Aplis nekad nenoslēdzas

Žēl, ka man vairs nav sešpadsmit un arī
astoņpadsmit nē. Citādi daudz izjustāk (kaut kamols kaklā tāpat sakāpa) būtu
baudījis Eiropas Jaunatnes olimpiādes nobeiguma ceremoniju Tamperē, kad pēc
sešām cīņu dienām 49 valstu sportisti pulcējās vienkopus Tamperes mājīgajā stadionā
un, jautriem a la Brazīlijas karnevāla ritmiem skanot, atvadījās līdz nākamajām
spēlēm, kas notiks 2011. gadā Turcijas pilsētā Trabzonā. Kaut arī lija lietus,
tieši tas labvēlīgi izjauca sākumā mazliet oficiālo spēļu nobeigumu ceremoniju –
zem lietussargiem un plēvēm paslēpušies, sportisti sabira vienkopus stadiona
vidū un tikai atšķirīgo krāsu treniņtērpi norādīja uz viņu dažādo nacionalitāti.
Pārējā visi bija vienoti – mēs startējam, uzvaram (tiesa, arī zaudējam), bet
mēs vēl tiksimies ne reizi vien!

Tiesa, no šīs
vienības tikai retais vairs otrreiz izbaudīs jaunatnes olimpisko gaisotni, taču
daudzi mūsu sportisti atzina, ka spēles Tamperē viņiem daudz nopietnāk ļāvušas
paraudzīties uz iemīļoto nodarbi un sapnis par īstajām olimpiskajām spēlēm ieguvis
daudz reālākus apveidus, ļāvis izjust, ko nozīmē startēt ar savas valsts
karogu.

Sacensību pēdējās
dienās mūsu delegācijas medaļu pūru divkāršoja vieglatlēti – vispirms vesera
metējs Edgars Timmermanis ar jaunu Latvijas jaunatnes rekordu ieguva bronzu,
bet sacensību pēdējā dienā šķēpmetējs Arnolds Strenga atgādināja Eiropai, kur
dzīvo labākie šķēpraiži, un pārliecinoši izcīnīja sudraba medaļu. Tātad
Latvijas izlase mājās atgriezās ar četrām medaļām – pirms tam par vicečempionu
kļuva džudists Mihails Šteinboks un bronzu izcīnīja augstlēcēja Laura
Ikauniece.

Juris paliek ar
matiem

Savulaik LOK
prezidents Vilnis Baltiņš (arī pašreizējais Goda prezidents bija Tamperē un sekmīgi
startēja runasvīru golfa mačos) sportistiem ierādīja, ka izcilu panākumu dēļ ir
gatavs šķirties pat no savas vīrišķības rotas – ūsām. To pārķēra arī mūsu
jaunatnes olimpiskās vienības vadītājs Juris Titovs un ik pēc spēlēm palūdza
frizierim izveidot frizūru – uz nullīti. Tiesa, vispārējas jautrības cena
vasaras spēlēs ir zelta medaļa, tāpēc šoreiz matu cirpšanas procedūra izpalika,
taču Juris ir priecīgs, jo mūsu komanda pierādīja, ka mēs, kaut arī maza
valstiņa, tomēr esam spēks, ar kuru jārēķinās, jo medaļu skaita ziņā aiz mums
palika teju vai puse valstskomandu.

Ar Juri Titovu tikos
viņa mājvietā – Olimpisko sacensību aģentūrā.

– Cik ilgi tu vadi mūsu jaunatnes spēļu
delegāciju?

– Šīs man ir jau
piektās spēles, ziemu un vasaru kopā skaitot.

– Kas mainījies šajos gados, vai spēles kļuvušas
nopietnākas?

– Tās vienmēr bijušas
nopietnas. Tiesa, mainījusies vairāku valstu attieksme. Agrāk, piemēram, tāda
lielvalsts kā Vācija uz spēlēm bieži vien sūtīja otro sastāvu, bet tagad
sacensībās praktiski piedalās visi labākie Eiropas jaunie atlēti un katra
medaļa tiek izcīnīta vissīvākajā konkurencē.

Par spēļu nozīmīgumu
liecina arī tas, ka atklāšanas ceremonijā piedalījās arī SOK prezidents Žaks
Roge. Savulaik, būdams Eiropas Olimpiskās komitejas vadītājs, tieši viņš bija
šo jaunatnes festivālu idejas autors.

