Ar SOK prezidenta mudinājumu
Beigušies sešu dienu sporta svētki. Tajos piedalījās ap 2600 jauno
sportistu no 49 Eiropas valstīm. Eiropas jaunatnes vasaras olimpiādes atklāšanas
ceremonija risinājās Tamperes hokeja hallē.
Atklāšanas ceremonijā somi stāstīja par gaismas uzvaru ziemā, par ticību un
cerību, kuru iemiesoja jaunie vingrotāji, slidotāji, arī dīdžeji, kuri olimpiskajai
gaisotnei izvēlējās musdienīgu hiphop pavadījumu.
Par jauniešu cīņu pieaugošo nozīmi olimpiskajā kustībā liecināja arī Starptautiskās
Olimpiskās komitejas (SOK) prezidenta Žaka Roges (prezidents pirmo reizi piedalījās
jauniešu olimpiskajās dienās) uzruna, kurā viņš jaunajiem sportistiem novēlēja tiekties
pēc arvien augstākiem olimpiskajiem ideāliem.
Olimpisko uguni, kura no ledus halles ceļoja līdz Tamperes pilsētas
stadionam, iededza 1976. gada olimpiskais čempions cīņas sportā Perti Ukolla.
Eiropas
Jaunatnes olimpiādes tradīcija aizsākās astoņdesmito gadu sākumā Nīderlandē.
1984. gadā Nīderlandes Olimpiskās komitejas paspārnē tika organizētas pirmās
provinces jaunatnes olimpiskās dienas un nacionālās jaunatnes olimpiskās
dienas, kurās piedalījās no 12 līdz 17 gadus veci sportisti. Sarīkojuma devīze:
„Godīga spēle!" Sporta sacensību
programmu papildināja kultūras pasākumi, tika izmantota olimpiskā simbolika un
atribūtika, kā arī olimpisko spēļu tradīcijas.
1987.
gadā par godu Nīderlandes Olimpiskās komitejas 75. gadu jubilejai tika
sarīkotas Starptautiskās jaunatnes olimpiskās dienas, kurās piedalījās 800 jaunie
sportisti no 6 valstīm. Nīderlandiešu ierosme guva starptautisku atzinību.
Kopš
1991. gada regulāri reizi divos gados notiek Eiropas Jaunatnes olimpiāde, bet
kopš 1993. gada – Eiropas Jaunatnes ziemas olimpiāde. Gan sporta veidu
klāsta, gan ceremoniju ziņā tās līdzinās olimpiskajām spēlēm.
1993.
gada Eiropas Jaunatnes ziemas olimpiādē, kas risinājās Aostā (Itālija),
debitēja arī Latvijas komanda. Arī Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiādē Latvija
piedalās kopš 1993. gada. Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiādē piedalījušies arī
vairāki mūsu olimpieši: vieglatlētes Jeļena Čelnova-Prokopčuka (1993. g.), Līga
Kļaviņa (1997. g.) un Inga Kožorenoka (1999. g.), peldētāja Margarita Kalmikova
(1993. g.), vieglatlēts Staņislavs Olijars (1993. g.), vieglatlēte Ilze Gribule
(2001. g.).
Latvijas jaunatnes olimpiskās
komandas izcīnītās medaļas Eiropas jaunatnes olimpiādēs
Zelts,
1500 m – Daniela Fetcere (Serbija, Belgrada, 2007. g.)
Zelts,
3000 m – Daniela Fetcere (Serbija, Belgrada, 2007. g.)
Zelts,
šķēpa mešana – Edgars Rūtiņš (Serbija, Belgrada, 2007. g.)
Sudrabs,
trīssoļlēkšana – Mārtiņš Dakša (Serbija, Belgrada, 2007. g.)
Sudrabs,
džudo – Artūrs Kurbānovs (Serbija, Belgrada, 2007. g.)
Zelts,
kārtslēkšana – Rita Obižajeva (Itālija, Liņjāno, 2005. g.)
Zelts,
1500m – Poļina Jeļizarova (Itālija, Liņjāno, 2005. g.)
Sudrabs,
3000 m – Poļina Jeļizarova (Itālija, Liņjāno, 2005. g.)
Sudrabs,
diska mešana – Diāna Ozoliņa, (Itālija, Liņjāno, 2005. g.)
Sudrabs,
velosports – Indulis Bekmanis (Itālija, Liņjāno, 2005. g.)
Divas
bronzas, kanoe – Raivis Vinogradovs (Itālija, Liņjāno, 2005. g.)
Bronza,
šķēpa mešana – Lauris Jelsmanis (Itālija, Liņjāno, 2005. g.)
Bronza,
džudo – Aigars Mīlenbergs (Itālija, Liņjāno, 2005. g.)
Zelts,
tāllēkšana – Andrejs Maškancevs (Francija, Parīze, 2003. g.)
Sudrabs,
šķēpmešana – Aleksandrs Ivanovs (Francija – Parīze, 2003. g.)
Sudrabs,
1500 m – Jeļena Ština (Francija, Parīze, 2003. g.)
Sudrabs,
džudo – Vladimirs Kovaļčuks (Francija, Parīze, 2003. g.)
Zelts,
šķēpa mešana – Ilze Gribule (Spānija, Mursija, 2001. g.)
Bronza,
džudo – Aleksandrs Leščinskis (Spānija, Mursija, 2001. g.)
Bronza,
šķēpa mešana – Inga Kožorenoka (Dānija, Esbjerga, 1999. g.)
Sudrabs,
šķēpa mešana – Andis Anškins (Lielbritānija, Bāsa, 1995. g.)
Sudrabs,
džudo – Aleksejs Plučs (Lielbritānija, Bāsa, 1995. g.)
Eiropas
jauniešu olimpisko sacensību vēsture
Juris
BĒRZIŅŠ-SOMS,
Sporta speciālkorespondents Tamperē
