Dūšas vīrs

Kad Kaupo
vēl tikai posās un Milda plānoja, Baltic Heritage jau bija
finišējusi un Leo Reihmanis kļuvis par pirmo latviešu jahtu kapteini, kas
apburājis apkārt pasaulei. Šim faktam viņš nepievērsa īpašu uzmanību, tādēļ
Latvijas medijiem tas paslīdēja garām nepamanīts. Leo vienkārši īstenoja savu
sapni.

Lai gan Leo
Reihmanis burāja pa tā dēvēto pensionāru maršrutu, neapņemot Hornas un Labās
Cerības ragu, bet izmantojot Panamas un Suecas kanālu, arī viņa ceļojumā
netrūka vīrišķības un sportiska azarta. Latvietis savu divmastnieku lielākoties
vadīja trijatā vai divatā, kādu brīdi pat vienatnē. Pa ceļam viņš piedalījās
prestižā 1000 jūdžu sacīkstē no Austrālijas uz Indonēziju, kurā Baltic
Heritage izcīnīja trešo vietu.

Biogrāfija līdz sapnim

"Mani vienmēr
vilinājis ūdens, patikusi jūra. Varbūt tāpēc, ka bērnībā no Latvijas prom
devāmies pa jūru," sava sapņa dzimšanu pamato Leo, kuru Latvijā sauc arī
par Leonīdu. "Vēl Ziemeļvācijā īsi pirms izceļošanas uz Kanādu sapņoju, ka
vajadzētu uzbūvēt plostu un braukt pa jūru prom uz Angliju. Arī uz Kanādu 1951.
gadā braucām ar kuģi. Decembrī bija slikts laiks, vētru dēļ pāri okeānam tikām
tikai vienpadsmit diennaktīs, nevis astoņās, kā bija plānots. Es atšķirībā no
vairākuma, kas mocījās ar jūras slimību, jutos ļoti labi."

Leo biogrāfija ir
viens neapskaužamu grūtību pilns ceļojums, kuras pārvarētas veiksmīgi.

Pirmās divas klases
kara laikā pabeigtas Rīgā, viena klase – vācu skolā Drēzdenē ("..redzēju,
kā dega amerikāņu sabombardētā pilsēta.."), līdz 7. klasei tikts bēgļu
nometnē Oldenburgā. 1951. gadā kopā ar māti izceļojot uz Kanādu, pamatskola
absolvēta Virdžīnijā, Ontārio provincē. Septiņpadsmit gadu vecumā viens pats
("..ar desmit dolāriem kabatā..") pārcēlies uz Toronto, kur,
strādājot un studējot pa vakariem, ieguvis elektroinženiera izglītību.

Leo Reihmanis bijis
elektrostacijas vadītājs, septiņdesmitajos gados Four Seasons viesnīcu
tīkla pārvaldnieks Kanādā, pēc tam vairāku daudzfunkcionālu kompleksu
attīstības un biznesa vadītājs ("..mani pieņēma, kad būvdarbi vēl nebija
sākti. Tā līdz 1995. gada decembrim, kad beidzot galīgi izlēmu doties burājumā
apkārt pasaulei..")

Studējot pēdējā
kursā, Leo kļuvis par kursa biedra jahtas komandas locekli. Vēlāk iegādājies
pats savu 25 pēdu jahtiņu, ar kuru divdesmit gadus zēģelējis Ontārio ezerā,
regulāri startējot arī regatēs. Tradicionālajā un sarežģītajā Ontārio 300 jūdžu
burājumā vienatnē Leo Reihmanis izcīnījis visas trīs godalgas, uzvaru
ieskaitot. Tas drošinājis beidzot ķerties klāt sapnim par burājumu apkārt
pasaulei. "Dzīvojam tikai vienu mūžu, un tajā jāapskata iespējami vairāk,"
savu moto klāsta Leo. "Man ļoti patīk burāt, tātad skaidrs, kā to
visvieglāk izdarīt."

… un braucam!

