Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Autonomi, bet ciešā sadarbībā

Lielāka par Starptautisko Olimpisko komiteju (SOK) – tā var teikt par
Pasaules Olimpisko komiteju asociāciju (POKA), kas dibināta pirms trīsdesmit
gadiem un kuras 17. ģenerālajā asamblejā Akapulko piedalījās visu 205 nacionālo
olimpisko komiteju (NOK) delegāti. Latviju šajā forumā pārstāvēja LOK
prezidents Aldons Vrubļevskis un ģenerālsekretārs Einars Fogelis.

 

 

Pēc olimpiskās hartas SOK locekļi, kuru skaits nedrīkst pārsniegt 115,
nepārstāv savas valstis, bet gādā par olimpiskās kustības un olimpisko ideālu
izplatību iespējami plašākā teritorijā. Piecpadsmit SOK locekļi ir aktīvie
atlēti, tikpat daudzi pārstāv starptautiskās federācijas un NOK, vairākums (bet
ne vairāk par 70) ir individuālie locekļi. Tādējādi SOK, piemēram, ir pa trim
locekļiem no Zviedrijas, ASV un Krievijas, bet neviena no Baltijas un vēl
vismaz simts citām valstīm.

Vienīgā vieta, kur reizi divos gados tiekas visu valstu olimpiskie
darbinieki, ir Pasaules Olimpisko komiteju asociācijas ģenerālā asambleja. "Tā
nav alternatīva SOK, bet gan ciešs tās sadarbības partneris," Sportam
norāda Einars Fogelis. "Pasaules Olimpisko komiteju asociācijas
prezidents Mario Vaskess Ranja, kurš savulaik bijis mūsu viesis Rīgā, vada arī
SOK olimpiskās Solidaritātes komisiju. POKA viceprezidenti ir visu piecu
kontinentu olimpisko komiteju asociāciju prezidenti. Eiropu šajā amatā pārstāv
mums labi pazīstamais Īrijas NOK prezidents Patriks Hikijs. Ģenerālo asambleju
atklāja SOK prezidents Žaks Roge, tika uzklausīti arī, piemēram, SOK Atlētu un
Ētikas komisiju ziņojumi."

Pāršķirstot savas piezīmes, Einars Fogelis pieskārās asamblejas galvenajām
tēmām:

"Vislielākā uzmanība tika veltīta olimpiskās kustības autonomijai, tās
attiecībām ar valsti. Vācijas Olimpiskās konfederācijas prezidents un SOK
viceprezidents Tomass Bahs uzsvēra, ka neatkarība ir relatīva, un norādīja, cik
liela nozīme ir savstarpējai izpratnei, koleģialitātei, uzticībai un
sadarbībai. Vienlaikus būt autonomiem un cieši sadarboties ar valsti – tā bija
ģenerālās asamblejas centrālā ideja. Mēs esam nevis konkurenti, bet partneri.
Mums ir viens mērķis, un, tā sasniegšanai nevis jācīnās savā starpā, lai
noteiktu, kurš te galvenais, bet jāstrādā katram savā lauciņā.

Otrs lielais stāsts bija cīņa pret dopingu. Tā sasniegusi kvalitatīvi jaunu
pakāpi – beidzot visas valstis pievienojušās starptautiskajai antidopinga
konvencijai. Tādējādi tagad gan visām 205 NOK, gan visu valstu valdībām ir
vienota pozīcija. Pilnveidojas metodes, palielinās testu skaits, satvēriens kļūst
arvien ciešāks. Top atlētiem jebkurā pasaules malā un jebkurā diennakts laikā
jābūt gataviem sagaidīt dopinga kontroli. Diemžēl arī jaunatnes olimpiskajās
spēlēs Singapūrā cīņas sportā fiksēti divi aizliegto vielu lietošanas gadījumi.

