Farmaceite no veselības salas

Sportlat balvas izcīņa ir Latvijā visdaudzveidīgākais un garākais tautas sacensību seriāls, kas sākas ar ziemas sezonas pirmo sniegu un nereti beidzas, kad jau piedzīvots nākamās pirmais baltums. Šogad tas piedāvāja 18 posmu sacensības distanču slēpošanā, skriešanā, riteņbraukšanā, orientēšanās sportā, triatlonā un duatlonā, kur kopā piedalījās ap 10 000 sportistu deviņās vecumā grupās. Spraigākās cīņas ritēja starp sportistiem pašos spēka gados. Dāmām lielākā konkurence (gandrīz 300 dalībnieces) bija starp tām, kam vairs nav 20, bet vēl nav 30. Tajā pirmo reizi uzvarēja pērnā vicečempione ikšķiliete Inga Mauliņa.
Lai arī Sportlat kopvērtējumā tiek ieskaitīti deviņi labākie rezultāti (vienā sporta veidā gan ne vairāk par trim), Inga startēja itin visos 18 posmos, divos finišējot pirmā.
Inga vienmēr bijusi sportiska. Četrus gadus trenējās tenisā dzimtajā Saldū, tad vidusskolas gados aizrāvās ar vieglatlētika, kaut gan daudzsološo kārtā neiekļuva. Sākusi studēt Rīgā, viņa atkal pievērsās tenisam (to spēlē joprojām un vēl nesen kļuva par blondīņu čempionāta uzvarētāju dubultspēlēs), vēlāk izmēģināja spēkus orientēšanās sportā. Ingas sportiskās intereses krasi mainījās pirms gadiem pieciem, kad māsīca Ieva Mauliņa viņu uzaicināja uz līdz tam nezināmo Sportlat seriālu.

Slēpošana
Sniega gaidās
Viens no Ingas mīļākajiem sporta veidiem ir distanču slēpošana. Jau tagad viņa ar nepacietību gaida pirmo sniegu. Pērn viņa kopā ar māsīcu pagājās soli pretim ziemai un rudenī devās uz igauņu slēpošanas centru Otepē, kur jau pirmajās aukstajās dienās jaudīgie sniega lielgabali ļāva izmēģināt slēpju slīdējumu. Kad gada sākumā Uzvaras parkā Rīgā ar slēpošanas sprintu sākās Sportlat seriāls, Inga jau bija labā formā. Tomēr sprints nav viņas aicinājums, un lielākus panākumus viņa guva vēlāk 20 km slēpojumā Alūksnē, kur kļuva par uzvarētāju, kā arī vairākos citos posmos izcīnīja godalgotas vietas.
Ingai vienmēr patikušas tādas distances, kurās ir jāpierāda savs varu vai nevaru. Slēpošanā tas izdodas, jaunās sezonas plānos ir beidzot nomainīt vecās, vēl vidusskolā pirktās slēpes, kuras domātas slidsolim.

Riteņbraukšana
Lētais velosipēds un caurās čības
Riteņbraukšana Ingas sporta veidu topā ir otrajā vietā, arī sacensībās Tērvetē viņa finišēja otrajā vietā. Pērn vairākkārt, bet šogad vienu reizi viņa startēja arī populārajā SEB kalnu divriteņu velobraucienā un nebūt nefinišēja astes galā. Panākumi būtu daudz lielāki, ja Ingai būtu labāks velosipēds, taču pagaidām viņa brauc ar pāris simtus vērtu braucamo. Turklāt vēl viņa nav tikusi līdz īstām velo kurpēm, brauc ar parastām čībiņām, kurās jau parādījušies caurumi zolēs. Tas atkal ir ierindots neatliekamo pirkumu sarakstā.
Inga atzīst, ka tāda viņas sportošana ģimenes budžetā aizņem krietnu daļu. Kad nokārtoti sadzīves izdevumi, tad viss pārējais aiziet sportiskajām kaislībām — dalības maksa, inventārs, benzīns, ēšana. Viņa smej, ka tas kopsummā atbilst apmēram vienam ikgadējam Ēģiptes braucienam ar 5 zvaigžņu viesnīcu, kur all included (viss iekļauts).
Bet Inga nebēdā, jo sports jau kļuvis par viņas dzīvesveidu un grūti iedomāties kādu nedēļas nogali (it sevišķi vasarās) bez sacensībām. Draugi jau reizēm atmet cerības aicināt viņu uz kādām svinībām, jo zina, ka Inga priekšroku dos sacensībām. Kāds draugs reiz raksturojis viņas sabiedrību — trakie, un viss!

