Bez frontes līnijas

Rūjieniete Iveta
Gulbinska – toreiz gan vēl Meca – cītīgi trenējusies vieglatlētikā, bet
studējot Fizkultūras institūtā, specializējusies distanču slēpošanā. Nosūtīta
darbā uz Lielvārdi, bet nonākusi Priekuļos. Tā nav vienīgā pārsteidzošā
sakritība viņas dzīvē.

Sams ar ūsām Pirmo reizi
ierodoties Priekuļos, viņu pārņēmusi sajūta, ka kādreiz šeit jau būts, ka šī
vieta ir pazīstama. Bijis 1986. gads, nule pabeigti vidusskolas jaunie korpusi,
jaunajām skolotājām dzīvošanai ierādītas telpas vecajā skolā. Ivetai ticis
direktores kabinets. Vakaros šķirstot
fotoalbumus tā plauktos, Iveta ieraudzījusi pazīstamu vārdu – Mārtiņš Opmanis.
Izrādās, – šo skolu absolvējis viņas vieglatlētikas treneris, kas ne tikai
sportam, bet arī dzīvei dažu labu gudrību palīdzējis apgūt. "Viņš mums
pasniedza arī rasēšanas stundas, un mēs viņu saucām par Samu ar ūsām,"
smej Iveta. "Pirmais paldies par pareizo virzību gan pienākas manam sporta
skolotājam Rūjienas vidusskolā Ģirtam Bišofam," precizē Iveta Gulbinska. Pedagoģiskajā
prasmē viņa augusi kopā ar savu skolu, kas joprojām ir Ivetas pirmā darbavieta.
Tā ir mīlīga un ērta skola zaļā vidē, blakus atrodas sporta komplekss Rifs
ar peldbaseinu un vairākām teicami aprīkotām trenažieru zālēm. Turpat netālu
Vaives gravā – olimpiskais biatlona centrs ar skrituļotājiem pieejamām
asfaltētām trasēm un iespējām slēpot ziemā arī pa mākslīgo sniegu. Nav brīnums,
ka Priekuļos mācās arī daudzi cēsinieki. Tiesa, neticībā meteoroloģiskajiem
apstākļiem slēpošana vairs nav stundu sarakstā. To aizstājušas pagasta
finansētās peldēšanas nodarbības. Oriģinalitātes
iespēja Priekuļu
vidusskolā, kurā mācās nedaudz vairāk par 400 skolēniem, strādā divas sporta
skolotājas – Iveta Gulbinska un basketboliste Daiga Sarkane. Skolas sporta
kompleksa vadītājs ir pazīstamais biatlonists un gargabalnieks Jānis Mičulis.
Vienlaikus viņš ir arī mājturības skolotājs, bet arī neapšaubāmi piedalās
kopējā sportiskā gara celšanā. Skolotāja Gulbinska
nesūrojas, ka audzēkņiem nebūtu interese par sporta stundām. "Mūsu
pienākums to padarīt daudzveidīgu un interesantu," uzskata Iveta.
"Reizēm jāsaprot meitenes, kas pirms skolas balles negrib iet peldēt –
ūdens noēdīs solārija iedegumu! Mēs taču esam partneri, runājam kā līdzīgs ar
līdzīgu. Tikai šāda attieksme palīdz tikt uz priekšu. Man ir savas prasības,
bet es vienmēr uzklausu arī bērnus"

Ivetas Gulbinskas
princips ir šķietami vienkāršs – strādāt tā, lai pašai būtu interesanti:
"Sporta skolotājam ir lieliska iespēja savās stundās neatkārtoties. Katru
nodarbību veidot kā unikālu procesu. Tad bērni pat ar viduvējiem rezultātiem
raujas, piemēram, uz rajona sacensībām krosā. Nelaidīsim viņu? Kad tad vēl viņš
tiks! Patīk bērniem šī sacensību gaisotne."

Piedaloties IzM
konkursā kopā ar pašvaldības līdzfinansējumu iegādātas modernas barjeras, kas
gāztas, pašas atlec atpakaļ, arī handbola bumbas, badmintona, nūjošanas,
florbola inventārs.

Iveta sportu māca
gan pirmklasniekiem, gan koķetām abiturientēm. "Lielās meitenes daļu
stundas jau vada pašas!" skolotāja atkal norāda uz savu spēju ievērot
paritātes principu. "Sākumskolā visu laiku jācenšas noturēt bērnu
uzmanība."

Spēks ir runā

Vai tiešām
Priekuļos visi ir tikai labiņi?! Kā tikt galā ar dumpīgajiem? "Tikai pa
labam," atzīst skolotāja. "Nedrīkst spītīgo aizvainot vēl vairāk.
Viņš jau tā kādu aizvainojumu dēļ ir kļuvis spītīgs. Toties katra uzslava ceļ
viņa pašapziņu. Es nedrīkstu mūsu starpā būvēt frontes līniju. Mums jābūt
vienos ierakumos."

