Triju kungu kalps

Sporta pasaule kļūst arvien bagātāka ar
notikumiem. Pirmās Jaunatnes olimpiskās spēles Singapūrā, pēc tam arī pasaules
pirmās cīņu mākslas spēles Pekinā… Šā foruma nolūks bija demonstrēt senā
sporta daudzveidību un pievilcību. Protams, arī noskaidrot pasaulē labākos
meistarus. Spēles risinājās trīspadsmit cīņu sporta veidos, olimpisko džudo,
taekvondo un brīvo cīņu ieskaitot. No Latvijas atlētiem par spēļu pirmo
čempionu jostu cīņā kļuva Viktors Reško. Sudraba medaļu izcīnīja džudo
smagsvars Vladimirs Osnačs.

Latviju kaujas sambo
Ķīnā pārstāvēja Artūrs Čerņavskis no Čerņavsku dinastijas, kurš izcīnīja
ceturto vietu.

Mūsu pasaules
čempions (šis tituls tika gūts pērn) Viktors Reško jostu cīņā uzvarēja
absolūtajā svara kategorijā. Nepilnus 22 gadus vecais rīdzinieks saglabājis
pirmo vietu pasaules reitingā gan smagajā svarā, gan absolūtajā kategorijā.

Senā divu dūru josta

Jostu cīņa bija plaši
pazīstama jau sen, taču starptautisku statusu ieguva tikai pirms četriem
gadiem. „Jau pēc gada bez
jebkādas gatavošanās debitēju Eiropas čempionātā un izcīnīju bronzas medaļu,"
atceras Viktors. „Ališs – tāds ir
jostu cīņas oficiālais starptautiskais nosaukums, kas, tulkojot latviski, nozīmē –
cīņa. Šis sporta veids ir plaši izplatīts tjurku tautās, kā arī citās valstīs
vairākos kontinentos. Ar ališu nodarbojas arī Krievijas dienvidos, Ukrainā,
Baltkrievijā, vērojama attīstība arī Latvijā. Mans treneris Jurijs Poļakovs ir
pārliecināts, ka ališa federācija pie mums tiks izveidota nākamgad, jo starptautisko
atzinību esam jau iemantojuši."

Ališs ir lētākais
cīņas sporta veids. Nepieciešams tikai kimono tērps un divu dūru plata josta,
kas ir galvenais inventāra elements. Cīņa risinās ar basām kājām, vienīgi
treniņos tiek izmantoti zābaciņi.

Cīņas sākumā tās
dalībnieki nostājas cieši pretī viens otram, satvēruši sāncenša jostu, kuru
nedrīkst atlaist līdz veiksmīga metiena izpildīšanas fiksēšanai. Ja kāds no
konkurentiem atlaiž pretinieka jostu, neizdarot paņēmienu, tad saņem piezīmi;
izdarot pārkāpumu otrreiz, viņam
tiek ieskaitīts zaudējums. Cīņa ilgst trīs periodus pa piecām minūtēm. Turnīra
finālcīņā ir tikai viens, toties sešu minūšu garš raunds. Ar piezīmi tiek
sodīts sportists, kas pārkāpis laukuma apļa līnīju.

Tiklīdz viens no
lauzējiem ir izdarījis rezultatīvu metienu, raunds tiek pārtraukts un
veiksminiekam ieskaitīta uzvaru. Lai uzvarētu visā cīņā, jāgūst panākums vēl
vienā raundā.

Kā skaita punktus? Ja
pretinieku nomet uz muguras, iegūst tīru uzvaru, ja uz sāniem – divus punktus,
ja uz uz vēdera – vienu. Fināls nav ilgāk par sešām minūtēm; cīņa ir galā, ja
viens no sāncenšiem guvis sešus punktus. Ališā atļauti arī metieni ar kāju
palīdzību.

Nacionālās kaislības

Ļoti bieži uzvarai
raundā pat nevajag piecu minūšu. Viss atkarīgs no sportista meistarības. Reško
tās bija pietiekami, tāpēc viņš uz paklāja aizvadīja krietni mazāk laika.
Iespaidīgs bija viņa pārsvars finālcīņā ar ukraini Konstantīnu Kotijevu.
Savukārt ziņu aģentūras bija izplatījušas aplamu informāciju, ka Reško
priekšsacīkšu apakšgrupā esot pieveicis turnīra vienīgo dalībnieci – Ganas
sportisti Kamaru Salavu. Tas faktiski bija spēcīgs jauneklis ar muskuļotām
krūtīm un bez bārdas rugājiem.

Starptautiskā Ališa
federācija uz Pekinu uzaicināja tikai astoņus labākos pasaules ranga vīriešus.
Turklāt tikai absolūtajā kategorijā. Pēc organizatoru ieskata, ar to pietika,
lai spēļu skatītājus iepazīstinātu ar šo sporta veidu un nodemostrētu cīņu. Vajadzētu
atgādināt, ka Latvijai ir pasaules čempione arī dāmām – jelgavniece Marina
Mazure. Žēl, ka reglaments viņai liedza dalību Pekinas spēlēs.