Skriešana
Ja nu divreiz vairāk?
Inga atceras, ka skolas gados šausmas izsauca pusotra kilometra kross, bet šogad viņa divreiz noskrēja pusmaratonu (21,097 km). Vispirms to viņa veica Kuldīgā, kur tobrīd valdīja īsts tropu karstums — plus 30 grādi. Taču skaistās pilsētiņas gleznainās ielas, Ventas teiksmainā rumba (trase vijās pāri Ventas senajam akmens tiltam) lika aizmirst par sviedriem, un 15. vieta finišā visvairāk pārsteidza viņu pašu.
Otrreiz Inga pusmaratonā startēja Valmierā, kur visu dienu lija auksts lietus. Dalībnieku sastāvs bija daudz spēcīgāks, un 23. vieta, taču otrais starts Ingai lika aizdomāties, vai reiz nesadūšoties un nenoskriet maratonu. Jo vairāk tāpēc, ka piemērs bija acu priekšā — uzvarēja (turklāt ar trases rekordu) viņas vecuma sportiste Dace Lina, kura trenējusies tikai nepilnus divus gadus.
Ingas četrgadīgais dēls Justs ir izaudzis sporta bāzēs, jo viņš vienmēr ir ņemts līdzi uz visām sacensībām, kur startē Inga. Jau otro gadu dūšīgais puisis pats piedalās sacensībās, kaut pagaidām jāsacenšas ar pāris gadus vecākiem pretiniekiem. Kad Justiņš vēl gulēja ratiņos, tad māmiņas uzdevums pirms starta bija atrast kādu drauga sievu, vecmāmiņu un nodot mazo aprūpēt. Reiz gan auklītes meklējumus pārtraucis starta šāviens un Inga skriešus piestūmusi ratiņus pie tiesnešiem un lūgusi pieskatīt, bet pati aiztraukusies 20 km garajā trasē. Viss beidzies laimīgi — tiesneši bija uzdevuma augstumos — mazais nedaudz paraudājis, bet pēc tam saldi aizmidzis.

Orientēšanās sports
Atvadas
Inga šogad uzvarēja vienīgajā Sportlat seriāla orientēšanās posmā, kaut pretinieču vidū bija daudzi šī sporta veida aktīvi cienītāji. Diemžēl nākamgad šī disciplīna vairs nebūs seriāla programmā, jo skriešana, kontrolpunktu meklēšana ar kompasu rokās tomēr prasa vairāk zināšanu nekā skriešana vai slēpošana, daudzi šo posmu izlaida. To var darīt, jo uzvarētājus kopvērtējumā nosaka pēc deviņiem labākajiem posmiem, tiesa, neļaujot skaitīt vairāk par trim viena sporta veida posmiem. Inga stāsta, ka vēl pērn šajā punktu skaitīšanas mehānismā tā nopietni nebija iedziļinājusies, šogad gan (tomēr pēdējais starts šajā vecuma grupā) mazliet paskaitļoja, kaut gan tāpat ne vienu posmu neizlaida.
Mazliet skumji, ka orientēšanās vairs nebūs, taču Inga daudz nebēdā, jo viņai ir sava paralēlā dzīve orientēšanās klubā Briksnis, kur tāpat netrūkst sacensību. Tāpat reizēm iznāk piedalīties iknedēļas Magnētos.
Inga stāsta, ka visur viņa jūtas kā lielas ģimenes sastāvdaļa. Cits citu pazīst, kaut dažkārt pat nezina otra profesiju vai darbavietu. Šāda veida sacensības, kopā būšana ir lieliska veids, kā atpūsties no ikdienas, aizmirst sadzīves likstas, valsts ekonomisko stāvokli. Gan profesors, gan bezdarbnieks ir vienoti savā aizrautībā, bieži vien guļ blakus teltīs.

