Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Sporta tēvs

Pats esmu mācījies un beidzis šo
internātskolu. Neteikšu, ka ļoti, bet internātskolas bērni tomēr ir nedaudz
atšķirīgi. Bāreņu un pamestu bērnu mums nav, skolēni nāk arī no trūcīgām un nelabvēlīgām
ģimenēm. Dažbrīd gan grūti saprast, kurš ir pamests, kurš ne, jo daudzu vecāki
strādā ārzemēs un vecvecāki netiek galā. Uzsveru, ka mēs, skolotāji, daudziem esam kā
māte vai tēvs. Ko mēs viņiem iemācīsim, ar to viņi arī aizies dzīvē.
Šie vārdi pieder
sporta skolotājam Broņislavam Hadaņonokam, kas vairāk nekā pusmūžu nostrādājis
Kandavas internātskolā. – Kas ir galvenais, ko gribat dot saviem
bērniem?
– Domāju, ka visiem
sporta skolotājiem mērķis ir viens – bērns jāpieradina pie fiziskām
nodarbībām, jāiepazīstina ar sporta veidu pamatiem. Man liels prieks ir par
katru bērnu, kas sākumā negribīgi sācis spēlēt, teiksim, volejbolu, bet pēc
laiciņa no zāles nav dabūjams ārā. Ir tādi, kas jau kopš pirmās dienas nav
mudināmi, te galvenais ir atrast piemērotāko nodarbības veidu. Bērni ir tik
dažādi, bet ko piemērotu jau var atrast katram. Mūsu skolā tradicionāli
spēcīgākie sporta veidi gan ir volejbols un basketbols, arī vieglatlētika. Ne
velti mūsu skolu ir beidzis Latvijas izlases treneris Ainārs Zvirgzdiņš, arī
visu laiku trešais (5,30 m) labākais Latvijas kārtlēcējs Normunds Teko. – Vai viegli kļūt par sekmīgu sporta stundu
skolēnu?
– Par sekmīgu – nav
grūti, bet, lai dabūtu desmitnieku, ir jācenšas. Jāteic, ka man pēdējā laikā
tāds izcilnieks ir bijis tikai viens. Es strādāju ar
bērniem, sākot no devītās klases, uzreiz arī paziņoju, ka sekmīgs būs katrs,
kurš aktīvi piedalīsies sporta stundās, sacensībās. Iespējams, ka tas dažkārt
nesaskan ar ministrijas priekšrakstiem, bet ko man darīt ar resnīti, kas smagi,
bet tomēr veicis krosa skrējienu? Rezultāts it kā nav, bet viņš darīja, ko
varēja, un tādam es likšu derīgu atzīmi.

 

Bērni to ir sapratuši
un cenšas, arī no sporta stundām īpaši neslapstās, ārstu zīmes pa gaisu
nevicina. Te, Kandavā, varbūt tas arī nav tik viegli kā lielpilsētā – cits
citu jau labi pazīst.

Centīgākajiem ir tā
priekšrocība, ka labu atzīmi var nopelnīt sporta teorijas stundās. Kam (it
sevišķi dažai labai meitenei) nu galīgi negribas skriet, tas vidējo atzīmi
pelna tā.

– Kas mainījies tajos trīs gadu desmitos,
kurus jūs esat nostrādājis skolā?

– Viss mainās, tāpat
kā dzīve. Kaut vai ziemas, vēl 1996. gadā mēs sarīkojām pamatīgas slēpošanas
sacensības, arī ar biatlona elementiem – ar gaisa šauteni šāvām pa
baloniem. Uzlējām hokeja laukumu, paši skolotāji arī uzspēlēja.

Tagad slēpju zābaki
pamazām pūst, slēpes kalst – globāli sasilstam…

Par attieksmi īpaši
sūdzēties negribu, katrs laiks prasa savu. Tagad datori (mūsu skola ir labi
datorizēta), visādas spēlītes varbūt mazliet nozog laiku sportam, bet nav ko
žēloties. Otrdienās un ceturtdienās mums vakaros katrs var nākt uz zāli un
darboties, tad dažkārt komandas stāv rindā, lai varētu uzspēlēt.

Vasarā milzīga
piekrišana bija pludmales volejbolam. Laukumu sākumā vietējie ceļinieki solīja
uzbūvēt par 480 latiem. Noziedojām pāris mājturības stundu un pašu spēkiem
izveidojām labu labo laukumu, pirkām tikai smiltis. Neviens nesūdzējās, jo visu
taču būvējām sev.

Vispār mūsu skolēni
ir ļoti atsaucīgi. Kaut arī pats sevi vērtētu kā stingru skolotāju, tomēr īpaši
man nav jākaro. Kad braucam uz rajonu vai citiem mačiem, tad redzu, ka mūsu
internāta bērni ir daudz draudzīgāki nekā citi, vairāk turas kopā, cits citu
uzmundrina. Kā jau teicu, esam kā liela ģimene, arī sportiska.

Broņislavs Hadaņonoks

Dzimis            1952. gada 29. februārī
Baltkrievijā (no 7 gadu vecuma dzīvo Latvijā)

Izglītība            beidzis Latvijas Valsts fiziskās
kultūras institūtu

Darba gaitas par sporta skolotāju strādājis Lestenes skolā, 31
gadu Kandavas internātvidusskolā, pasniedz arī mājturību

Kandavas novada
sporta skolas treneris basketbolā

Ģimenes stāvoklis    precējies, ir četri bērni

Vaļasprieks   galdniecība, dārzniecība

Juris BĒRZIŅŠ-SOMS