Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Ar personīgo piemēru un krišanu

Paraugstundā
jelgavnieks Jānis Leitis skolēniem lika ne tikai skriet un vingrot, bet arī…
krist. Nosvērts, labs psihologs un volejbola fans. Jānim Leitim ir 12 gadu
volejbola trenera pieredze un laba tiesneša slava – bijis galvenais tiesnesis Lāses
kausa
finālos. Pēc viņa ienākšanas Jelgavas ģimnāzijas skolotāju kolektīvā
principiāli esot mainījusies skolas audzēkņu attieksme pret sportu.

 

 

– Kā
iemācīt skolēniem mīlēt sportu?

– Mācu
skolēnus, sākot no septītās klases. Kad bērni nonāk manās sporta stundās, viņi
vai nu jau mīl sportu, vai jau nemīl. Ar nemīlētājiem jāstrādā tā, lai sports
nebūtu tā mācību stunda, no kuras viņi baidās. Svarīgs ir skolotāja personīgais
piemērs. Kā zināms – kāds skolotājs jau ir centies piespiest mīlēt
Raini.
..

Sportu
nevar iemīlēt piespiedu kārtā. Ja cilvēkam kustības un fiziskās aktivitātes
sagādā prieku, tad nekas nav jāpiespiež. Ir tādi zēni un meitenes, kuri, jau
ienākot sporta zālē, skatās, kur ir bumba un kur – raketes, kaut ko dara, sāk mētāt
bumbu, bet ir arī tie otrie, kas apsēžas maliņā un cer, ka skolotājs varbūt
nokavēs…

– Jums
ir kāds īpašs paņēmiens, kā bērnus rosināt aktivitātēm?

– Katrs
bērns atšķiras, un tāda viena paņēmiena nav. Pats galvenais ir motivēt, slavēt
katru par viņa personīgo izaugsmi, nogludinot kompleksus. Piemēram, vadīju šo
stundu žūrijas priekšā, nepazīstot klasi, bet stundas beigās man bija skaidrs,
ka viens puisis trenējas džudo, bet viena meitene – vieglatlētikā, un, ja tā
būtu mana klase, tad es šos bērnus izmantotu citādi, liktu pašiem rādīt, kā un
kas jādara. Tā ir vislabākā recepte – ļaut skolēniem pašiem mācīt citus.

Esmu
stāvējis klāt meitenītei, kura mācās mest basketbola soda metienus, stāstīju
viņai sausu muti, bet viņai nekas nesanāca. Tad pasaucu skolnieci, kas trenējusies
basketbolā, un teicu: „Nu, redzi, tavs uzdevums ir iemācīt klases biedrenei
pareizi mest grozā. Ja viņa iemācīsies, tad arī tev būs labs vērtējums."
Iemācīja.

– Kad
jūs sev sakāt – šī stunda man izdevās? Kas par to liecina?

– Ja klāt
pienāk kāds skolēns un pasaka: „Skolotāj, šī bija laba
stunda." Dažkārt lieku 12. klases meitenēm uzspēlēt dažādas spēles, un viņas
spiegdamas aizraujas, pēc tam uzreiz ir cits emocionālais fons un ar citu
attieksmi viņas izpilda vingrojumus uz paklāja. Tās ir labas stundas, kurās
sajūtu, ka skolēnā kaut kas ir mainījies un viņš spēj kaut ko vairāk izdarīt.

Šodien
mācīju krist, kas ir viens no džudo pašaizsardzības paņēmieniem. Kad laukā kļūs
slidens, tad bērni atcerēsies pamatprincipu, ka, krītot zods jāpievelk pie
krūtīm, lai nesasistu galvu.

– Kā
tiekat galā ar skolas sportistiem, kuri bieži vien ir augstprātīgi, jo prot
vairāk nekā citi?

– Viņiem
stunda nav tik interesanta, jo viņi daudz jau apguvuši treniņos un jebkuras
jaunas kustības apgūšanai viņiem vajag mazāk laika. Viņi ātri grib darīt kaut ko
citu, bet es nevaru pāriet pie nākamā uzdevuma, kamēr pārējie bērni nav
apguvuši jau rādīto. Ja kāds sāk izrādīt savu augstprātību, iesaku saderēt – ja
viņš būs pārāks par mani, tad varēs sēdēt malā. Viņi nevar izdarīt to, ko varu es,
un tādā gadījumā visu nosaku es – tikmēr, kamēr nevarēsi, lūdzu, dari to
pašu, ko visi! Cits paņēmiens: kamēr mācu stundas vielu klasei, sportisti savā
starpā spēlē kaut ko citu.

– Ko jūs
darāt ar nepaklausīgajiem un galīgajiem sliņķiem, kuri negrib pat pirkstu
pakustināt?

– Jā, ir
bērni, kuri neklausa, tāpēc stundā nākas nodarboties ar šo delveru audzināšanu.
Tomēr jāņem vērā, ka hiperaktīvie savu aktivitāti izrāda barā. Pasaucu tādu
dauzoņu vienu pašu malā un, acīs skatoties, pasaku: „Tu man traucē stundu un traucē arī citiem." Ar to uz kādu brīdi pietiek.
Diemžēl visiem ir aizvien vairāk tiesību un aizvien mazāk pienākumu – pietrūkst
instrumentu, ar kuriem ietekmēt.

Audzinu
8. klasi, kurā ir astoņi topošie hokejisti no sporta skolas, šie puikas arī ir
hiperaktīvi un neprot mierīgi strādāt, bet viņi ir pozitīvi cilvēki, kuri nav
ļauni vai riebīgi. Mēģinām kopā ar sporta skolas pedagogiem tikt ar viņiem
galā, turklāt viņi pieprasa sekmju izrakstus. Ja viņš nemācās, tad tik bieži
laukumā netiek.

– Kas
jums sagādā gandarījumu?


Patiess prieks, kad skolas komanda vinnē kādās sacensībās. Mums Jelgavā starp
skolām trijās vecumu grupās notiek čempionāti. Arī tie brīži ir priecīgi, kad,
visu laiku nomocījies ar savu nevarēšanu, kāds beidzot var. Daudzi sevi
nepazīst un nezina, ko viņi spēj, tāpēc es iedrošinu un ļauju pašiem ko jaunu
par sevi uzzināt.

– Jūsu
aizraušanās ārpus sporta?

– Lasu grāmatas
– visdažādākās un daudz. Pusi sporta zāles varētu piekraut ar tām grāmatām, kuras
esmu izlasījis. Pats sportoju. Ozolniekos bez volejbola virslīgas komandas ir
arī amatieru līgas komanda, kurā es spēlēju, un tas man ir lielākais kaifs, kad
nav jāmāca citi, bet varu pats būt laukumā un darīt – tā ir īsta atpūta!

Iveta
DAINE

 

Jānis
Leitis

Jelgavas Valsts ģimnāzijas sporta skolotājs

Dzimis: 1977.
gada 2. decembrī

Izglītība:
Rīgas 2. vidusskola, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, volejbola
treneris

Darba
pieredze:
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja šoferis, strādājis
celtniecībā. Pašlaik Jelgavas Valsts ģimnāzijas sporta skolotājs un sieviešu
volejbola komandas LU/Jelgava treneris

Sporta
aktivitātes:
spēlē volejbolu

Ģimenes
stāvoklis
: precējies

Vaļasprieks: literatūra