Kāds kanādietis
Toronto meklējis burātāju, kas viņa Virdžīnu salās nopirkto jahtu palīdzētu
pārdzīt uz Bermudām. Pieteicies Leo, izmantojot iespēju gūt vērtīgu pieredzi.
"Tā bija pirmā reize, kad 1000 jūdžu burājumā nācās iztikt tikai ar
sektantu, jo tā bija stipri palietota 10 m jahta, nekādas citas navigācijas
ierīces uz tās nebija, pat radio nestrādāja, turklāt īpašniekam un pārējiem
diviem ceļabiedriem nebija nekādas zēģelēšanas pieredzes," atceras
Reihmanis. "Apkārt tikai jūra, turklāt laiks lielākoties apmācies. Astotās
dienas rītā domāju, ka nu jau vajadzētu kaut ko redzēt. Jā, tieši deguna
priekšā uzspīdēja bākas uguns. Tad gan sev uz pleca uzsitu."

Leo pārdevis savu
māju Ontārio un Whitby Boat jahtu būvētājiem pasūtinājis izstādē
noskatītu 42 pēdu divmastnieku. Nepilnus 13 metrus garo jahtu nosaucis par Baltic
Heritage un vēl dažus gadus slīpējis meistarību, burājot pa Ontārio ezeru,
kura platība pārsniedz 18 000 kvadrātkilometru, turklāt itin bieži palielo
jahtu vadot vienatnē.

Lai arī kāds lauva
būtu Leo Reihmanis, pasauli apburāt vienatnē viņš tomēr negrasījās.
"Vienojos doties ceļā kopā ar savu draudzeni, zviedru jaunkundzi Karīnu
Olsoni, vēlāk pieteicās mūsu paziņa holandiete Irēna Gelika, arī
jaunkundze," par komandas tapšanu stāsta jahtas kapteinis. "Viņas
abas pameta darbu un… braucām!"

Baltic Heritage startēja 1996. gada martā, no Toronto jahtkluba
treilerī dodoties uz Fortpīrsu Floridā. Burājumu bija iecerēts veikt trīsarpus
gadu laikā.

Florida – Bahamu
salas, starp Haiti un Kubu, pāri Karību jūrai, cauri Panamas kanālam – tāds
bija Baltic Heritage maršruta sākums. Klusajā okeānā pirmā pietura –
Galapagu salas. Tad garākais pārbrauciens, trijās nedēļās veicot vairāk nekā
3000 jūdžu, uz franču Marķīza salām.

Taiti salas – Kuka
salas – Fidži ("..atoli, eksotiskas tradīcijas, krāšņa daba, interesanti
cilvēki..") – Jaunzēlande.

"Burājums pāri
Klusajam okeānam bija izplānots tā, lai izvairītos no vētru sezonas,"
norāda kapteinis. Trīs dienu attālumā no Jaunzēlandes pārtrūka priekšējā masta
forštaga. "Labi, ka gājām pavēja kursā, citādi būtu zaudējuši mastu, izdevās
no okeāna izzvejot arī priekšburu." Pēc provizoriskiem remontdarbiem tālāk
bijām spiesti iet ar mazā otrā masta burām.

Bronzas reiss uz
Abomu

Lai veiktu remontu
un pie reizes notīrītu jahtas korpusu, un sagaidītu drošai zēģelēšanai
piemērotu laiku, Jaunzēlandes aplūkošanai, savu kuģi bāzējot Vāngārejā un
Oklendā, komanda varējusi veltīt četrus mēnešus. No novembra līdz aprīlim.
"Ļoti skaista, burvīga zeme," atzīst Leo. "Bet tad mana
draudzene, norādot uz Irēnu, paziņoja – vienai no mums jākāpj nost!"

Tālāk pāri
Tasmānijas jūrai uz Bandabergu Austrālijā jahtu vadīja vairs tikai divi
burātāji – Leo un Karīna. Tieši šādā situācija tika piedzīvota nopietna vētra
un, vēja ātrumam pārsniedzot 20 metrus sekundē, jahta verdošos viļņos turējās
tikai ar mazo priekšburu.