Trešā lielā tēma bija mārketings sportā. Ļoti interesantu referātu par
saviem pētījumiem nolasīja jaunais ASV Olimpiskās komitejas prezidents Lerijs
Probsts. Pārsteidzoši, ka pat amerikāņu sabiedrība augstāk par dažādu
profesionālo līgu, NHL un NBA ieskaitot, varoņiem vērtē olimpiskos čempionus. Viņš
iepazīstināja ar pilnīgi jaunu konceptu, kā pēc Vankūveras spēlēm, iesaistot to
laureātus, tiek veidots piedāvājums sabiedrībai un sponsoriem sporta programmu
atbalstīšanai. Arī lai motivētu jauniešus nodarboties ar augstu sasniegumu
sportu, kas, starp citu, visās, arī bagātās valstīs, kļūst par lielu problēmu.
Izņēmums ir ļoti komercializētās sporta spēles, kuras var piedāvāt labi
atalgotas darbavietas.

Interesants ir NOK optimālais budžeta sadalījums, kas atšķiras no tiem
priekšstatiem, kas valda Latvijā. Piemēram, Japānas NOK 20 procentus sava
budžeta tērē masu un jaunatnes sportam, 50 procentus – augstu sasniegumu
sportam, 10 – nodokļiem.

Daudz uzmanības tika veltīts olimpiskajai izglītībai. Šajā ziņā mēs varam
lepoties gan ar savām Olimpiskajām ābecēm, gan olimpiskajām vēstures
grāmatām. Olimpiskās izglītības ietvaros plašāk var izmantot Olimpiskās dienas
pasākumus.

Gan no sportiskā, gan kultūras programmas viedokļa ļoti pozitīvi tika
novērtētas I Jaunatnes olimpiskās spēles Singapūrā, kas tiešām aptvēra visas
205 pasaules NOK, ar sporta valodas palīdzību veidojot savstarpēju sapratni. Ar
lielām cerībām tiek gaidītas ziemas jaunatnes spēles Insbrukā.

Olimpiskā Solidaritāte ir viens no pamatakmeņiem, kas nodrošina NOK
neatkarību. Piemēram, gatavojoties Pekinas spēlēm, Solidaritāte
atbalstījusi 1088 atlētus, 81 no tiem kļuva par spēļu medaļniekiem. SOK un Solidaritāte
pasaules ekonomisko krīzi jau ir pārvarējusi, tās budžets šajā četrgadē
pieaugs par 27 procentiem.

Atzinīgi tika novērtētas gan Pekinas, gan Vankūveras olimpiskās spēles.
Interesanti, ka Vankūveras spēlēm bijuši 3,8 miljardi TV skatītāju – divas
reizes vairāk nekā Turīnas spēlēm. Tātad programma kļuvusi interesantāka,
atraktīvāka. Nav brīnums, ka SOK sponsoru saraksts papildinās ar jaunām,
ietekmīgām kompānijām.

Tika uzsvērts, lai olimpiskās spēles būtu veiksmīgas, atslēgas figūra ir NOK,
kur koncentrējas zināšanas, pieredze, atlēti, treneri, tās sadarbība ar SOK un
spēļu Organizācijas komiteju. Bet jāuzlabo sadarbība ar starptautiskajām
federācijām. Man bija iespēja tikties ar septembrī ievēlēto jauno Bobsleja
federācijas (FIBT) prezidentu Ivo Feriāni no Itālijas. FIBT vēl nav izstrādāti
kvalifikācijas normatīvi pirmajām Jaunatnes ziemas olimpiskajām spēlēm, kas
Insbrukā risināsies pēc nepilna pusotra gada. Jāņem vērā, ka bobslejā neeksistē
jaunatnes sports un junioru vecums sākas no astoņpadsmit gadiem. Tātad
kvalifikācija Insbrukas spēlēm būs īpaša. Bet kā tai gatavoties? Tas vēl nav
zināms.

Ar savām prezentācijām uzstājās kandidātes 2018. gada ziemas spēļu
rīkošanai. Starp Minheni, Anesī un Pjončanu izvēle tiks izdarīta nākamā gada 6.
jūlijā SOK ģenerālajā asamblejā Durbanā."