Duatlons un triatlons
Izaicinājums
Ingu ekstrēmi pasākumi nebaida. Šogad viņa pirmo reizi startēja Sportlat duatlonā (3,2 km skriešana, tad 22 km velobraukšana un vēlreiz 3,2 km skrējiens) un izcīnīja sesto vietu. Triatlonā (350 m peldēšana, 20 km velobrauciens, 6 km skrējiens) septītā vieta. Katras jaunas sacensības Inga uztver kā izaicinājumu un savu spēju apliecinājumu. No nezināmā var gūt arī mācību, ko citreiz darīt citādāk. Viņai bija liels pārsteigums, ka visgrūtāk ir pēc velobrauciena atkal sākt skriet. Ar peldēšanu viss bija kārtībā. Kaut Inga nekad nav trenējusies, pat speciālistiem viņas brīvā stila peldējums likās sporta skolas audzēknes vērts.
Vai šādos izturības un organisma pārbaudījumos nelīdz viņas zināšanas farmācijā? Inga uzskata, ka viņas līmeņa sportistiem vairāk jāpaļaujas uz trenētību, veselīgu dzīvesveidu un sabalansētu uzturu, nekādi brīnumlīdzekļi šeit nederēs. Pat vairāk, Inga kā diplomēta farmaceite šaubās par pastāvošās kārtības pareizumu, jo reklamētos uztura bagātinātājus (atšķirībā no medikamentiem) var tirgot bez īpašām pārbaudēm un bieži gaidītā efekta vietā var sanākt pretējais.
Medicīnas preparātus, iespējams, var lietot (turklāt stingrā ārstu uzraudzībā) augstas klases sportisti, taču arī tad tā vienmēr būs spēle ar veselību.
Cita lieta ir tā saucamie teipi (tape no angļu valodas — plāksteris), kuru uzlikšana ir noderīga locītavu saišu, muskuļu cīpslu nostiprināšanai, nelielu traumu seku mazināšanai. Tomēr tas prasa zināt katra cilvēka anatomiskās īpatnības, vienkārša lipināšana neko nedos.

Cik sportiski mēs esam?
Pasākumos, kuros piedalās Inga, dalībnieku skaits mērāms tūkstošos, taču viņa atzīst, ka daudzi startē visur, kur vien var, bet jaunu dalībnieku klāt nemaz tik daudz nenāk.
Inga domā, sava loma te ir arī sabiedriskās domas veidošanai, jo ar ko sākas sporta ziņas!? Cik bumbu iemetis Biedriņš, kāds ir Skrastiņa lietderības koeficients, kā klājas Gulbim… Lielie sporta pasākumi Latvijā, olimpiādes Ērgļos vai Siguldā tiek pieminētas, it kā garām ejot. Protams, ka ideāli, pēc kuriem jaunajiem līdzināties, ir vajadzīgi, taču tikpat svarīgi (ja ne svarīgāk) ir runāt par sabiedrības vispārējo sportisko gaisotni. Bieži vien mēs gudri spriežam pie TV ekrāniem vai skaļi jūtam līdzi hokeja arēnas tribīnēs, bet negribam kaut pāris stundas nedēļā ļauties sportiskām nodarbēm, kaut pusstundu garam vakara riksim.
Inga smej, ka viņa šoreiz nerunā sava farmācijas biznesa interesēs, jo laiskošanās, aptaukošanās ar laiku tikai palielina vajadzību pēc zālēm, kuras kļūst arvien dārgākas. Žēl, ka neesam tā sportiskākā tauta un kupli apmeklētie dažādie sacensību seriāli kopējā ainā ir tikai tādas mazas, veselīga dzīvesveida saliņas. Inga priecīga par savu dēlu, kurš jau no mazotnes ir sportā, tāpat par savu pretinieku atvasēm, kuri gan sacenšas, gan aizrautīgi darbojas bērnu laukumiņos trases malā. Tie sportam un kustību priekam nezudīs.
Nākamo sezonu Inga sāks grupā, kurām jau ir trīsdesmit, pēc desmit gadiem — pāri četrdesmit. Pagaidām galu šiem gadu desmitiem Inga neredz.
Juris BĒRZIŅš-SOMS

Inga MAULIŅA
Farmaceite
Dzimusi: 1981.gada 16.septembrī Saldū
Izglītība: Saldus pilsētas ģimnāzija, Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultāte
Sporta gaitas: teniss, vieglatlētika, izturības sporta veidi — slēpošana, skriešana, peldēšana, riteņbraukšana, orientēšanās sports, duatlons, triatlons
Lielākie panākumi: Sportlat 2010 izcīņas seriāla uzvarētāja
Ģimenes stāvoklis: šķīrusies, ir dēls Justs (4 gadi)
Vaļasprieki: sports, dizains