Dopings — stipro vājums?

Dopings ir viena vai vairāku
antidopinga noteikumu pārkāpums – aizliegtu vielu lietošana, šādu vielu
atrašanās sportista organismā, kā arī izvairīšanās no pārbaudēm. Par minētajiem
pārkāpumiem piemērojami sodi – sacensību rezultātu anulēšana, diskvalifikācija
uz noteiktu laiku vai pat uz mūžu…*

Skarbi,
ja ar neatļautiem paņēmieniem grib izdarīt vairāk, nekā var. Vai dopinga
lietotāju un tā apkarotāju spēkošanās nav līdzīga Lāčplēša un Melnā bruņinieka
nebeidzamajai cīņai?

Saruna
ar Sporta medicīnas valsts aģentūras Antidopinga nodaļas vadītāju Lieni
Kozlovsku, kura tikko atgriezusies no olimpiskajām spēlēm Vankūverā.

– Vai Kanādā veicāt ikdienas
darbu?

–
Nē, mani uzaicināja piedalīties starptautiskā antidopinga akcijā. Sportistiem,
treneriem un sporta darbiniekiem vajadzēja atbildēt uz noteiktiem jautājumiem, par
ko balvā varēja saņemt šalli, cepurīti un cimdus ar olimpisko simboliku. Reizēm
nācās pieņemt līdz divsimt cilvēkiem dienā. Vērtējot atbildes, secinājām, kādas
ir sportistu zināšanas par dopingu.

– Vai arī mūsējie atbildēja
uz jautājumiem?

–
Protams. Mūsu sportistu zināšanas bija krietni virs vidējā līmeņa. Vislabāk
sagatavoti likās ASV, Kanādas un skandināvu sportisti. Krietni izglītotāki šajā
ziņā kļuvuši krievi. Acīmredzot skandāls, kas notika pirms Pekinas olimpiādes
(tika diskvalificēti 10 sportisti), licis rūpīgāk izvērtēt un apzināties
iespējamo risku.

– Varbūt tāpēc krieviem tik
slikti veicās Vankūverā?

– Ne
man par to spriest, bet vairākās disciplīnās krievu sportistu rezultāti
patiešām bija uzkrītoši vāji.

– Dzirdēts, ka šīs spēles bijušas
tīrākās pēdējos gados, bet vēl nekas nav galā. Izmaiņas iespējamas vēl astoņus
gadus. Kāpēc visu nevar veikt uzreiz?

–
Viss attīstās – gan dopinga vielas, gan iespējas to konstatēt. Nebūtu korekti
apgalvot, ka, iespējams, kāds lietojis vielas, kuras šobrīd nevar atklāt, bet
absolūtai pārliecībai šīs analīzes tiks saglabātas, jo pēc vairākiem gadiem varbūt
parādīsies citas dopinga atklāšanas iespējas.

– Jūs jau krietnu laiku
darbojaties antidopinga kontrolē. Vai tā nav cīņa ar vējdzirnavām?

–
Nebūt ne. Es vēl mācījos Latvijas Medicīnas akadēmijā (absolvēju to 1996.gadā),
kad jau sāku strādāt Sporta pārvaldē. Kopš 2003. gada vadu Sporta medicīnas
valsts aģentūras Antidopinga nodaļu. Progress ir!

Līdz
1968. gadam vispār nebija antidopinga kontroles, varēja lietot, kas tik ienāca
prātā. Viss bija atkarīgs no sportistu, viņu treneru un sporta darbinieku
godaprāta. Pirmie soļi antidopinga kontrolē bija visai nedroši, daudzi uzstāja,
ka kontrole nav vajadzīga, jo bojāt savu veselības ir katra sportista izvēle. Vēl
līdz 1999. gadam nebija stingri antidopinga kontroles noteikumi. 2001. gadā
pieņēma Pasaules antidopinga kodeksu – pieauga iespējas kontrolēt sportistus un,
ja analīzes bija pozitīvas, – arī sodīt tos. Pēdējos gados gandrīz nav
iespējams izvairīties no kontroles. Ik pa brīdim uzvirmo kaislības, ka
sportistu kontrole ir cilvēktiesību ierobežojums (iebilduši arī dažu reliģiju
pārstāvji, kuriem ticība neatļauj nodot asinis), bet jāsaprot, ka riskēt ar dzīvību
ir daudz briesmīgāk.

– Kā tas izpaužas?