Tālāk Baltic
Heritage ceļš veda uz ziemeļiem. No Kernas pāri Lielajam Barjerrifam."Baigais
brauciens. Lai gan Baltic Heritage ir
pilnķīļa jahta ar nelielu iegrimi, ļoti vajadzēja uzpasēties no sēkļiem. Man
bija 30 kartes šim rajonam vien."

Ceturtdienas salā
savā skolotāja vasaras atvaļinājumā no Toronto uz jahtas ieradās Leo draugs un
kluba biedrs Pīters Stīvens, ar kuru kopā startēts sacensībās. Cīnoties ar
spēcīgām straumēm, internacionālā komanda pa Torresa šaurumu starp Jorkas ragu
un Jaungvineju burāja tālāk uz Darvinu.

Lai atvieglotu
Indonēzijas vīzas iegūšanu, Baltic Heritage tika pieteikta ikgadējai
regatei no Darvinas uz šīs valsts Ambona salu. Triju diennakšu burājumā savā
grupā 43 jahtu konkurencē Leo finišēja trešais. "No turienes – bye
bye! – braucām tālāk uz Bali, kur Pīters uz jahtas mūs atkal atstāja
divatā."

Tas nozīmē pie
stūres mainīties ik pa divām trim stundām. Dienu un nakti. Pamēģiniet dzīvot
šādā režīmā. Turklāt Indonēzijā ir ne tikai daudz salu, bet arī pilns ar
zvejnieku laivām un kuģīšiem. "Tur vienīgo reizi man patiešām bija bail.
Kāds naktī ar pilnu jaudu nesās mūsu jahtai tieši virsū, par laimi, nobraucot
cieši garām."

Piestājot
dziesmu svētkos

Taizemē nelielajai
komandai pievienojās Air Canada lidmašīnu mehāniķis Luī Čefko ("..ungāru
kanādietis, mans draugs no Toronto, kurš palīdzēja arī tikt cauri Panamas
kanālam, jo tur ir prasība, lai uz jahtas būtu vismaz četri cilvēki..").
Trijatā tika nosvinēti burājuma otrie Ziemassvētki un sagaidīts 1998. gads. No
Šrilankas Luī, kurš uz zemes tomēr jutās labāk nekā jūrā, devās atpakaļ uz
Kanādu.

Pēc Maldīvu salām
divatā jahta tika stūrēta gar Indijas okeāna malu uz arābu zemēm ("..bija
labs laiks, mums laimējās.."). Omāna, Jemena, Sarkanā jūra ("..tur bija
grūti, tūkstoš jūdžu pret vēju, ar manu jahtu pretvēja kursos grūti iet.."),
Etiopija, Sudāna, Ēģipte.

Cauri Suecas
kanālam uz Izraēlu un tālāk uz Kipru. No turienes caur Helsinkiem pāri Latvijai
abi burātāji uz mēnesi aizlidojuši uz Toronto. Karīnai nācies palikt pie slimās
mātes. Leo atpakaļceļā nolēmis iegriezties Rīgā uz dziesmu svētkiem. Lidmašīnā
no Helsinkiem kāds Amerikas latvietis, uzzinājis par Leo burājumu un komandas
sarukšanu līdz viņa personīgajiem apmēriem iesaucies: "O! Man Rīgā ir
draugs, labs burātājs. Es jūs iepazīstināšu."

Tā Leo iepazinies
ar Rīgas uzņēmēju Āri Liepiņu, un pēc nedēļas atpakaļ uz jahtu jau lidojuši abi
kopā. Burājumā pa Vidusjūru pievienojies arī Pīters.

Turcija – Grieķijas
salas ("Pēc tam Ārim bija jāatgriežas Rīgā.") – Sicīlija – Malta –
Maljorka – tālāk gar Spānijas krastu ("..Pīters atgriezās Toronto, viņa
vietu ieņēma mana vecākā meita advokāte Silvija ar sešus mēnešus veco mazmeitu
Reičelu un viņas draudzene..").