 

Olimpiskā sporta konvents

Pēc POKA ģenerālās asamblejas Akapulko notika pirmais Olimpiskais sporta
konvents, kurā kopā ar NOK pārstāvjiem bija aicināti piedalīties par sportu
atbildīgie visu valstu ministri.

 

LOK prezidents Aldons Vrubļevskis:

"Arī konventa pamattēma bija, ka valsts un sporta organizācijas ir
partneri, ka jāstiprina sporta autonomija, ka valsts nedrīkst administratīvi jaukties
sporta darbā. Tika uzsvērts, ka savstarpēja uzticēšanās un patiesa partnerība
ir rezultatīva.

Āfrikā, Latīņamerikā, vēl citur ir daudzas valstis, kuru valdības NOK
uzskata par savu vasali – mēs dodam naudu, jums mums jākalpo!

Kā pozitīvs piemērs tika minēta Kanāda, kas sešus gadus pirms Vankūveras
spēlēm sāka īstenot programmu Uzkāp uz pjedestāla! Valsts sporta
organizācijām iedalīja ievērojamus līdzekļus, bet, izņemot apliecinājumus, kam
un kā tie tērēti, nejaucās šajā procesā. Rezultātā Kanāda Vankūveras spēlēs
izcīnīja visvairāk medaļu. Kanādas ministrs atzina, ka no valsts budžeta
viedokļa šāds ir visefektīvākais līdzekļu ieguldījuma veids un ka viņi tāpat
turpinās strādāt arī pēc spēlēm.

Pirms 2000. gada līdzīgi rīkojās Austrālija, bet pēc panākumiem Sidnejas
spēlēs finansējuma apjomu sporta organizācijām samazināja un daudzos sporta
veidos savas pozīcijas zaudēja.

Konventā savu īpašo situāciju centās attaisnot jaunais Krievijas NOK
prezidents Aleksandrs Žukovs, kas vienlaikus ir arī valsts vicepremjers.
Līdzīgu piemēru ir daudz. Tepat mūsu kaimiņš Aleksandrs Lukašenko ir arī
Baltkrievijas NOK prezidents, tāpat ir Azerbaidžānā, Turkmēnijā un vēl citur.
Valsts pilnībā saplūdusi ar NOK.

Konvents uzsvēra, ka, lai arī sporta organizācijas izmanto valsts budžeta
līdzekļus, tām jāsaglabā sava autonomija, ka tās nedrīkst izmantot kā politikas
ieročus.

Tika spriests arī par valsts sociālo atbildību sportistu priekšā, par
sporta pozitīvo ietekmi integrācijas procesā, par olimpiskās izglītības
nozīmīgumu.

Konventā nepiedalījās ne tikai Latvijas, bet arī vēl citu Eiropas valstu
ministri, jo Eiropas Savienības ietvaros šādas sanāksmes notiek divas reizes
gadā."

Nākamais Olimpiskais sporta konvents notiks pēc diviem gadiem.

Dainis CAUNE

 

Jaunas disciplīnas Sočos?!

SOK Izpildkomiteja Akapulko atzinusi, ka tā raugās labvēlīgi uz olimpisko
spēļu programmas paplašināšanu Sočos ar tramplīnlēkšanu sievietēm, frīstaila
slēpošanu rampā (sievietēm un vīriešiem), frīstaila slēpošanu sloupstailā
(sievietēm un vīriešiem), snovbordu sloupstailā (sievietēm un vīriešiem),
jaukto stafeti biatlonā, kamaniņu sporta stafeti un komandu sacensību
daiļslidošanā.

IK pilnvaroja SOK prezidentu Žaku Rogi pēc 2011. gada ziemas sezonas
pieņemt galīgo lēmumu. IK vienojās, ka spēļu programmā tiks saglabāts skikross,
kas debitēja Vankūverā, un apstiprināja, ka arī turpmāk ziemas olimpiskās
spēles notiks septiņos sporta veidos, ka 2018. gada spēļu programma būs tāda
pati kā Sočos.