– Augstas
klases sportistiem jādzīvo kā zem lupas. Īpaši izveidotā, tikai noteiktām
personām pieejamā interneta portālā viņiem laikus jāievada dati par savu
atrašanās vietu. Dopinga kontrolieri bez brīdinājuma var ierasties jebkurā
brīdī. Šādai kontrolei ir pakļauti Latvijas olimpiskās vienības sportisti. Ja
sportists bez attaisnojošiem iemesliem (kavējas lidmašīna, noticis kāds
negadījums) neatrodas tur, kur norādīts, seko brīdinājums. Trīs brīdinājumi ir
līdzvērtīgi dopinga lietošanai ar visām no tā izrietošajām sekām –
diskvalifikācijai uz diviem gadiem.

Urīna
analīzes jānodod kontroliera klātbūtnē. Lielākajās sacensībās vieta, kur tiek
nodotas urīna analīzes, ir aprīkota ar spoguļiem. Sportistiem jānovelk apģērbs,
kas var traucēt kontrolierim pārliecināties par korektiem analīžu rezultātiem. Kad
vēl nebija iedibināta šāda kārtība, bija gadījumi, kad tika nodots svešs urīns,
pie intīmām vietām piestiprināti prezervatīvi ar tīru mantu. Tagad tā vairs
nevar notikt, turklāt DNS analīzes parāda visu.

Dopinga
kontroles kvalitāte tiek nemitīgi uzlabota, tagad dienaskārtībā ir gēnu dopings
(gandrīz kā ar kiborgiem). Ja tas tiks ieviests, tad krāpniekus varēs atmaskot,
izanalizējot dažādus cilvēka gēnu tipus, jo tie, kuriem nospļauties par
cilvēces ētiskajām vērtībām, naudas un slavas dēļ ir gatavi ielauzties pat gēnu
inženierijā.

– Kurā brīdī sākas vilinājums
slavas un panākumu dēļ sabojāt savu veselību, pakļaut sevi nāves briesmām?

– Tā
ir dvēseles pārdošana sātanam. Bērni ir jāizglīto jau no pirmajiem soļiem
sportā. Tas, ka visas pasaules sportisti ir parakstījuši vienotu antidopinga
kontroles kodeksu, jau ir milzu sasniegums. Starptautiskā

Olimpiskā
komiteja, katra valsts, kura ietilpst olimpiskajā kustībā, arī Latvija ziedo
lielus līdzekļus dopinga apkarošanai. Pasaulē ir 33 antidopinga laboratorijas,
mēs savas analīzes sūtām uz Somiju. Vienas analīzes izmaksā līdz 240 latiem,
tas nav lēti. Praksē ir tā, ka sportistus pārbauda visdažādākajās sacensībās,
tā ir patiesi internacionāla kustība. Kāds mūsu vieglatlēts stāstīja, ka viņš
mēneša laikā pārbaudīts trīs reizes dažādās valstīs.

Kontroles
mehānisms vajadzīgs, lai sportisti justu, ka ir zem lupas, ka lietot aizliegtus
medikamentus nesodīti nav iespējams. Sadarbojamies ar Interpolu, visdažādākajām
valstu institūcijām. Ja uz kādas valsts robežas tiek atrasti aizliegti sūtījumi,
tad tiek šķetināta ķēdīte, kur atbildību nes katrs tajā iesaistītais posmiņš.
Sodu par dopinga lietošanu var saņemt ne tikai analīžu rezultātā.

Mēs
esam izdevuši visdažādākos materiālus, kas izskaidro un aicina apzināties
dopinga lietošanas kaitīgumu. Mums ir īpaša brošūra, kura domāta jauniešiem, jo
tieši no viņu apzinīguma atkarīgas tālākās gaitas sportā.

Visbiežāk
antidopinga kontrolēs iekrīt jau pazīstami sportisti, kuriem tikai nieka solis
pietrūcis līdz visaugstākajām virsotnēm un pakļāvušies vilinājumam. Dopinga
lietošana nav tikai katra sportista brīva izvēle, tie drīzāk ir nodoti godīgas
cīņas ideāli.

Katrs
atmaskots pārkāpums, katra sportista atzīšanās šo cīņu padara sekmīgāku. Liela
nozīme cīņā ar dopingu ir bijušo VDR (sociālistiskā Vācija) sportistu atzīšanās
neatļauto līdzekļu lietošanā, materiālu publiskošana (otras sporta lielvalsts
PSRS arhīvi vēl tiek glabāti noslēpumā). Atklāti stāsti par dopinga lietošanas
traģiskajām sekām liks daudziem padomāt par riskanto soli.

Uzvara
par katru cenu – tam jākļūst par pagātni. Esmu priecīga, ka mūsu darbs ir
sekmīgs, jo būtisku dopinga lietošanas pārkāpumu Latvijā pēdējos gados nav
bijuši.

Juris
BĒRZIŅŠ-SOMS

* Pasaules antidopinga kodekss