Argumentēta palīdzība rīcības cilvēkiem
Ideālu uzturēšanas minimuma nodrošinātāja… Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) Valsts kase… Tā dēvē olimpiskās Solidaritātes institūciju, no kuras līdzekļiem Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) šajā un iepriekšējā gadā kopā būs piesaistījusi krietni vairāk par pusmiljonu ASV dolāru. Jaunākais ieguvums — kopš septembra desmit mūsu sportisti saņem Solidaritātes stipendijas, lai labāk varētu gatavoties Londonas olimpiskajām spēlēm.
Solidarizējas ar vājāko. Diemžēl mūsu valsti par ekonomikas atlētu uzskatīt nevar. Simboliski un būtiski, ka Solidaritātes palīdzības apjoma līkne sliecas uz augšu pretēji Latvijas finansiālajai situācijai. Iepriekšējā olimpiskajā ciklā no 2005. līdz 2008. gadam LOK no Solidaritātes līdzekļiem piesaistīja 839 000 dolārus, šajos divos gados vien šī summa jau pārsniegusi 670 000.
Princips — piedāvāt iespēju
Bet Solidaritāte nesniedz obligātu palīdzību, tā piedāvā tikai iespējas.
Tiesa, ir izņēmums. “Solidaritāte garantē, ka katras nacionālās olimpiskās komitejas (NOK) trīs sportisti uz ziemas spēlēm un pieci uz vasaras spēlēm nokļūst bez maksas,” skaidro LOK prezidents Aldons Vrubļevskis. “Tas nodrošina to, ka neatkarīgi no finansiālās situācijas katras valsts vislabākie sportisti spēlēs var piedalīties.
SOK vēl NOK izmaksā noteiktu summu, kas ir tieši proporcionāla to olimpiešu skaitam. Tās apjoms atkarīgs no SOK sponsoru programmu izpildes un attiecīgajās spēlēs gūtajiem ieņēmumiem. Parasti tas daļēji sedz katra sportista ceļa izdevumus. Uzturēšanās olimpiskajā ciematā ir bez maksas. Bet šie SOK tēriņi nav saistīti ar Solidaritāti.”
“Ideja atbalstīt NOK, kuru valstis ieguvušas neatkarību vai kurām neklājas finansiāli apmierinoši, radās sešdesmitajos gados,” Solidaritātes vēsturē ieskatu sniedz LOK starptautisko programmu vadītāja Velga Mizovska. “1962. gadā tika dibināta starptautiskā Olimpiskās palīdzības komiteja, kura pēc deviņiem gadiem saplūda ar līdzīgu Pasaules olimpisko komiteju asociācijas (POKA, tolaik — NOK Ģenerālā asambleja) organizāciju. Tā radās olimpiskās Solidaritātes komisija.
1981. gadā ar SOK prezidenta Huana Antonio Samaranča un POKA prezidenta Mario Vaskesa Ranjas lēmumu Solidaritāte kļuva par institūciju, kas atbildīga par zināmu no televīzijas translācijām gūto ieņēmumu daļas pārvaldīšanu, īstenojot dažādas programmas saskaņā ar NOK un to kontinentālo asociāciju prioritātēm.”
Pēc Šveices likumiem, ar Šveices auditoriem
Tāpat kā visa olimpiskā kustība Solidaritāte dzīvo un strādā četrgadēs starp spēlēm jeb olimpiādēs. Pirms katra cikla NOK tiek piesūtīta apjomīga dokumentu pakete ar programmu piedāvājumu, kuru 2009.—2012. gada olimpiādē papildinājusi pasaules Jaunatnes olimpiskajām spēlēm veltīta sadaļa.
Šīs četrgades Solidaritātes lielākās Pasaules programmas budžets robežojas ar 138 miljoniem dolāru. “Izdalu šo skaitli ar 202 — tik daudz pasaulē ir NOK — un iegūstu aptuvenu summu, uz kuru varam pretendēt,” smaidot kalkulatora taustiņus noņirbina Velga Mizovska, jo, šādi rēķinot, esam saņēmuši krietni vairāk.
“Solidaritāte piedāvā iespējas, pārējais atkarīgs no pašu iniciatīvas,” vēlreiz atgādina LOK prezidents Aldons Vrubļevskis. “Solidaritāte sniedz palīdzību NOK, starptautiskajām federācijām un sportistiem, kas gatavojas olimpiskajām spēlēm. Pamatprincips — atbalstīt tos, kam palīdzība visvairāk vajadzīga. SOK Solidaritātes komisiju joprojām vada Mario Vaskess Ranja, kurš ir arī POKA prezidents. Tādējādi viņš vislabāk pārzina NOK situāciju, iespējas un vajadzības. Nav dzirdēts, ka Solidaritātes komisija būtu rīkojusies netaisnīgi vai aplami.”
Ja pēc divām vai trim olimpiādēm Latvija kļūs par ļoti turīgu valsti, mēs no Solidaritātes nesaņemsim neko? “Nav izslēgts,” piekrīt LOK prezidents. “Piemēram, Francija nesaņem neko.”
