Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Dzejnieka mudinājums maratonam

Savu
pusgadsimta jubileju kinorežisors Ansis Epners atzīmēja, kopā ar draugiem un
domubiedriem noskrienot supermaratonu 50 kilometru garumā. Sešdesmitajā
dzimšanas dienā viņš spēlēja 60 šaha partijas. Septiņdesmitajā jubilejā
skriesim atkal. Anša piemiņas skrējienā…

Distance
būs pavisam īsa. No Lielā Kristapa skulptūras Daugavmalā līdz Latvijas
televīzijai Zaķusalā. Uz startu sestdien pulksten 19.30 aicināts ikviens, kam
Anša Epnera vārds nav svešs. Distance gan īsa būs tikai fiziski. 1987. gada
oktobrī mēs skrējām ārā no Rīgas kinostudijas pa filmu lenti –  uz asfalta bija fiksēts Anša darbu saraksts.
Jau tad filmu bija vairāk nekā simts.Tieši tajā
jubilejas skrējienā pa Biķernieku trases apļiem radās ideja ik rudeni rīkot
Tautas dziesmas maratonu.

Nākamajā
gadā Epners bija starp tiem 25 drosminiekiem, kas parakstīja aicinājumu
atjaunot Latvijas Olimpisko komiteju (LOK). Oktobrī Tautas dziesmas maratons,
kurā katrs varēja izvēlēties sev piemērotāko distanci, sākot no 5 km, pulcēja
gandrīz 10 000 skrējējus.

Sports
kļuva par tautas vienotāju, gribas, spēju un vēlmju atraisītāju. Iedrošinātājs
bija Ansis – mēs taču varam!

Runa nav
tikai par sportu. Ansis Epners bija spilgts un savdabīgs Rīgas dokumentālā kino
pārstāvis, kurš uzņēmis arī spēlfilmu Būris, kurš konservatorijā un
vēlāk Latvijas Kultūras akadēmijā skolojis sava darba turpinātājus.

Kinozinātnieks
Ābrams Kleckins piekrīt: "Ansis bija mudinātājs – sevi apzināties, nākt ar
jaunām idejām, nebaidīties. Viņš visus apbūra ar brīvību. Ne politisko, bet
iekšējo, cilvēcisko brīvību. Viņam nekad nebija bail mēģināt."

"Kaut
gan pedagoģija lielā mērā ir retrogradīva, Ansis savus audzēkņus prata virzīt
uz priekšu," turpina Latvijas kultūras akadēmijas pasniedzējs Pēteris Krilovs.
"Latvijas dokumentālajā kino viņš bija atsevišķa personība."

"Lai
arī Ansis bija dzejnieks, viņš gāja šķērsām slavenajai Rīgas poētiskā kino
skolai," piebilst LOK goda prezidents, savulaik arī Rīgas kinostudijas
dokumentālo filmu redaktors Vilnis Baltiņš. "Viņš bija pārāk ātrs, viņš
steidzās. Viņam vajadzēja īsāku, dinamiskāku kadru, ko daudzi tolaik
nesaprata."

"Ansis
jau nebūtu Ansis, ja visu nedarītu citādāk," apgalvo Kalvis Zalcmanis,
viņa draugs no skolas laikiem Mazsalacā un visuzticamākais operators.

"Ar
savu darbu Epners ietekmēja sabiedrību," atzīst LOK prezidents Aldons
Vrubļevskis. "Viņš pierādīja, ka sports ir kultūras sastāvdaļa."

Ansis
Epners LOK atjaunošanā ienesa Lielvārdes jostu (skat. tāda pat nosaukuma
filmu), palīdzēja rīkot pirmās grandiozās Latvijas olimpiskās dienas. Viņš bija
dažāds, daudzveidīgs un mūžīgi kustībā. Tāpēc no piektdienas līdz svētdienas
vakaram kinoteātrī K. Suns rit Anša Epnera filmu maratons.

Apmēram
trešā daļa no šīs distances ir sportam veltīta. Basketbola draugus interesēs Atzīšanās
(1973), Vīrieši un sievietes (1975), Vienība (1975), Hokejistus –
Hokejs – vīru spēle (1974), Cilvēks un maska (1995), ar šahu
saistīta – Mihails Tāls. Pēc 20 gadiem (1980), Klusā
nedēļa ar Tālu
(1995), vieglatlētikai veltīta – Krustsolis (1981), Latvijas
šķēpi
(2000), An-moks (1991) un An-moks (1992), bobslejam – Aiz-iet!
(1984), orientēšanās sportam – Quo vadis? (1985), olimpiskajai
kustībai – Labas gribas spēles (1986), Olimpiskais strops (1989),
Olimpiskā fiesta (1992), Līdz Albērvilai 0,02 sek (1992), kalnos
kāpējiem – No Everesta līdz paradīzei (1998), Jambo, Kilimanjaro
(1999), Kalnietis no Cielēniem (2000). Viņa filmogrāfijā atrodami arī jo
daudzi sporta kinožurnāli.