– Starp citu, oficiālais nosaukums ir tieši
festivāls, bet mēs lietojam vārdu olimpiāde.
Kā to izskaidrot?

– Olimpiskā komiteja
pēc definīcijas negrib jaukt lielās olimpiskās spēles ar jaunatnes spēlēm.
Tiesa, nākamgad Singapūrā notiks pasaules jaunatnes olimpiskās spēlēs, tā ka arī
SOK nostādnes kļūst pielaidīgākas. Bet spēļu būtība jau tāpēc nemainās – tās ir
sacensības, kurās jaunatnes iepazīstas ar olimpiskajiem principiem, izprot, ko
nozīmē piedalīties tik lielās kompleksās sacensībās. Daudzi tā pa īstam pirmo
reizi saprot, ka pārstāv savu valsti un no katra sportista uzvedības atkarīga
arī citu sporta veidu komandas biedru veiksme. Tas nozīmē, ka, dzīvojot
olimpiskajā ciematā, ir jārēķinās ar tiem, kuriem nākamajā dienā ir starts, un
kaut arī sportists sacensības jau beidzis, viņam ciematā jācenšas ievērot
kārtību un klusumu. Starp citu, sacensību organizatori uzteica mūs par kārtības
un noteikumu ievērošanu, un nekādu pārkāpumu, tāpat kā vienmēr, mums nebija.

– Mēs piedalījāmies sešos sporta veidos no
deviņiem. Ne visur veicās vienādi. Kā to izskaidrot?

– Kompleksā vērtējumā
mums grūti sacensties ar lielvalstīm, un ne visos sporta veidos mēs esam tik
spēcīgi. Tradicionāli vislabāk – kā allaž – startē vieglatlēti. Viņiem
trīs medaļas no četrām. Izcēlās džudists Mihails Šteinbuks. Atbilstoši savām spējām
startēja arī vingrotāji, tenisisti, riteņbraucēji, peldētāji. Pat vairāk –
peldētājs Pāvels Gribovskis iekļuva finālā un izcīnīja astoto vietu. Pārmest
neko nevaram, jo visi cīnījās no sirds, un varbūt tie, kuriem šoreiz neveicās,
atmirdzēs pēc pāris gadiem, jo padsmitnieku gados dažādu tautību jaunieši
attīstās atšķirīgi.

Katrā ziņā mēs nekad
uz šādām sacensībām nebraucam ar kādu valsts pasūtījumu – mums jāizcīna tik un
tik medaļu. Galvenais ir sportistu attieksme, lai katrs izdara tik (un
mazlietiņ vairāk), cik ir spējīgs.

– Aģentūras šāgada lielākais darbs ir
pabeigts. Kas tālāk ir dienas kārtībā?

– Aplis nekad nenoslēdzas.
Gatavojamies Latvijas Jaunatnes ziemas olimpiskajām spēlēm gan pieaugušajiem,
gan jauniešiem. Tāpat jāgatavojas Singapūrai. Mūsu uzdevumos ietilpst,
piemēram, gādāt par Vankūveras spēļu delegācijas tērpiem, jāveic milzums it kā
sīku, bet svarīgu darbiņu.

– Vai šogad notiks Olimpiskās dienas pasākumi?

– Ceram, kaut arī pagaidām
tāmē šim tradicionālajam pasākumam pretī ir… nulle. Bet manā uztverē sports,
pirmkārt, ir vēlēšanās, otrkārt, cilvēki, kas grib sacensties, bāzes, kurās to
darīt, un tikai tad seko nauda. Mēs kaut ko izdomāsim, jo – cik viegli ir
pazaudēt, tik grūti ir zaudēto atkal atgūt. Mēs sportosim!

