Ar kartupeļu stādīšanu un orientēšanos
Runā, ka
Māris Stabiņš vainojams pie tā, ka Grundzāles pamatskolas skolēni
gandrīz neslimo ar saaukstēšanās slimībām. Arī pats skolotājs ir dzīvelīgs,
veikls un uzskata, ka neko citu šajā dzīvē neprot, tāpēc esot sporta skolotājs.
Aizraut jaunatni, iesaistīt sportiskās nodarbēs – tas esot viņa lauciņš. Spēju
ieinteresēt, liekot skolēniem līst cauri sasietām auklām un sporta zālē
orientēties pēc kartes un kompasa, paraugstundā pamanīja arī žūrija.
– Kā
iemācīt skolēniem mīlēt sportu?
– Viss
sākas ģimenē, jo tieši vecāki ir tie, kuri ar savu attieksmi ieliek pamatus. Ja
ģimene kopā brauks ar riteņiem, skries vai slēpos, tad tas bērnam kļūs par
paradumu.
Sporta
nodarbībās katru reizi ir jābūt kādai rozīnītei. Ar puišiem ir vieglāk, bet
meitenes 6.-7. klasē sāk domāt par daudz ko citu, un ir grūti viņas noturēt
sportā. Mēs bieži braucam uz sacensībām, tas arī bērnus aizrauj, vasarā rīkojam
orientēšanās nometnes, un viņi jau septembrī, kad mācību gads vēl īsti nav
sācies, sāk jautāt par nākamās vasaras nometni
– Jums
ir kāds īpašs paņēmiens, kā bērnus rosināt aktivitātēm?
– Mani
knifiņi? Piemēram, ir tādas klases, kurām ļoti patīk tautas bumba, un tad katru
stundu piecas minūtes es ļauju viņiem šīs spēles prieku. Vēl es dienasgrāmatās
rakstu uzslavas, ja kāds ir kaut ko labi paveicis – tam es vienmēr atrodu
laiku. Katru mēnesi skolā rīkojam kādas sacensības starp klasēm.
– Kad
jūs sev sakāt – šī stunda man izdevās? Kas par to liecina?
– Ja man
kāds bērns pajautā, vai mēs nākamajā stundā darīsim to pašu, tad stunda ir
izdevusies. Bieži vien bērniem nav, ar ko parunāties, viņi nāk klāt, kamēr
gatavojos, un prasa, ko darīsim stundā. Reiz es viņiem pateicu, ka kartupeļus
stādīsim, bērni brīnījās, bet man bija jāpilda solījums un tad arī izdomāju, kā
skriet un stādīt ar bumbiņām kartupeļus. Man ir arī prieks par to, ka mums
tagad ir inventārs un tad, kad ir sniegs, notiek slēpošanas stundas – tās nu
gan ir labas stundas!
– Kā
tiekat galā ar skolas sportistiem, kuri bieži vien ir augstprātīgi, jo prot
vairāk nekā citi?
– Labākie
skolas sportisti trenējas pie manis orientēšanās sportā, ir vēl arī labi
basketbolisti, kuriem stundās dodu darbu. Pasaku: iemāci tam skolēnam to un to;
tam parādi to un to! Man ir kāds ļoti gudrs puisis, jo ar galvu strādā
basketbolā, izdomā dažādas kombinācijas. Kad spēles laikā tiek paņemts minūtes
pārtraukums, tad viņš izstāsta puišiem, kā pretinieku apspēlēt, jo ar to vien,
ka ir spēks un prot visu basketbolā pareizi darīt, nepietiek.
– Ko jūs
darāt ar nepaklausīgajiem un galīgajiem sliņķiem, kuri negrib pat pirkstu
pakustināt?
– Mans
pedagoģiskais paņēmiens ir strādāt ar kolektīvu un apelēt pie visas klases
kolektīvajām interesēm. Piemēram, ja neviens nedauzīsies, tad stundas beigās
būs kāda forša rotaļa. Ja tomēr ir bijusi problēma ar disciplīnu, tad saku: „Neņemiet ļaunā, man nācās personai X aizrādīt, tāpēc mums nesanāca laika
neko uzspēlēt." Bieži atļauju skolēniem starpbrīdī nākt zālē, pamētāt bumbu grozā,
un tad tos, kuri neprot uzvesties, vienkārši nelaižu zālē.
Bet
gausajiem bērniem ir jāatrod kaut kāds alternatīvs risinājums. Pagājušajā
ziemā, kad sākām slēpot, kādam zēnam nu nekādi nepadevās slēpošana, viņš krita
zemē, uz slēpēm neturējās un nekas nesanāca, bet es nevaru strādāt tikai ar
viņu vien un pārējos atstāt novārtā. Piedāvāju konsultācijas pēc stundām, bet
viņš nenāca. Tad iedevu viņam nūjošanas nūjas, un tā viņš man slēpošanās
nūjoja. Slinkošanai ir divi varianti: vai nu skolēnam nepadodas, vai arī viņš
negrib. Mums skolā ir meitene ar locītavu problēmām, kura nevar sportot, bet
viņa man mācās teoriju, zina sporta spēļu noteikumus, palīdz rezultātus skaitīt
un vienmēr ir iesaistīta sporta stundās.
– Kas
jums sagādā gandarījumu?
– Mani
sportisti, ar kuriem lepojos. Airētājs Pēteris Bušs šogad Murjāņos beidza
airēšanas nodaļu, orientierists Artūrs Pauliņš, kurš pasaules junioru
čempionātā šogad ieņēma sesto vietu un pašlaik mācās Latvijas Universitātē –
ģeogrāfos. Artūrs ļoti patstāvīgi trenējas un ir gudrāks par mani jebkurā
sporta jautājumā. Piektajā klasē man mācās žiperīga orientieriste Anete Čama,
kura visos sešos Latvijas čempionātos šogad tika pie medaļām.
– Jūsu
aizraušanās ārpus sporta?
– Dejoju
Grundzālē tautas dejas, un man tas noder arī sporta stundās, jo tur ir visādas
niansītes, ko stundā var bērniem samācīt. Vēl man ļoti patīk makšķerēt un
sēņot. Sēņošana ir vasaras galvenā nodarbe, kas vainagojas ar daudzām burciņām,
tāpēc ir, ko likt galdā gan tad, kad skolā jāuzstājas jubilejās, gan pašiem
mājās.
Iveta
DAINE
Māris
Stabiņš
Grundzāles pamatskolas skolotājs
Dzimis: 1968.
gada 11. janvārī
Izglītība:
Rankas astoņgadīgā skola, Murjāņu sporta ģimnāzija, Latvijas Sporta
pedagoģijas akadēmija
Darba
pieredze: sporta skolotājs Palsmanes speciālajā skolā, sporta
metodiķis Grundzāles pagastā, orientēšanās treneris Valkas rajona sporta skolā
un Smiltenes sporta skolā, sporta skolotājs Grundzāles pamatskolā
Sporta
aktivitātes: piedalās orientēšanās sacensībās
Vaļasprieks: tautas
dejas, sēņošana
Ģimenes
stāvoklis: ir dzīves draudzene, divu meitu tēvs
