Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Fiziskā aktivitāte skolas vecuma bērnu veselībai

PHYSICAL ACTIVITY FOR THE SCHOOL AGED CHILDREN’S HEALTH
The high morbidity and mortality rate in Latvia causes to critically assess the factors influencing health and look for ways of improving them. As health statistics data indicate, the proportion of fully healthy pupils does not significantly change in the population dynamics, although in the last few years it has been growing slightly. With increasing age, the proportion of pupils evaluating their health as bad gets larger, this is especially noticeable among girls. In comparison to other countries where the student habit healthiness was examined, Latvian pupils’ health self-assessment is below average. School aged children’s health is dependant on heredity, environmental circumstances, healthiness of habits, and healthcare; the article evaluates data gained from inquiries on Latvian pupil’s habit healthiness. Sedentary lifestyle can be caused by insufficient opportunities to be physically active and an environment that encourages various immobile activities. A research on Latvian pupil’s habits suggests that they spend long hours without physical activities: a third of them watches television at least 4 hours a day, and this number approaches a half during the weekends, 16% of the boys and 25% of the girls use the computer at least three hours daily; a sedentary lifestyle — long hours at school, sitting by the computer, watching television, and other ways of relaxation reduce the daily energy usage, which disrupts the energy balance towards the side of energy consumed with food.

Iedzīvotāju saslimstības un mirstības augstie rādītāji Latvijā liek kritiski vērtēt veselību ietekmējošos apstākļus un meklēt iespējas tos uzlabot. Katra atsevišķa cilvēka un sabiedrības veselību kopumā visvairāk ietekmē izvēlētais dzīvesveids, vispirms jau — ēšanas un fizisko aktivitāšu paradumi. Šajā rakstā pievērsīsim uzmanību skolas vecuma bērnu fiziskajām aktivitātēm un to ietekmei uz veselību.

Mēģināsim rast atbildes uz jautājumiem:
Kāda šodien ir Latvijas bērnu veselība?
Kādi ir fizisko aktivitāšu paradumi? Vai bērni ir pietiekami kustīgi?
Kas ietekmē bērnu vēlmi iesaistīties fiziskās aktivitātēs?
Kāpēc ir svarīgi būt fiziski aktīvam?
Kādas sekas ir nepietiekamai fiziskai aktivitātei?

Bērnu veselības rādītāju raksturojums

Par vienu no sabiedrības veselības stratēģijas (2001) mērķiem tika izvirzīta pilnīgi veselo skolas vecuma bērnu un pusaudžu īpatsvara palielināšana vismaz līdz 65%.

Šī mērķa sasniegšanas novērtēšanai tika izmantoti indikatori:
pilnīgi veselo skolas vecuma bērnu un pusaudžu īpatsvars procentos;
veselības traucējumu biežums uz profilaktiskajās apskatēs apskatītajiem 1000 bērniem.