Pagaidām Vrubļevskis ir gandarīts, ka kopš deviņdesmito gadu beigām LOK regulāri spēj piesaistīt Solidaritātes līdzekļus un ka to apjoms palielinās: “Esam apliecinājuši sevi kā uzticamus sadarbības partnerus. SOK un Solidaritāte strādā pēc Šveices likumiem, un līdzekļu izlietojumu pārbauda šīs valsts auditori, ieguldījumu efektivitātei seko līdzi Solidaritātes pārstāvji. Līdz šim esam saņēmuši vislabākās atsauksmes, un Solidaritātes ieguldījumi Latvijā veido augšupejošu līkni. Mūsu projekti tiek akceptēti un finansējums pieaug.”
Štromberga un Šicu pēdās
Olimpiskā Solidaritāte palīdzības programmas piedāvā trijās sadaļās. Visplašāko veido Pasaules programmas, no kurām savukārt apjomīgākā ir Sportisti. To veido piecas apakšprogrammas, kurās visās LOK iesaistījusies.
Olimpiskās stipendijas atlētiem, gatavojoties Vankūveras un Londonas spēlēm. Šārudens patīkamākā ziņa, ka desmit mūsu individuālo sporta veidu pārstāvjiem, sākot ar šāgada septembri līdz olimpiskajām spēlēm vai sliktākajā gadījumā līdz termiņam, kad beidzas kvalifikācijas sacensības, piešķirti Solidaritātes pabalsti USD 600 mēnesī. “Tiem, kas nekvalificēsies, nauda jāatdod nebūs,” turpina Aldons Vrubļevskis. “Tā ir stabilitātes sajūta. Pat ja itin visi Latvijas sporta finansēšanas striķi trūkst, 600 dolāri paliek.
Tā nav nauda ne kabatā, ne uz kartes. Ar federācijām esam vienojušies, ka trešdaļa tiek tērēta kā Solidaritātes programmā minēts “saprātīgai kabatas naudai”, pārējais ar federācijas palīdzību — treniņu organizēšanai, līdzdalībai sacensībās u.tml.”
Līdz Londonai Solidaritātes paspārnē nokļuvuši vieglatlēti Madara Palameika un Māris Urtāns, cīkstone Anastasija Grigorjeva, smaiļotāji Krists Straume un Aleksejs Rumjancevs, džudisti Jevgeņijs Borodavko un Deniss Kozlovs, BMX braucēji Artūrs Matisons un Edžus Treimanis, kā arī svarcēlājs Artūrs Plēsnieks.
Kā un kāpēc izvēlēti tieši šie desmit atlēti? “Sadarbībā ar nacionālajām federācijām un ņemot vērā sportistu rezultātus Solidaritātes birojam aizsūtījām 17 pieteikumus,” atbild LOK prezidents. „Solidaritāte pēc saskaņošanas ar starptautiskajām federācijām un pieteikumu izvērtēšanas atzina, ka iespējams atbalstīt šos desmit sportistus.”
Interesanti, ka, gatavojoties spēlēm Pekinā, līdzīgu atbalstu saņēma arī Māris Štrombergs, un Solidaritāte tagad pamatoti lepojas, ka palīdzējusi sagatavot olimpisko čempionu. Šai organizācijai pateicība pienākas arī par brāļu Šicu Vankūveras sudrabu. Ņemot vērā, ka ziemas un vasaras spēles piesaista visai līdzīgu TV auditoriju un sponsoru uzmanību, bet baltajās spēlēs ir gandrīz trīsreiz mazāk dalībnieku, ziemas spēļu kandidātiem šis atbalsts parasti ir lielāks.
Kopā ar brāļiem Šiciem līdz Vankūveras spēlēm Solidaritātes stipendiāti bija arī bobslejisti Jānis Miņins, Edgars Maskalāns, Mihails Arhipovs un Daumants Dreiškens, skeletonists Martins Dukurs, kamaniņu braucēja Maija Tīruma, šorttrekists Haralds Silovs un biatloniste Madara Līduma, kura vienīgā pērnsezon nezin kāpēc nemitīgi žēlojās, ka nepietiekot naudas, lai aizbrauktu uz sacensībām, kaut gan viņa tāpat kā visi pārējie izmantoja arī prāvus LOV un federācijas līdzekļus.
Pussimts ziemā un vasarā
Atbalsts komandu sportam. “Kopš olimpiskajās spēlēs startē mūsu hokejisti un basketbolistes, saņemam arī komandu sportam paredzēto Solidaritātes atbalstu,” norāda Aldons Vrubļevskis. “Laikā, kad valsts finansējums sportam ievērojami samazinājies, Latvijas Basketbola savienība divos gados no Solidaritātes saņems 100 000 dolāru, lai dāmu izlase varētu gatavoties Eiropas čempionāta finālturnīram, kas vienlaikus būs arī atlase Londonas olimpiskajām spēlēm.”
