Duālā karjera Latvijā

DUAL CAREER
In this article the author explains the main idea and understanding of dual career. The results of Coach questionnaires showed that some coaches associates dual career with trainees attending school in the first half of the day and trainings in the second, while other, those who work in specialized schools, mainly consider it an altering study and training process throughout the day. The author offers an analysis of dual career in Latvian higher education institutions, analyzing the actions of various sports organizations and their collaboration with the education institutions.

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA) ir viena no deviņām Eiropas valstu augstskolām, kuras piedalās duālās karjeras modeļa izveidē — profesionālo sportistu reintegrācijas veicināšanai darba tirgū, beidzoties sportista karjerai
Uzdodot jautājumu „Kas ir duālā karjera?” gan sporta augstskolas studentiem lekcijās, gan dažādu sporta veidu treneriem tālākizglītības kursos, iestājas mulsinošs klusums. Pēc nelielas pauzes mēģinām soli pa solim ģenerēt idejas, ko tas īsti nozīmē un ko mēs ar šo terminu pašreiz saprotam. Latvijas sporta speciālistiem — treneriem termins „duālā karjera” ir daļēji vai pilnīgi svešs. Tiek izteikti dažādi minējumi, pieņēmumi, un tikai daži kolēģi izprot duālās karjeras nozīmi. Duālās karjeras izpratne bija vairāk saistīta ar audzēkņu mācībām skolā dienas pirmajā daļā un ar treniņiem — dienas otrajā daļā. Tie treneri, kuri strādā specializētajās vidusskolās, duālo karjeru izprot kā pamīšus veidotu gan mācību, gan treniņu darbu visas dienas garumā. Tie treneri, kuri strādā sporta ģimnāzijā, duālo karjeru izprot tā, ka mācības tiek pilnīgi pakārtotas sportam. Duālās karjeras būtība ir — veiksmīgi apvienot treniņu darbu ar studijām skolā, augstskolā, tādējādi sekmīgi realizējot augstu sportisko rezultātu sasniegšanu un iegūtstot izglītību, profesiju. Kā teicamu duālās karjeras piemēru var atzīmēt Zviedrijas orientieristi Helēnu Johansoni: „Es realizēju abus savus sapņus — kļuvu par pasaules čempioni un ārsti.”
„Sportists — pirmkārt, uzvara — otrkārt” — tas ir viens no sporta sasniegumu un arī duālās karjeras moto. Šo moto ir vienkāršāk izteikt, nekā realizēt praksē. Latvijā vēl arvien ir sastopamas organizācijas, kuru administrācija realizē pretējo — „par katru cenu” tikt pie medaļām, nepadomājot par jaunā cilvēka veselību, vispusīgu personības attīstību, mācībām skolā vai studijām augstskolā, lai iegūtu profesiju. Šodienas sportisko rezultātu sasniegšanas prakse rāda, ka trenēt audzēkni rezultātam neattaisnojas. Sporta pedagogus bieži vien ietekmē spiediens no ārpuses. Tā var būt prese, sporta skolas, kluba vadība un arī kāds no vecākiem, lai ātrāk sasniegtu sporta virsotnes „par katru cenu”. Moto „sportists — pirmkārt, uzvara — otrkārt” uzsver ne to, cik sacensībās jūsu audzēkņi ir guvuši uzvaras, bet cik no tiem ir mācījušies ar sporta palīdzību kļūt par uzvarētājiem visā turpmākajā dzīvē.
Sporta sasniegumu moto: „uzvara — pirmkārt, sportists — otrkārt” atspoguļojas dažos piemēros. Piemēram, 2010. gada augustā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas uzņemšanas komisija saņēma 329 iesniegumus studijām augstskolā. No šiem studētgribētājiem 27 vidējās izglītības atestātā bija „f” līmeņa jeb nesekmīgs vērtējums dažādos mācību priekšmetos. Šāds vērtējums šiem sportistiem turpmāk liedz studēt par budžeta līdzekļiem. Vai šis piemērs neliecina par novārtā atstātām mācībām, galveno vērību pievēršot uzvarām?
Uzsākot dažādu sporta organizāciju sadarbību ar augstskolām, veicām karjeras iespēju analīzi. Projekta svarīga sastāvdaļa ir intervijas ar augstas klases sportistiem studentiem, kas dziļāk atklāj duālās karjeras būtību Latvijā. Tā ir ļoti būtiska, jaunajam sportistam uzsākot patstāvīgas studijas augstskolā.
Latvijā kopumā ir 31 augstskola, un Rīgā koncentrēta augstskolu lielākā daļa. Analizējot duālās karjeras iezīmes 8 Latvijas augstskolās, kopīgs visām augstskolām galvenokārt ir tas, ka augstas klases sportisti tiek dažādi atbalstīti tiek veicināts sportiskais lokālpatriotisms, par viņiem ir publicētas intervijas un reportāžas vietējā presē un augstskolas mājaslapā, kas paaugstina gan sportista, gan augstskolas prestižu sabiedrībā. Ir iespēja augstas klases sportistiem — studentiem izstrādāt individuālo studiju plānu, taču ne vienmēr šos plānus var saskaņot ar visiem mācībspēkiem augstskolā.
Latvijā nav izveidota vienota studentu — augstas klases sportistu atbalsta sistēma. Augstskolās atbalsta augstas klases sportistus, taču katrs šāds gadījums tiek vērtēts atsevišķi. Studenti nevar prognozēt iespējamo augstskolas atbalstu, ja tiek sasniegts noteikta līmeņa sportiskais rezultāts.
Projekta ietvaros turpinām veikt dzīvesstāsta intervijas ar Latvijas sportistiem. Tas palīdzēs noteikt augstu sasniegumu sportā iesaistīto sportistu iekšējo vajadzību analīzi, lai izveidotu modeli, kurā caurvijas sporta profesionālisms, izglītība un profesijas apguve.
Juris GRANTS