Atgriešanās ceļš

Gibraltārā Leo
atkal palika viens. Priekšā ceļš pāri Atlantijai. Pie jahtkluba sludinājumu
dēļa nācās likt zīmīti – kapteinis meklē komandu burājumam uz Karību jūru. Jau
nākamajā dienā pieteicās divi divdesmitgadīgi angļi, kas trenējušies burāšanā
un Antiļu salās cerēja atrast darbu uz kruīza jahtām. Gandrīz pēdējā brīdī
pirms izbraukšanas uz jahtas klāja uzkāpa arī kāda jaunkundze no Šveices –
profesionāla pavāre! "Ideāls komplekts!" atlika iesaukties Leo, un Baltic
Heritage uzņēma kursu uz Kanāriju salām.

Pēc tam no Kabo pāri
okeānam uz Barbadosu un Tobāgo. Trinidādā komanda no kapteiņa atvadījās, un Leo
Reihmanis savu jahtu stūrēja tālāk uz Venecuēlu, Puertolakrusā ierodoties
tieši uz sava ceļojuma trešajiem Ziemassvētkiem.

Šos svētkus viņš
pavadīja vienatnē. Pēc Jaunā gada sagaidīšanas ciemos atbrauca Silvija ar visu
ģimeni – abiem bērniem un vīru. "Tad bija drusku vieglāk," atzīst
Leo. "Laivu pa ziemu gribēju atstāt Venecuēlā, tur valda labs laiks, nav
viesuļvētru. Bet mans ceļojums nebija galā, vēl vajadzēja šķērsot to pašu 73.
rietumu meridiānu, kuru šķērsoju izbraucot."

Leo Reihmanis devās
atpakaļ Karību jūrā vienatnē, metot loku pa mazo Antiļu salu ķēdi. Sentlūsijā
kapteinim piebiedrojās kanādiešu kundze no Vankūveras Patrīcija Klēra, kurai
patika ceļot ("..nekādu romantisku attiecību.."). No Virdžīnu salām Baltic
Heritage meta plašu loku Karību jūrā un 1999. gada 29. maijā uz 15. ziemeļu
platuma grāda sasniedza 73. rietumu garumu.

34 000 jūdžu
garais aplis bija noslēgts, un Baltic Heritage, kurai ahterī pasaules
jūrās trīs gadus plīvoja Kanādas karogs, bet uz štagas Latvijas krāsas,
atgriezās Puertolakrusā, Venecuēlā. "Izcēlu jahtu, notīrīju, noliku aiz
žoga un lidoju mājās," par finišu Leo ir lakonisks. "Lai burātu,
jābūt dūšai. Man dūša ir."

"Man bija dūša
atlidot uz Latviju 1969. gadā, apciemot tēvu. Tikai līdz tēva mājām Džūkstē
netiku." stāsta staltais vīrs. "Otrreiz es biju klāt 1991. gadā
tūlīt pēc puča. Bet tēvs tad jau bija miris."

Rudenī latvietis
atgriezās Venecuēlā un vēl vienu sezonu burāja pa Karību jūru. Sezonas beigās, Baltic
Heritage no jahtkluba tika nozagta, pazuda bez vēsts.

Saņemot
apdrošināšanas naudu, Leo Reihmanis nopirka Francijā būvētu Beneteau 39
pēdu jahtu – tādu pašu, ar kādu Baltijā zēģelē Āris Liepiņš. "Man bija
izdevība atburāt arī uz Latviju!" lepni paziņo Leo. Kad Liepiņš iegādājās
savu Beneteau, abi divatā jahtu no Biskajas līča atstūrēja uz Latviju.

Patlaban Leo atkal
palicis bez sava kuģa. Tagad visbiežāk viņš zēģelē Latvijā uz Āra Liepiņa
jahtas. Šīsvasaras noslēgumā, atvadoties no Rīgas, Leo Reihmanis kārtējo reizi
pārburāja pāri Baltijas jūrai uz Gotlandi.