Kāda šodien ir bērnu veselība? Kā liecina veselības statistikas dati, pilnīgi veselo skolēnu īpatsvars dinamikā būtiski nemainās, bet pēdējos gados pavisam nedaudz pat pieaug. Sadalījumā pa vecumu grupām vērojams, ka visaugstākais veselības rādītājs ir pusaudžiem 15 līdz 17 gadu vecumā. 2007. gadā 60% pusaudžu šajā vecumā bija pilnīgi veseli. Kā biežākie veselības traucējumi pirmās klases skolēniem joprojām tiek atzīmēta pavājināta redze, dzirde un stājas traucējumi. Līdzīga situācija vērojama arī 2. līdz 11. klašu skolēnu vidū. Vecāko klašu skolēniem pieaug stājas traucējumu un pavājinātas redzes īpatsvars, ko, iespējams, ietekmē pusaudžu brīvā laika pavadīšanas paradumi, piemēram, pie datora pavadītā laika pieaugums. No katriem 1000 pusaudžiem 150—160 ir stājas traucējumi, bet 20 — skolioze dažādās pakāpēs [1].
Kopš 1991. gada ik pēc četriem gadiem Latvijā tiek veikts Pasaules Veselības organizācijas pārraudzītais „Skolas vecuma bērnu veselību ietekmējošo paradumu pētījums” (turpmāk HBSC — Health Behaviour of School Aged Children). Pētījums sniedz ieskatu skolēnu veselības stāvoklī pašu skolēnu vērtējumā. Par labu savu veselību 2005./2006. gada aptaujā uzskatīja 62,9% zēnu un 64,5% meiteņu. Savu veselību kā viduvēju un sliktu novērtēja 13,9% zēnu un 22,6% meiteņu. Pieaugot vecumam, palielinās to skolēnu daļa, kuri savu veselību vērtē kā sliktu; īpaši tas vērojams meiteņu vidū. Salīdzinājumā ar citām skolēnu veselības paradumu pētījuma valstīm Latvijā skolēnu veselības pašvērtējums ir zem vidējā [2]. Veselība patiešām nav spoža vai esam lielāki pesimisti?
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā 2006./2007. mācību gadā veiktais pētījums, kurā piedalījās 180 sesto un 182 astoto klašu skolēni, rādīja līdzīgu ainu kā HBSC. Skolēni veselības pašvērtējumam pārsvarā bija izvēlējušies variantu „diezgan laba”, zēni — biežāk: „ļoti laba”, bet atšķirība no meiteņu atbildēm nav statistiski ticama. Visbiežāk novērotās sūdzības ir galvassāpes — 58% meiteņu un gandrīz pusei zēnu. Liela daļa aptaujāto bērnu sūdzējās par sāpēm mugurā. Trešdaļa zēnu un vēl vairāk meiteņu atbildēja, ka viņiem bieži ir grūtības iemigt un ka viņus nomāc ilgstoša noguruma sajūta. Korelāciju analīze apliecina, ka šādām sūdzībām ir saistība ar fiziskajām aktivitātēm skolēnu dienas režīmā. Sporta stundu kavētāji un neapmeklētāji biežāk sūdzējās par galvassāpēm, muguras sāpēm un sāpēm vēderā. Vājāk izteikta izrādījās sakarība starp sporta stundu kavējumiem un citām sūdzībām par veselības traucējumiem: nogurumu, nervozitāti, nevēlēšanos kaut ko darīt un sliktu pašsajūtu [3].
Pasaules Veselības organizācijas pētījumā „Bērnu antropometriskie parametri un skolas vide” 2008. gadā iegūtie rezultāti liecina, ka Latvijā vidēji 21,5% septiņus gadus vecu bērnu bija lieka ķermeņa masa un aptaukošanās, astoņus gadus veciem bērniem — 20,2%, bet 10,5% bērnu septiņu gadu un 12,5% bērnu astoņu gadu vecumā — nepietiekama ķermeņa masa. Nepietiekama ķermeņa masa ir cieši saistīta ar vāju fizisko sagatavotību.
Dalījumā pēc apdzīvotās vietas lieka ķermeņa masa un aptaukošanās 2008. gadā visbiežāk bija Rīgas zēniem. Vismazākais īpatsvars zēnu ar lieko ķermeņa masu un aptaukošanos, kā jau gaidīts, bija laukos. Atkārtots bērnu antropometrisko parametru pētījums 2010. gadā rāda līdzīgu ainu, tomēr bērnu ķermeņa masas rādītājiem ir tendence pieaugt. 2009./2010. mācību gadā jau 22,8% septiņus gadus vecu bērnu (24,2% zēnu un 21,3% meiteņu) bija lieka ķermeņa masa, ieskaitot aptaukošanos.
Kādi ir iespējamie cēloņi šādam skolas vecuma bērnu veselības raksturojumam?