Kā tajos dabūt
nepaklausīgo iekšā? "Tikai ar skaidrošanu," skolotāja tūlīt atceras
kādu piemēru."Kad paziņoju, ka būs arī orientēšanās nodarbības, meitenes
sāka dumpoties, kam tas vajadzīgs, kāpēc jāskrien pa mežu, pa krūmiem, pa
dubļiem. Teicu, ka ar šo sportu var nodarboties arī skolas telpās, pat sporta
zālē… Kā? Tas radīja izbrīnu un interesi. Kad pierādīju, ka iemaņas
orientēšanās sportā var palīdzēt arī Parīzē atrast savu viesnīcu, bijām
vienojušās, ka šis tiešām ir nepieciešams sporta veids."

Ivetai regulāri ir
sava audzināmā klase, patlaban – 8.b. "Forša klase!" skolotāja atkal
staro. "12 zēni, četras meitenes. Sekmīgi ir tikai kādi četri. Kopā
braucam slidot, drīz iesim pārgājienā pa Ziemassvētku kauju vietām,
Ziemassvētkos spēlējam teātri. Superīgi bērni, bet negrib mācīties!" Tas
ir uzdevums, kura risināšanu Iveta, kas šogad atzīta arī par rajona Gada
skolotāju, uztver kā izaicinājumu un zināmā mērā arī kā motivāciju darbam.
Pērn pusotru mēnesi organizējusi, lai vai katrā stundā būtu klāt arī kāds no
bērnu vecākiem, lai atvases mājās nevarētu stāstīt pasakas par notikumiem
stundās. Izveidojusies trīspusēja saikne, bet ar tās palīdzību problēmas tikai
sākts risināt.

Zināmā mērā Iveta
Gulbinska pati ir dumpiniece, jo ievēlēta par vidusskolas arodorganizācijas
priekšsēdētāju un ir LIZDA rajona valdes locekle. "Teikšu godīgi – Izglītības
un zinātnes ministrija reizēm liekas aizmigusi," atzīst mūsu sporta
skolotāja. "Mums tā jāmudina rosībai. Tas atkal ir partneru sarunu ceļš,
kura rezultātā, piemēram, panākts arī algu paaugstinājums, visi skolotāji
apdrošināti pret nelaimes gadījumiem."

Mājvieta garam

"Es lepojos ar
saviem skolēniem," atgādina skolotāja. Starp viņiem ir arī tādi, par
kuriem prieks daudziem – biatlonisti Edgars Piksons un Kaspars Dumbris.
"Kaspars bija unikāls. Ar savu stāju, pieklājīgs, paraugs citiem.
Atgriežoties no treniņnometnēm tūlīt nāca mācīties, prasīt, kas jādara…"
atceras skolotāja Gulbinska. Tagad skolas 11. klasē mācās Anete Brice.

Iveta var lepoties
arī ar savām meitām. Piemēram, Zane savā klašu grupā  bijusi 
labākā skolas sportiste oktobrī. Viņa trenējas distanču slēpošanā un
guvusi uzvaras arī valsts mērogā. Starp citu, reitinga sistēmu, kurā apvienotas
bērnu sporta aktivitātes gan klasē, gan skolā, gan rajonā, gan vēl plašākās
sacensībās, aizstāvot maģistra darbu 2000. gadā LSPA, izstrādājusi Iveta
Gulbinska.

Priekuļu
vidusskolas absolvents pārvalda visas vieglatlētikas disciplīnas, šķēpmešanu un
barjerskriešanu ieskaitot, prot spēlēt basketbolu, volejbolu, futbolu, florbolu,
daļa arī handbolu, māk dejot (pat valsi!), ritmiski kustēties, vingrot, daļa
arī slēpot. Ir sagatavots prast uzturēt drošu un ērtu mājvietu savam garam.

Dainis CAUNE

Foto: Dainis Caune,
Sports

Iveta Gulbinska

Priekuļu
vidusskolas sporta skolotāja, LIZDA Cēsu rajona valdes locekle

Dzimusi 1962. gada 19. februārī Rūjienā

Izglītība Rūjienas vidusskola, LVFKI, LSPA
maģistrantūra

Darba gaitas divus gadus grāmatvede Ziemeļu
elektrotīklos

Sportā trenējusies vieglatlētikā, specializējoties
augstlēkšanā, barjerskriešanā un lodes grūšanā, kopš 1986. gada sporta
skolotāja Priekuļu vidusskolā

Ģimenes
stāvoklis divu meitu –
Priekuļu vidusskolas skolnieču Lienes (16) un Zanes (11) – māte

Vaļasprieki   ceļošana,
literatūra, aktīvs dzīvesveids