Arī tas ir Latvijas
bēgļu un… atgriešanās ceļš.

Dainis CAUNE

Leo (Leonīds) REIHMANIS

Dzimis: 1936. gada 1. jūlijā Rīgā

Izglītība: skolas gaitas sāktas Rīgā, turpinātas Drēzdenē
un Oldenburgā, pamatskola absolvēta Virdžīnijā, Kanādā; Toronto iegūts
inženiera diploms

Darba gaitas: strādnieks, elektroinženieris,
elektrostacijas vadītājs, viesnīcu tīkla pārvaldnieks, dažādu uzņēmumu
attīstības un biznesa vadītājs

Ģimenes
stāvoklis: šķīries, ir divas
meitas un četri mazbērni

Hobijs: burāšana

Latvijas
burātāji apkārt pasaulei

Edgars Terjohins 1990. gada 23. maijā pēc 140 diennakšu
burājuma Whitbread regatē apkārt pasaulei uz krievu maksijahtas Fazisi
finišēja Sauthemptonā. 60 000 km garajā un sešos posmos sadalītajā
maršrutā Fazisi 23 jahtu konkurencē izcīnīja vienpadsmito vietu. Edgars
Terjohins savā maiņā bija jahtas stūrmanis. Iepriekš viņš bija kļuvis par
Eiropas vicečempionu olimpiskajā jahtu klasē 470, kā arī izcīnījis
bronzas medaļu Windglider vējdēļu pasaules čempionātā. Astoņdesmito gadu
sākumā Edgars ar vējdēli aizburāja no Rīgas līdz Tallinai, bet pēc Whitbread
reisa no Rīgas līdz ieejai Stokholmas šērās. Tālāk zviedru robežsargi
nelaida sērfotāju pavadošo jahtu.

Baltic
Heritage Leo Reihmaņa
vadībā, startējusi Floridā, 34 000 jūdzes apkārt pasaulei cauri Panamas un
Suecas kanālu veica no 1996. gada 9. aprīļa līdz 1999. gada 29. maijam.

Katamarāns Kaupo
no Bolderājas apkārt
pasaulei devās 1999. gada 31. oktobrī un pēc 39 000 jūdžu Latvijā
(Ventspilī) atgriezās 2003. gada 20. martā. Apli apkārt pasaulei Valda
Grenenberga-Grīnberga vadītā jahta gan noslēdza Atlantijas okeānā netālu no
Kanāriju salām, šo ceļu veicot no 2000. gada 3. aprīļa līdz 2002. gada 9.
novembrim.

Otrreiz apkārt
pasaulei Aleksandra Popova vadībā Kaupo bija iecerējis doties pretējā
virzienā. 2008. gada 1. novembrī vairāk nekā 30 gadus vecais katamarāns
startēja Rīgā. Pēdējā ziņa no Kaupo saņemta 2009. gada 2. septembrī, kad
tas atradās ceļā uz Austrāliju vētrainajā un vientuļajā Indijas okeāna dienvidu
daļā. Tobrīd 13,3 m garā katamarāna komandā bija tikai trīs cilvēki – pirmā
burājuma dalībnieki Aleksandrs Popovs, viņa dzīvesbiedre Svetlana Timofejeva,
kā arī Rīgā mirušā kapteiņa Valda Grenenberga-Grīnberga dēls Aigars, kurš
cerēja tēva pelnus izkaisīt jūrā pie Hornas raga.

Milda burājumu apkārt pasaulei veica ātrāk. Māra
Gaiļa vadītā jahta no Ķīpsalas devās ceļā 2001. gada 9. jūlijā un pēc 39 500
jūdzēm turpat atgriezās 2003. gada 4. aprīlī. Loks apkārt pasaulei tika veikts
netālu no Gibraltāra (2001. gada 19. augusts – 2002. gada 21. februāris).