VESELĪBU IETEKMĒJOŠO PARADUMU RAKSTUROJUMS

Skolas vecuma bērnu veselības rādītāji ir atkarīgi no iedzimtības, vides apstākļiem, veselību ietekmējošiem paradumiem un veselības aprūpes. Šoreiz pievērsīsimies fizisko aktivitāšu paradumiem kā vienam no būtiskākajiem veselību ietekmējošiem faktoriem. Regulāra fiziskā aktivitāte uzlabo fiziskās sagatavotības komponentus, bet labas veselības priekšnosacījums ir gan regulāri veiktas ikdienas un sporta fiziskās aktivitātes, gan laba fiziskā sagatavotība.
Pusaugu meitenes fiziskās aktivitātes ziņā atpaliek no zēniem — meiteņu ar pietiekamu fizisko aktivitāti īpatsvars ir vidēji par 14% mazāks nekā zēniem. Pieaugot vecumam, samazinās to skolas vecuma bērnu īpatsvars, kuru fiziskā aktivitāte uzskatāma par pietiekamu. Piecpadsmit gadu vecumā vairs tikai trešdaļa meiteņu ir pietiekami aktīvas. Salīdzinājumā ar citām pētījuma dalībvalstīm, Latvija ierindojas zem vidējā līmeņa.
Bērnu antropometrisko parametru un skolas vides pētījums sniedz ieskatu par to, kādas ir skolēnu iespējas būt fiziski aktīviem ārpus sporta stundām. Iegūtā informācija par skolu vidi rāda, ka bērnu vajadzība pēc kustībām netiek nodrošināta pilnībā. Bērnu fiziskās aktivitātes nereti ierobežo nepietiekamas iespējas izmantot skolas sporta zāli vai sporta laukumu, kā arī nepiemērota apdzīvotās vietas infrastruktūra. Kā liecina šajā pētījumā iegūtie dati, vairums skolu (70%) apliecina skolēnu iespēju būt fiziski aktīviem skolas sporta zālē ārpus mācību stundām. Vismazākās iespējas nodarboties ar fiziskām aktivitātēm sporta zālēs ārpus mācību stundām ir lielo pilsētu skolēniem (tikai 39% skolu). Sporta zāles pēc mācību stundām pieejamas galvenokārt tiem skolēniem, kuri darbojas sporta pulciņos.
Mācību stundu starpbrīžos sporta un spēļu laukumi, atbilstoši skolu administrācijas teiktajam, gandrīz visur ir pieejami aktīvai atpūtai. Vismazāk iespēju starpbrīžus pavadīt aktīvā atpūtā sporta zālē vai spēļu laukumā ir Rīgas skolu skolēniem. Laba iespēja būt kustībā ir ceļš uz skolu kājām vai ar velosipēdu. Lai tas būtu iespējams, nepieciešams drošs ceļš, kas Latvijā, ievērojot vispārējo satiksmes drošības stāvokli un infrastruktūru, ir problēma. Pētījums liecina, ka Rīgā un lielajās pilsētās tikai nelielam skolēnu īpatsvaram ir iespējams izmantot velosipēdu kā satiksmes līdzekli drošam ceļam uz skolu. Vislielākais īpatsvars skolu, kuras norāda, ka skolēniem nav iespēju skolā nokļūt pa drošu maršrutu, ejot kājām vai braucot ar velosipēdu, ir Latvijas lielajās pilsētās.
Skolas vides pētījums nesniedz pilnīgu priekšstatu par skolas vecuma bērnu nepietiekamās fiziskās aktivitātes cēloņiem. Kāpēc daļa skolēnu uz sporta stundām iet nelabprāt vai atrod iemeslu tās neapmeklēt?
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā veiktā pētījumā mēģināts noskaidrot, kas skolēnus piesaista sporta stundām un kas mudina no tām izvairīties. Izrādās, skolēniem nepatīk: normas, kuras joprojām jākārto, kaut arī sporta izglītības standarts to neparedz; rezultātu, nevis personīgo sasniegumu vērtēšana; sarežģīti uzdevumi; neiecietīgs skolotājs, kas neveiksmes gadījumā izsaka negatīvas piezīmes; nepietiekamas prasmes; vienveidība; garlaicīgas stundas; skolēnu domu un priekšlikumu ignorēšana. Labās lietas, ko skolēni novērtē sporta stundās, ir iespēja būt kopā ar klases biedriem citādā situācijā nekā pārējās stundās un nodarbību dažādība. Aptaujājot piekto, septīto un devīto klašu audzēkņus, noskaidrojās, ka skolēni labprāt apmeklētu sporta stundas, ja tajās būtu dažādība un izvēles iespējas, ja tiktu vērtēts katra progress un ja mainītos skolotāja attieksme pret „neveiksminiekiem” [8].

