Skolotāja, kura pamana varavīksnes
„Neviens nav pati pilnība, man jāmācās visu mūžu,” par sevi saka Līga Banka, kas pati diendienā māca citus. Jāņmuižas profesionālās vidusskolas puiši, slavēdami sporta skolotāju, piebilst: „Ir viens trūkums — skolotāja nenāk šortiņos uz stundām!”
Pa sniegotu Cēsu puses ceļu var ieripināt Jāņmuižā. Nekas nav jāmeklē — tieši ceļa galā ir profesionālās vidusskolas durvis! Skolas ēka nav no jaunajām, sporta zāle arī, bet jūtams, ka te nemitīgi kaut kas tiek piekrāsots, kaut kas pielabots. Arī stadions, volejbola un basketbola laukumi tiek uzturēti kārtībā.
Ikdienas raibā dažādība
Pirmais iespaids — sporta skolotāja Līga Banka nav savs čalis ar puiciskām manierēm, bet ir sievišķīgi jauka. Varbūt tāpēc tās zēnu replikas par šortiņiem… Citas audzēkņu uzslavas ir robustākas, bet pagodinošas: „Daudz jauna iemāca, labākās stundas, kruta, baigi foršā, super skolotāja!”
Līga esot uztraukusies, kad Rīgā vērtēta sporta stunda. Vaicāta, vai to speciāli izstrādājusi žūrijai, skolotāja atbild: „Nē, tā mēs ikdienā darbojamies, tādas ir manas stundas. Ziniet, kurš man liekas labākais? Skolotājs no Valmieras!”
Savukārt Jāņmuižas profesionālās vidusskolas direktore Maira Apsīte dedzīgi apstrīd: „Līga ir pelnījusi būt gada skolotāja! Viņa piedāvā mūsu skolas sporta kompleksu izmantot arī citiem bērniem, kuri dzīvo pašvaldības teritorijā. Viņai var uzticēt jebko.”
Nākamā gada 1. augustā apritēs 20 gadi, kopš sporta skolotāja Līga Banka sāka strādāt savā pirmajā un līdz šim vienīgajā darbavietā Jāņmuižas profesionālajā vidusskolā. „Mainoties paaudzēm, pats galvenais ir psiholoģiski saprast jauniešus, atrast saikni un saprast arī tos uzskatus, kas viņiem ir un it kā pirmajā brīdī nav pieņemami,” uzskata skolotāja. „Ir jāzina, ko darīt, lai jauniešiem patiktu sportot. Pie mums kā jau profesionālajā skolā daudzi paliek uz nedēļu un dzīvo kopmītnē. Tad pa vakariem viņi nāk uz sporta zāli, kur notiek treniņi volejbolā, basketbolā, futbolā, galda tenisā. Jau divus gadus mums ir smagatlētikas zāle, ko izveidoja mans kolēģis.”
Meklē noslēpumu un mācās slidot
Līga Banka jau bērnībā bijusi sīksta un sportiska meitene. „No 5. klases sāku trenēties Cēsu sporta skolā pie Igora Vanadziņa, kurš bija ļoti prasīgs,” atceras skolotāja. „Vanadziņu uzskatu par Cēsu basketbola tēvu, pateicoties viņam un citiem sporta pedagogiem izvēlējos savu profesiju.” Līga ilgus gadus piedalījusies orientēšanās sacensībās, bet tagad esot mazāk laika, jo līdz septiņiem vakarā jāstrādā.
„Trenēju meitenes volejbolā, futbolā, esmu atbildīga par smagatlētikas zāli un galda tenisu,” skolotāja uzskaita daļu pienākumu. „Dambreti arī spēlējam, kas nemaz nav tik vienkārši, kā sākumā liekas. Mēs regulāri piedalāmies profesionālās izglītības sporta kluba AMI sacensībās, un, ja pēc treniņiem ir rezultāts, tad ir augstas vietas, milzīgs prieks. Un mums ir labas vietas! Šogad gājām pārgājienā ar uzdevumu, kurā bija jāmeklē pazudis noslēpums. Tagad uz laukuma liek liets ledus, tūlīt dosimies laukā slidot. Kuri skolēni neprot, tie mācīsies. Daudzi apkaimes jaunieši tieši mūsu skolā iemācījušies slidot.”
Par meiteņu viduklīšiem
Meiteņu Jāņmuižas profesionālajā vidusskolā ir krietni mazāk, viņas mācās tikai ēdināšanas servisa specialitātē, tomēr skolotāja Līga Banka viņas īpaši uzpasē. „Uzskatu, ka mans uzdevums ir vidusskolas periodā noturēt sportisko formu meitenēm, kuras veidojas par jaunām sievietēm, lai viņas nekļūtu pārāk apaļas. Vienai parādu kādus speciālos vingrojumus, citai pasaku, ka būtu labi riņķi pagriezt, jo viduklītis paliek apaļīgāks, bet to visu tikai divatā aprunājoties. Vienmēr stundas beigās audzēkņiem skaidroju, kāds labums ir no visa tā, ko katrā stundā darām un ko viņi ir ieguvuši no konkrētas kustības vai sporta veida. Mēģinu strādāt tā, lai viņi paši saprastu, ka sports dara kvalitatīvāku viņu dzīvi. Turklāt tajā var pašapliecināties tie skolēni, kuri varbūt citur to nevar izdarīt. Es mācu ņemt to, kas tagad ir par brīvu, skatīties līdzi, ko un kā darīt, jo vēlāk par to jebkurā sporta klubā būs jāmaksā.”
Vispirms savaldīt sevi
Par to, kā tikt galā ar dauzoņām, Līga saka: „Esmu skolotāja un man tas jāvar. Cenšos izvairīties no konfliktiem, runāt, skaidrot. Reizēm lieku sēdēt malā, reizēm ieaicinu kabinetā un lūdzu pasēdēt, nomierināties” Vajag sevi savaldīt, lai nekliegtu. Kliegšana neko nedod. Jāmēģina pierunāt, iestāstīt, lai pats saprot, kā labāk sadarboties.
Daži vēl nav izauguši no tīņu vecuma, un viņiem ir ļoti svarīgi sev pievērst uzmanību. Citiem savukārt liekas, ka viņi zina vairāk un labāk par skolotāju. Sportistiem, kuri trenējas, lūdzu sporta nodarbībās paskaidrot kaut ko citiem, aicinu kopā ar mani nodemonstrēt, kā konkrēts vingrinājums jāizpilda.” Direktore piebilst, ka sporta skolotājai ir talants atrisināt konflikta situācijas — bērni viņai uzticas.
Sporta skolotāja Līga Banka pieiet pie sava kabineta loga, aiz kura ir piesniguši pakalni: ”Šorīt, kad lēca saule, abās pusēs tai bija zelta varavīksne, un tāda dūmaka virs piesnigušajiem mežiem! Nekad ko tik skaistu nebiju redzējusi…” Viņa tā arī savos audzēkņos ielūkojas — labo meklējot.
Iveta DAINE
Līga BANKA
Sporta skolotāja
Dzimusi: 1968. gada 18. aprīlī
Izglītība: Cēsu 2. pamatskola, Cēsu 1.vidussskola, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, specialitāte — basketbola pedagogs
Darba vieta: Jāņmuižas profesionālā vidusskola, papildus strādāts Cēsu pamatskolā un Cēsu sporta skolā
Sasniegumi sportā: sekmīgas spēles augstskolas basketbola komandā
Ģimenes stāvoklis: precējusies, divi bērni (dēls 21, meita 17)