Bet
visupirms Ansis Epners bija šķēpmetējs. Anša sen sen mestais šķēps joprojām
lido. Un nekrīt zemē…

Dainis
CAUNE

 

Anša
Epnera filmu maratons

Kinoteātrī
K. Suns (
Berga bazārā)

26.
oktobrī  pl. 19.00, 21.30 – labākais no
labākā

                                pl. 24.00 –
Epnera studentu filmas

27.
oktobrī               pl. 16.00, 18.30,
21.00 – sporta filmas un žurnāli

28.
oktobrī               pl. 16.00, 18.30,
21.00 – dažādas filmas un žurnāli

Kinoseansi
bez maksas

Kinoskrējiens

27.
oktobrī               pl. 19.30 no Lielā
Kristapa skulptūras Daugavmalā līdz Latvijas televīzijai Zaķusalā

Tālr.
29411202

Lidostā Rīga

No 22. oktobra
līdz 4. novembrim uz sešiem monitoriem nonstopa režīmā filma Es esmu
Latvietis
(ar subtitriem angļu valodā)

P.S. Arī
kā ironisks mājiens par laiku, kas mainās un situāciju, kad daudzi brauc prom
uz Īriju

Raidījumi LTV
1

26.
oktobrī pl. 23.15 – Ansis – kino – izglītība

27.
oktobrī pl. 23.25 – Ansis – kino – sports

28.
oktobrī pl. 23.15 – Ansis – kino – kino

 

Leģendas

Visu laiku
dižākais

Jau
četrdesmitajos gados prese rakstīja – "Vecmeistars uzvar atkal!" Bet
vēl 1979. gadā burātājs Jevgēņijs Kanskis kārtējo reizi kļuva par Latvijas
čempionu, savu pēdējo medaļu izcīnot vēl pēc divām sezonām 73 gadu vecumā.

Lai
mēģinātu noskaidrot, cik godalgu kopumā ieguvis Latvijas visu laiku dižākais
burātājs Jevgēņijs Kanskis, jādodas uz viņa simtgadei veltīto izstādi
Melngalvju namā.

Visu mūžu
Kanskis bijis sportists. Savu pirmo godalgu viņš guva 1922. gadā ar tēva –
turīga Rīgas notāra – dāvinātu jahtu Jolīti. Trīsdesmitajos gados viņa
dzīve bija vairāk nekā apskaužama. Uzvaras autosacīkstēs Beļģijā un Francijā,
starts pat  Montekarlo autorallijā un
paralēli burāšana, burāšana, burāšana…

Jevgēņija
Kanska jahtas Amata reisi pa Rietumeiropas regatēm bija panākumiem
bagāti. Leģendārs kļuva Kanska burājums Bretaņas regatē, kuras pēdējā triju
dienu posmā jūrā sāka plosīties neprognozēta stipruma vētra, kas paņēma 300
kuģotāju dzīvības. Amata vienīgā pēc piecām dienām sasniedza finišu.

Pēc Otrā
pasaules kara ceļš uz Rietumiem Kanskim bija slēgts. Tomēr viņš prata turpināt
īstenot brīvvalstī dzimušo ideju, ka sportot iespējams arī sirmā vecumā. Tiesa,
areāls kļuva ierobežots, bet tas sevišķi netraucēja pilnveidoties.

Kanskis ar
vēju necīnījās, viņš mācījās to izmantot savā labā un šajā ziņā kļuva par
izcilu meistaru, ko apliecina 16 PSRS čempiona tituli. Vasarās viņš galvenokārt
cīnījās M vai Dragon klasēs, ziemās bija nepārspējams
ledusburātājs. Ikvienā regatē, katrā braucienā uz startu viņš devās tikai ar
vienu domu – uzvarēt!

Jevgeņijs
Kanskis bija arī treneris, un par šī dzelzsvīra doto rūdījumu pateicīgas ir
daudzas Latvijas burātāju paaudzes, olimpisko čempionu Aleksandru Muzičenko
ieskaitot.

Viņa
audzēknis bijis arī Gunārs Rozenbergs, kurš pēc savas 50. jubilejas tikpat
sekmīgi turpina krāt uzvaras gan vasarā (vindsērfingā), gan ziemā
(ledusburāšanā). Ne viņus vien Kanskis mācījis visu mūžu dzīvot sportā.

Dainis
CAUNE