FIZISKO VINGRINĀJUMU IETEKME UZ VESELĪBU

Vai ir tik svarīgi panākt, lai visi bērni ir fiziski aktīvi?
Pēdējās desmitgadēs bērnu fiziskā aktivitāte samazinās visās attīstītajās valstīs. Šodien pusaudži dienā patērē vidēji 600 kilokaloriju mazāk nekā viņu vienaudži pirms 50 gadiem. Samazinātas fiziskās aktivitātes un tātad — arī enerģijas patēriņa sekas pieaugušajiem ir labi izpētītas, un dažkārt tās tiek attiecinātas arī uz bērniem. Tomēr jāatceras, ka bērni nav vienkārši mazāki pieaugušie, bet pilnīgi unikālas būtnes, kuru organisms atšķirīgi reaģē uz dažādu faktoru ietekmi, tajā skaitā — uz fizisko aktivitāti.
Neraugoties uz fiziskās aktivitātes pozitīvo ietekmi, tā jādozē atbilstīgi katra spējām un fiziskajai sagatavotībai. Veselību jūtami labvēlīgi ietekmē atteikšanās no mazkustīga, pārsvarā sēdoša dzīvesveida un ieteiktā minimuma īstenošana ikdienā. Regulāru aerobu un spēka vingrinājumu mērķtiecīga īstenošana šo labvēlīgo efektu palielina. Pārāk intensīva slodze turpretim var izraisīt pretēju efektu — muskuļu un locītavu traumas, nieru darbības traucējumus, menstruālā cikla traucējumus meitenēm, imūnsistēmas vājumu un citas nelabvēlīgas pārmaiņas.

Hipotētiski veselības ieguvumi no fiziskajām aktivitātēm bērnībā un pusaudža gados:
1. fiziskās aktivitātes tieša ietekme uz veselību;
2. bērnības fiziskās aktivitātes ietekme uz veselību pieauguša cilvēka vecumā, lielāka varbūtība, ka fiziskā aktivitāte tiks saglabāta visa mūža garumā.

Pieaugušajiem ir atklāta cieša korelācija starp fizisko aktivitāti un kaulu blīvumu, arteriālo asinsspiedienu, „labā” un „sliktā” holesterīna jeb augsta un zema blīvuma lipoproteīnu attiecību asinīs. Bērniem šādas ciešas sakarības nav noteiktas, iespējams, tāpēc, ka līdz šim veikto pētījumu skaits ir ierobežots un gandrīz nav ilgā laika periodā veiktu novērojumu.
Vairums šīs problēmas risināšanā iesaistīto pētnieku uzsver, ka vislielākā nozīme fiziskajai aktivitātei ir normālas ķermeņa masas uzturēšanā, nepieļaujot aptaukošanos. Aptaukošanos ir svarīgi aizkavēt, jo tā, pirmkārt, ir riska faktors vājai kardiorespiratorai sagatavotībai, kas gan bērnu vecumā ne vienmēr apstiprinās. Otrkārt, aptaukošanās var būt saistīta ar insulīna rezistenci un glikozes toleranci, kas ir pamatā otrā tipa cukura diabēta attīstībai, tā var būt par cēloni hipertensijai, triglicerīdu un holesterīna līmeņa kāpumam. Treškārt, aptaukošanās bērnībā ir risks palielinātai ķermeņa masai arī vēlāk — pieaugušā dzīvē. Ceturtkārt, aptaukošanās bieži ir cēlonis zemai pašapziņai, pašvērtējumam, depresīviem stāvokļiem, kā arī izstumtībai no vienaudžu kolektīva. Regulāra fiziskā aktivitāte veseliem bērniem var būt ļoti iedarbīgs līdzeklis normālas ķermeņa masas uzturēšanai un masas samazināšanai aptaukošanās gadījumos, jo palielina diennakts enerģijas patēriņu, tādējādi ļaujot uzturēt līdzsvaru starp ar uzturu uzņemto un patērēto enerģiju. Liekās masas un aptaukošanās profilaksē nav svarīgas sekundes, metri, centimetri, punkti, kas iegūti fiziskās sagatavotības testos, bet pietiekams fiziskās aktivitātes līmenis un tikai personīgs fiziskās sagatavotības uzlabojums.
Atšķirībā no pieaugušajiem bērnu fiziskā aktivitāte maz ietekmē arteriālo asinsspiedienu un lipoproteīnu sastāvu, lai arī bērniem ar hipertensiju fiziskās aktivitātes palīdz asinsspiedienu noregulēt. Šie dati varētu likt domāt, ka fiziskām aktivitātēm nav lielas nozīmes sirds un asinsvadu slimību profilaksē, tomēr nozīme ir būtiska. Tiem cilvēkiem, kuriem ir bijusi aktīva bērnība un pusaudža gadi, daudz retāk novērojama hipertensija un hiperholesterinēmija pusmūžā. Riska faktori pieaugušo sirds un artēriju slimībām veidojas tieši pusaudža vecumā, apmēram 20 — 30 gadus pirms tam, kad parādās šo slimību simptomi. Pagaidām nav pārliecinošas atbildes uz jautājumu „Kas īsti — fiziskā aktivitāte vai fiziskā sagatavotība ir izšķiroša hronisko slimību profilaksē?” Daži autori uzsver kustību nozīmi, parādot, ka iedzimta laba fiziskā sagatavotība mazkustīgu cilvēku neglābj no sirds slimībām [9]. Citi pētījumi turpretim liecina, ka kardiorespiratorā izturība cieši korelē ar sirds koronārās slimības risku bērniem un pusaudžiem [10]. Laba kardiorespiratorā izturība, ko palīdz attīstīt regulāri aerobi vingrinājumi pusaudža gados, ir stabils ieguldījums sirds koronārās slimības profilaksē vēlākos gados.
Viena no sabiedrības veselības problēmām ir strauji pieaugošais osteoporozes slimnieku skaits, īpaši — sieviešu vidū. Kā zināms, kaulu blīvums savu maksimumu sasniedz 20—30 gadu vecumā, bet visintensīvāk pieaug tieši pusaudža gados, tāpēc kaulu veselībai pusaudžu fiziskā aktivitāte ir ļoti nozīmīga. Lai arī aktīvo un neaktīvo pusaudžu kaulu blīvums atšķiras tikai par 7—8%, atšķirība kļūst izšķiroša vēlāk — pusmūžā osteoporozes attīstības aizkavēšanā. Problēma ir tā, ka meitenēm fiziskās aktivitātes līmenis samazinās tieši pusaudzes vecumā, kad fiziskajai aktivitātei ir vislielākā nozīme kaulu nostiprināšanā. Kaulu veselībai noder vingrinājumi, kuru laikā jāpaceļ savs svars, piemēram, skriešana, aerobika, sporta dejas, sporta spēles. Mazāk nozīmīgas sporta nodarbības šajā ziņā ir peldēšana un riteņbraukšana [11].