Juris BĒRZIŅŠ-SOMS

Eiropas jaunatnes
čempionāts

Uzvarētāju un mūsu
sportistu rezultāti

Vieglatlētika

Jaunieši. 200 m. Julians Vatrins (Beļģija) 21,06,
22. Ņikita Pankins 23,12.400 m. Martins
Vins (Čehija) 48,23, 13. Renārs Stepiņš 50,66. 800 m. Halics Hilics (Turcija) 1:55,79, 25. Madis Svincovs 2:0074. 1500 m. Ruis Pinto (Portugāle) 3:57,46,
12. Rihards Kauliņš 4:08,42. 3000 m.
Kalums Havkins (Lielbritānija) 8:23,62, 14. Dmitrijs Serjogins 9:35,20. 110 m/b. Arnauss Erta (Spānija) 13,46,
19. Oskars Ķibermanis 14,67. 400 m/b.
Stefs Vanharens (Beļģija) 51,09, 13. Maksims Semjonovs 58,10. Trīssolis. Aleksandrs Tripčenko
(Krievija) 15,30, Jānis Vanags – bez rezultāta. 2000 m/šķ. Benjamins Gabors Šalaji (Ungārija) 5:533,31, 10. Ritvars
Dombrovskis 6:12,50. Augstums.
Daņila Ciplakovs (Krievija) 2,21, 16. Vladislavs Prigoževs 1,95. Tālums. Andreass Trajkovskis (Dānija)
7,37,19. Ņikita Pankins 6,68. Šķēps.
Valerijs Jordans (Krievija) 75,59, 2. Arnolds Strenga 69,73. Veseris. Tomašs Kruzļijaks (Slovākija)
74,24, 3. Edgars Timmermanis 71,49.

Jaunietes. 100 m. Dženifera Batena
(Lielbritānija) 11,33, 20. Māra Karakone 12,62. 200 m. 16. Māra Karakone 25,83. 800 m. Joana Doga (Rumānija) 2:09,56, 19. Inese Avsejeva 2:17,63. 3000 m. Amela Terziča (Serbija)
9:17,90, 5. Linda Batņa 10:00,12.Tālums.
Lena Malkusa (Vācija) 6,33, 4. Laura Ikauniece 6,12. Trīssolis. Tatjana Cicanci (Moldāvija) 13,37,17. Santa Matule
11,99. Disks. Viktorija Kļočko
(Ukraina) 48,32, 9. Linda Ozola 36,39. Lode.
Korine Nugtera (Nīderlande) 14,58, 7. Linda Ozola 12,97. Veseris. Barbara Špīlere (Slovākija) 63,57, 9. Sanita Karluša 51,60
(priekšsac. 53,06). Augstums. Alesia
Trosta (Itālija) 1,85, 3. Laura Ikauniece 1,82.

Peldēšana

Jaunieši. 50 m
brīvais stils. Aitors Martiness (Spānija) 22,76, 8. Pāvels Gribovskis 24,26. 100 m brīvais stils. Maksimilans
Osvalds (Vācija) 50,54, 30. Pāvels Gribovskis 54,93. 200 m brīvais stils. Maksimilans Osvalds (Vācija) 1:50,61, 20. Uvis
Kalniņš 1:59,01. 100 m uz muguras.
Matvejs Mačnanemi (Spānija) 56,55, 28. Antons Voitovs 1:04,60. 100 m brass. Nikolajs Mačņiks (Polija)
1:03,25, 23. Fjodors Mjasojedovs 1:09,68. 200
m uz muguras. Flavio Brizari
(Itālija) 2:15,35, 26. Antons Voitovs 2:22,42. 200 m komplekss. Džons Loids (Lielbritānija) 2:05,20, 33. Nikolajs
Maskaļenko 2:23,76. 200 m brass.
Flavio Bizari (Itālija) 2:17,16, 27. Fjodors Mjasojedovs 2:37,59. 400 m komplekss. Eduardo Selače
(Spānija) 4:24,37, 25. Nikolajs Maskaļenko 5:10,07.

Jaunietes. 100 m uz
muguras. Aleksandra Venka (Vācija) 1:02,01, 29. Jūlija Ivanova 1:15,40. 100 m brass. Karlota Toni (Itālija)
1:10,25, 29. Agnese Gedrovica 1:21,42. 200
m brass. Karlota Toni (Itālija) 2:44,74, 28. Agnese Gedrovica 2:57,59. 200 m uz muguras. Frederika Meloni
(Itālija) 2:15,30, 27. Jūlija Ivanova 2:44,74. 200 m komplekss. Aleksandra Venka (Vācija) 2:16,48, 32. Sindija
Siliņa 2:41,81. 400 m komplekss. Kristina
Garsija (Spānija) 4:50,06, 27. Sindija Siliņa 5:49,94.

Teniss

Jaunieši.
Vienspēles. Kristaps Lapiņš, Iļja Fomkins – zaudējums pirmajā kārtā. Dubultspēlēs. Pirmā kārta. Kristaps Lapiņš – Iļja Fomkins, Maksims Hanojs,
Fabians – Rebols (Francija) 6:3, 6:7 (3), 10:7, otrajā kārtā – zaudējums.