Kontinentālās spēles, Jaunatnes olimpiskās spēles. “Mums parasti izdodas piesaistīt Solidaritātes līdzekļus atsevišķām treniņnometnēm, gatavojoties Eiropas jaunatnes olimpiādēm,” stāsta Velga Mizovska. “Jau esam saņēmuši Solidaritātes līdzfinansējumu, kas 50 jaunajiem sportistiem piecos sporta veidos palīdzēs gatavoties ziemas olimpiādei Liberecā. Strādājam, lai tikpat lielu atbalstu iegūtu jaunie olimpieši, kas trenējas startam Eiropas vasaras olimpiādē Trabzonā.”
Pirms pirmajām Jaunatnes olimpiskajām spēlēm Solidaritāte 52 Latvijas jaunajiem atlētiem septiņos sporta veidos palīdzēja piedalīties kvalifikācijas sacensībās. Kā zināms, tiesības startēt Singapūrā ieguva tikai vienpadsmit no viņiem, bet arī pārējiem bija iespēja paaugstināt savu meistarību.
Tuvāk guru noslēpumiem
Pērnā gada Eiropas čempione pludmales volejbolā Inguna Minusa vasarā izturēja cienījamu konkurenci pavisam citā frontē un iekļuva starp tiem 30 speciālistiem, kas oktobrī ar LOK veicinātu Solidaritātes atbalstu uzsāka mācības Delaveras universitātē (ASV), lai papildinātu savas zināšanas SOK studiju programmā treneriem. Iepriekš līdzīgas studijas ar izcilību beidza BMX treneris Ivo Lakučs.
Pateicoties Solidaritātei, starptautisku maģistra programmu sporta menedžmentā apguvusi vieglatlēte Ieva Zunda. LOK piesaistot Solidaritātes līdzekļus, organizētas šķēpmetēju treneru mācības ar somu ekspertiem, savukārt mūsu paukotājus skolojusi Baltkrievijas speciāliste. Nesen beidzies semināru cikls handbola treneriem, kas varēja iepazīties ne tikai Latvijas speciālistu atklāsmēm, bet ielūkoties arī Norvēģijas, Krievijas un Vācijas ekspertu pieredzē.
Latvijas Kamaniņu sporta federācijai bija ideja, starptautiskā federācija to atbalstīja un kopējiem spēkiem ar LOK tika panākts Solidaritātes finansējums. Tādējādi decembra vidū, kad Siguldā risināsies junioru Pasaules kausa izcīņas pirmie divi posmi, pie mums notiks arī starptautiski treneru kursi.
Ar Solidaritātes atbalstu Rīgā tika organizēta Baltijas sporta zinātnieku konference. Solidaritāte plašākas un pievilcīgākas padarījusi mūsu olimpiskās dienas, palīdzējusi Latvijas Olimpiskās akadēmijas pārstāvjiem piedalīties Starptautiskās Olimpiskās akadēmijas aktivitātēs, atbalstījusi vides, kultūras un sporta izglītības projektus.
Bez žēluma, ar naudu un projektu!
Bet, lai saņemtu Solidaritātes atbalstu, ar žēli izstieptu roku vien nepietiek. Un arī ar programmu prasībām atbilstoši uzrakstītu projektu parasti ir par maz.
“Mēs nekad nevaram dabūt visu nepieciešamo summu uzreiz,” stāsta Aldons Vrubļevskis. “Mums jābūt gataviem piedalīties ar līdzfinansējumu. Ja pieteikums tiek apstiprināts, mēs saņemam 75 procentus no kopējās summas. Tikai tad, kad projekts realizēts, iesniegtas atskaites un tās izanalizētas, tiek pārskaitīti atlikušie 25 procenti. Bieži vien Solidaritāte neapstiprina visu mūsu iesniegto projektu, bet tikai daļu no tā. Nereti viņi interesējas, vai mums būs pašiem savi līdzekļi, lai programmu realizētu līdz galam, jo Solidaritāte var piešķirt, piemēram, tikai pusi no kopējām izmaksām. Ja nevarētu sniegt pozitīvu atbildi, tad nedabūtu neko. Bet ar mums tā nenotiek, jo saņemam finansiālu atbalstu no valsts un LOK sponsoriem.”
LOK prezidents, protams, grib, lai iespējami ātrāk mēs varētu kļūt tikpat lepni kā francūži, kam Solidaritātes atbalsts nav nepieciešams. Bet pagaidām…
“Jo sliktāk mums klājas, jo vairāk jāsaspringst,” rezumē mūsu olimpiskais līderis. “Piemēram, iepriekš Gada balvu sportā varējām rīkot ar valsts budžeta atbalstu. Tagad tas ir nulle. Bet šis pasākums notiek, tradīcija nav pārtrūkusi, pateicoties arī Solidaritātei.”
Dainis CAUNE
LOK līdzdalība olimpiskās Solidaritātes programmās
Gads 2005., 2006., 2007., 2008. Kopā 2005.—2008., 2009., 2010., Kopā 2009.— 2010.
Apgūto programmu skaits 5, 10, 12, 13, 40, 12, 14, 26
Piesaistītie Solidaritātes līdzekļi (USD) 101 000, 253 000, 260 000, 225 000, 839 000, 355 175, 315 500, 670 675