MAZKUSTĪBAS IESPĒJAMĀS SEKAS

Bioloģiski cilvēks ir attīstījies kā mednieks un barībai nepieciešamo augu vācējs. Tas nozīmē, ka organisms ir piemērots pastāvīgai kustībai. Ilgstoša mazkustība ir bioloģiski pretdabiska, tomēr tehnoloģiskie, vides un kultūras apstākļi šodienas cilvēkam rada iespējas ievērojami samazināt kustību daudzumu. Ikdienas kustību samazinājums jākompensē ar plānotām fiziskām aktivitātēm, kuru, kā redzējām no pētījumu datiem, ikdienā ir par maz. Mazkustību novēro dažādu vecumu bērniem un pusaudžiem, tomēr tendence maz kustēties pieaug līdz ar bērna vecumu. Nepietiekama fiziskā aktivitāte ar laiku rada patoloģiskas izmaiņas organismā. No kustību trūkuma vispirms cieš asinsrites sistēma. Ilgstoša mazkustība izraisa strukturālas izmaiņas orgānos, izmaiņas, kas izraisa muskuļu tonusa pavājināšanos un spēka samazināšanos. Rodas „nelietošanas atrofija”, kas vispirms skar skeleta muskuļus un sirds muskuli. Muskuļu vājās aktivitātes dēļ tajos pazeminās fermentu aktivitāte un pavājinās sintēzes procesi. Skābekļa pieprasījuma samazināšanās izraisa kardiorespiratorās sistēmas funkcionālo spēju pavājināšanos — samazinās sirds sistoles tilpums, un pavājinās sirdsdarbības reakcija uz slodzi. Parādās traucējumi lipīdu maiņā — asinīs pieaug triglicerīdu un maza blīvuma lipoproteīdu daudzums, kas veicina sklerotisku izmaiņu attīstību asinsvados jau agrīnā pusaudža vecumā.
Mazkustība rada nelabvēlīgas izmaiņas ūdens un sāļu maiņā: no organisma pastiprināti tiek izvadīts kālijs un kalcijs. Kalcija zudumi izraisa agrīnu jeb juvenīlo osteoporozi. Ierobežota fiziskā aktivitāte izraisa pastiprinātu stresa hormonu izdalīšanos, kas vājina organisma imunitāti, tā padarot to uzņēmīgāku slimībām. Mazkustība aizkavē centrālās nervu sistēmas attīstību, tāpēc negatīvi ietekmē gan bērna intelektuālo, gan emocionālo izaugsmi. Mazkustīgiem bērniem ievērojami biežāk nekā kustīgajiem atklāj hroniskā noguruma sindromu.
Pie mazkustīga dzīvesveida var „novest” nepietiekamās iespējas būt fiziski aktīvam un vide, kura ir atbalstoša dažāda veida nodarbēm sēdus. Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums liecina, ka skolēni ilgas stundas pavada bez fiziskām aktivitātēm: vismaz četras stundas darbdienās televīzijas pārraides skatās trešā daļa skolēnu, bet nedēļas nogalēs — gandrīz puse, datoru vismaz trīs stundas darbdienās lieto 16% zēnu un 25% meiteņu, tāpēc mazkustība — ilgstošs mācību darbs skolā, sēdēšana pie datora, televīzijas pārraižu skatīšanās un citi atpūtas veidi sēdus samazina diennakts enerģijas patēriņu, kas izjauc enerģiju līdzsvaru par labu ar uzturu uzņemtajai enerģijai [6].
Nesen ir tapis jauna sabiedrības veselības politikas dokumenta „Latvijas Republikas Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.—2017. gadam” projekts. Viens no pamatnostādņu apakšmērķiem ir samazināt saslimstību un mirstību no neinfekcijas slimībām, mazināt riska faktoru negatīvo ietekmi uz veselību. Atbilstīgi tam izvirzīts uzdevums: palielināt veselīgu uzturu lietojošo un fiziski aktīvi brīvo laiku pavadošo iedzīvotāju īpatsvaru.
Šī uzdevuma izpildei plānotas vairākas darbības, piemēram:
• uzlabot pirmsskolas izglītības iestāžu un vispārizglītojošo skolu sporta skolotāju zināšanas un praktiskās iemaņas par fiziskās aktivitātes veicināšanu;
• īstenot veselību veicinošus pasākumus visu vecumu iedzīvotājiem;
• motivēt iedzīvotājus nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un sekmēt tādu fiziskās aktivitātes līmeni sabiedrībā, kas nodrošinātu labu veselību.
Jaunais politikas dokuments izvirza uzdevumus skolu sporta skolotāju zināšanu un praktisko iemaņu pilnveidošanai un skolas sporta izglītības uzlabojumiem. Visiem sporta izglītībā iesaistītajiem vajadzētu darīt labāko, ko varam darīt bērnu veselības labā ar fizisko aktivitāšu palīdzību.
Inta Māra RUBANA