Jaunietes. Ksenija Tihomirova
– Agne Cepelīte (Lietuva) 6:2, 4:6, 6:3, zaudējums otrajā kārtā. Aleksandra
Ņionova – Danka Kovinica (Melnkalne) – uzvara, zaudējums otrajā kārtā. Dubultspēles. Ksenija Tihomirova,
Aleksandra Ņionova – zaudējums pirmajā kārtā.

Vingrošana. Jaunieši. Daudzcīņa. 64. vieta Segejs
Pozņakovs. Meitenēm komandu vērtējumā –
Latvija 26. vietā, individuāli 72. Veronika Putne, 74. Oksana Gorobeca, 81.
Viktorija Kazakēviča.

Riteņbraukšana

Triāls 7,1 km. Fabians Līnhards
(Šveice) 9:53,26, 58. Pauls Zvirbulis +49,18, Gatis Pudurs +49,18, 69. Andis
Lapiņš +57,34. Kritērija brauciens. A
fināls Jošua Pavorts (Lielbritānija), 20. Andis Lapiņš, B fināls 11 (65). Gatis
Pudurs, 15 (69) . Pauls Zvirbulis. Iedzīšanas
brauciens. Aleksandrs Egests Kamps (Dānija), 33. Gatis Pudurs, 54. Pauls
Zvirbulis.

Džudo

50 kg. Kamrans Bagirovs
(Azerbaidžāna), Vladislavs Staruhs – zaudējums pirmajā cīņā. 55 kg. Ahmets Sahins Kabe (Turcija), 2.
Mihails Šteinbuks. 60 kg. Magomeds
Ahmarovs (Krievija), Kristaps Apse – zaudējums pirmajā cīņā. 66 kg. Valentīns Larasers (Vācija),
Dmitrijs Fedosejenko- zaudējums pirmajā cīņā. 73 kg. Imrabeks Gabasovs (Krievija), Alekss Klementjevs – zaudējums
pirmajā cīņā. 81 kg. Arpads Sakačs
(Slovākija), Vadims Mandrikovs – zaudējums pirmajā cīņā. 90 kg. Toma Ņikiforovs (Beļģija), Vjačeslavs Romaņonoks pirmajā
cīņā pārspēja Nikolā Grigorita (Moldāvija). Virs 90 kg. Sulims Dovtukajevs (Krievija), Kvojs Želvis – zaudējums
pirmajā cīņā.

Jaunietes. 48 kg. Odete Džufrida
(Itālija), Saiva Eglīte – zaudējums pirmajā cīņā. Virs 70 kg. Aroja Martina (Spānija), Aelita Petraite – zaudējums
pirmajā cīņā.

Medaļu bilance

Krievija-zelts – 18, sudrabs – 10, bronza – 8, kopā – 36

Vācija-10-8-7-25

Lielbritānija-10-6-9-25

Beļģija-9-5-4-18

Spānija-9-3-2-14

Itālija-8-7-7-22

Francija-7-10-4-21

Turcija-4-1-6-11

Rumānija-3-8-5-16

Polija-3-4-7-16

Serbija-2-5-3-10

Ukraina-2-3-8-13

Ungārija-2-3-5-10

Nīderlande-2-3-5-10

Čehija-2-3-2-7

Šveice-2-2-8-12

Dānija-2-2-5-9

Austrija-2-2-4-9

Azerbaidžāna-2-1-1-4

Slovākija-2-1-1-4

Somija-1-5-1-7

Īrija-1-3-3-7

Baltkrievija-1-2-1-4

Lietuva-1-2-0-4

Portugāle-1-1-0-2

Igaunija-1-0-1-2

Slovēnija-1-0-1-2

Moldova-1-0-0-1

Latvija-0-2-2-4

Gruzija-0-2-1-3

Bulgārija-0-1-2-3

Horvātija-0-1-2-3

Armēnija-0-1-1-2

Kipra-0-1-1-2

Izraēla-0-1-1-2

Zviedrija-0-1-0-1

Grieķija-0-0-4-4

Albānija, Andora, Bosnija un Hercegovina, Maķedonija, Īslande,
Lihtenšteina, Luksemburga, Malta, Monako, Norvēģija, Sanmarīno – bez medaļām.