Diezin vai ališs
kādreiz kļūs par olimpisko sporta veidu. Toties korejieši darīšot visu
iespējamo, lai par tādu taptu viņu nacionālā cīņa serims. Tad jau kāds biezāks vārds būtu sakāms arī mongoļiem,
gruzīniem un irāņiem un olimpiskās spēles pārvērstos par cīņas mākslas
spartakiādi.

Vēl nedaudz par
irāņiem. Viņu nacionālās cīņas ideologi vēlas sadarboties ar latviešiem,
vispirms uzaicinot uz nopietnām pārrunām un koptreniņiem. Tas būtu nevis ališs,
bet kaut kas tamlīdzīgs.

Pirmā un ceturtā mīlestība

Kādreiz sambistu
kalve bija Sarkandaugava, konkrētāk – kultūras nams Ziemeļblāzma, kur topošos meistarus audzināja Māris Laibins. Viņš
gan trenera gaitas ir beidzis, bet vieta tukša nav palikusi. Nu jau ilgu laiku
tur par treneri strādā Jurijs Poļakovs, vienlaikus mācot un audzinot arī jaunos
džudistus un jostcīņniekus. Grūtāk sokoties darbs ar ališa cienītājiem, jo pat
ārzemēs vēl nav iznākuši metodoloģiskie materiāli par šo cīņas veidu. Tāpēc sacensībās
ļoti svarīgi ir pastrādāt ar videokameru.

Darbavieta trenerim atrodas
gandrīz vai blakus mājām, tāpat kā Itas Kozakevičas poļu vidusskolas
absolventam Viktoram Reško, kurš latviski runā tikpat labi kā savā dzimtajā
valodā. Viktora tēvs savu dēlu Jurija Poļakova rokās nodeva tieši pirms desmit
gadiem, lūdzot, lai vienlaikus pārbauda puiša spējas arī džudo.

Jaunais puisis bija
neparasti ātrs, kustīgs, centīgs un talantīgs. Gandrīz vienlaikus tika apgūta arī
džudo cīņa. Talants netika šķērdēts velti – panākumi krājās un sekoja cits
citam. Medaļas izcīnītas gan jauniešu, gan junioru konkurencē Latvijā, arī
Eiropā, turklāt pieaugušo konkurencē panākumu līkni nepārraujot.

Ja šai kolekcijai
piesummē ališā iegūto, iznāk, ka Viktors uzticīgi kalpo trim kungiem – sambo, džudo
un ališam. To var paveikt bez lielām superslodzēm, jo šie cīņas veidi cits citu
papildina un ališa elementi tiek iekļauti kopējā treniņu programmā. Tāpēc saglabāt
trīskāršo mīlestību neesot grūti. Galvenais – tai jātic.

Vēl jau ir arī cilvēciskā
mīlestība – Viktoram ir jauka meitene – un kvēls sapnis dienās kļūt par
Latvijas džudo pirmo numuru svara kategorijā līdz 100 kg, kur pagaidām
saimnieko Jevgeņijs Borodavko. Abi līdz šim uz tatami tikušies tikai reizi –
Latvijas čempionāta finālā. Toreiz Viktors devās cīņā ar lauztu pirkstu…

Šogad vēl daudz
darāmā. Jāturpina mācības Rīgas Avionavigācijas institūta trešajā kursā.
Šoruden un ziemas sākumā vēl divas svarīgas sacensības ališā – pasaules
meistarsacīkstes Kazahstanā un Eiropas čempionāts, kā arī pasaules čempionāts
sambo.

Gatis ĶĪSIS

Viktors REŠKO

Sambists, džudists un ališists

Dzimis: 1988. gada 2. novembrī Rīgā

Augums, svars: 193 cm, 98 kg

Klubs:
Ziemeļblāzma

Treneris: Jurijs Poļakovs

Izglītība: Itas Kozakevičas poļu vidusskola, Rīgas Avionavigācijas
institūts (3. kurss)

Panākumi sportā: sambo – Eiropas jauniešu čempionātā 2006.
gadā 3. vieta, pasaules junioru čempionātā 2008. gadā 3. vieta, pasaules
čempionātā pieaugušajiem 5. vieta, vairākkārtējs Latvijas čempions visās vecumu
grupās; džudo – Eiropas kausa posmā Somijā un Golden Score turnīrā Rīgā 3. vieta, Eiropas U-23 čempionātā 7.
vieta, vairākkārtējs Latvijas čempionātu (dažādu vecumu grupās) laureāts; ališā
– pasaules absolūtais čempions (2009. g.), Pasaules I cīņu mākslas spēļu
absolūtais čempions (2010.g.), Eiropas čempionātā 3. vieta, pasaules ranga
līderis absolūtajā kategorijā un smagajā svarā (2010. g.)

Vaļasprieks: futbols, pludmales futbols un volejbols