INFORMĀCIJAS AVOTI
1. Skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība Latvijā. Rīga, 2008. Piejams: http://vec.gov.lv/lv/petijumi-un-zinojumi/sabiedribas-veselibas-datu-analize.
2. Veselība un psihoemocionālā labklājība skolas vecuma bērniem. Rīga, SVA, 2008.
3. Rubana I.M. Attendance of sports classes and some health parameters of pupils. Zdrowie Publiczne, 2009, vol.118, No. 3, 272-276.
4. Bērnu antropometriskie parametri un skolas vide. Rīga, SVA, 2008. Pieejams: http://vec.gov.lv/lv/petijumi-un-zinojumi/sabiedribas-veselibas-datu-analize.
5. Bouchard C., Shephard R.J., Physical activity, fitness and health: the model and key concepts./In: Bouchard C., Shepard R.J., Stephens T. (eds). Human Kinetics, 1994.
6. Fiziskā aktivitāte un sēdošs dzīvesveids skolas vecuma bērniem Latvijā. Rīga: VVVA, 2007.
7. Inequalities in young people’s health. Health Behaviour in School Aged Children. International report from the 2005/2006 survey.
8. Rubana I.M., Ābele A. Skolas vecuma bērnu attieksme pret sporta stundām, sporta stundu apmeklējums un daži veselības indikatori//RTU zinātniskie raksti, Humanitārās un sociālās zinātnes. Rīga, 2008. 8. sēr., 14. sēj., 81.-88.
9. Cureton K.L. Commentary on children and fitness: a public health perspective. Res.Quart. Exerc. Sport, 1987, 58, 315-320.
10. Baranowski T., Bouchard C., Bar-Or O., Bricker T. etal. Assessment, prevalence and cardiovascular benefits of physical activity and fitness in youth. Med Sci Sports Exerc. 1992, 24, 237-247.
11. Schwarz P. Physical activity and bone strength. Scand J.Med Sci Sports, 2004, 14(1), 24-29.