās trīs bija vācietes). Ar pārējām var cīnīties, bet jābūt arī
veiksmei tūkstošdaļu kaujās.
Kamaniņu
braucēji šogad vēl sacentīsies Altenbergā (04.-06. decembrī) un Lillenhammerē (11.-13.
decembrī).
Juris
BĒRZIŅŠ-SOMS
