Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Olimpiskā čempiona rūpes un raizes

Ivans Klementjevs Latvijas sportā
ierakstījis vairākas neaizmirstamas lappuses. Sākot ar olimpiskā čempiona
lauriem un beidzot ar 12 uzvarām valsts meistarsacīkstēs kanoe airēšanā. Arī
šodien, būdams veterāna kārtā, dzelzs Ivans joprojām ir sportā, palīdzot
sakārtot šo jomu gan augstākās valsts likumdošanas varas līmeņos, gan ikdienā.
„Sporta organizatoriskajai
jomai uzmanību pievērsu jau kopš 2001. gada, kad kļuvu par Rīgas domes deputātu,"
Sportam pastāstīja Ivans Klementjevs.
„Toreiz Rīgas dome mazliet vairāk
sāka finansēt sportu. Pie skolām izdevās uzbūvēt septiņas modernas sporta
halles, renovēt sporta namu Daugava,
kā arī uzcelt baseinu pie 95. vidusskolas Ziepniekkalnā. 

– Kuru no idejām neizdevās realizēt?
– Joprojām spēkā ir ideja par sešu Rīgas
reģionālo sporta centru būvniecību. Viens no tiem tikko kā tika atklāts pie
Puškina liceja Sarkandaugavā, parējie pagaidām vēl gaida savu kārtu. Aktuāls joprojām ir velotreka jautājums
Rīgas pilsētā. Pirms Otrā pasaules kara Latvijas galavaspilsētā bija četri
treki, tagad – neviena. Jācer, ka izdosies uzbūvēt reģionālajā centrā Anniņmuiža. Rīgā nav arī pienācīgas
airēšanas bāzes. Ilgus gadus tiek lolota ideja par šāda sporta centra
uzbūvēšanu Lucavsalā, taču pagaidām nodomi palikuši tikai nodomu līmenī.

– Jau gandrīz gadu esat Saeimas deputāts, darbojaties Sporta apakškomisijā?

– Jā. Mūsu valstī izveidota vairāku līmeņu
sporta vadība. Izglītības ministrijas Sporta departaments īsteno valsts sporta
politiku, savukārt Sporta pārvalde šo politiku realizē dzīvē. Tad vēl Latvijas
Sporta federāciju padome, kas apvieno astoņdesmit sporta veidu federācijas.
Protams, ka visiem naudas nepietiek un katra organizācija cīnās par
izdzīvošanu. Pēdējā laikā finansējums nedaudz ir pieaudzis, bet ko var izdarīt
par 300 līdz 1000 latu? Ideāli
arī būtu, ja visas federācijas būtu vienā ēkā. Taču tā nav. Kur nu katra
spējusi atrast sev mājvietu, tur arī mitinās.

Pirms četriem gadiem izveidojām Latvijas
Sporta un tūrisma arodbiedrību, kas arī cīnās par sportistiem. Staigājām pa
Izglītības ministrijas kabinetiem, Saeimas komisijām, taču atbilde bija apmēram
tāda – ja jums patīk sist savu galvu pret sienu, varat to darīt…

Iesniedzu Sporta apakškomisijā projektu par
pensijām Latvijas olimpiskajiem čempioniem. Mums visā vēsturē ir divdesmit šā
titula īpašnieku. Sākās demagoģiski jautājumi – kāpēc tikai olimpiskajiem
čempioniem, nevis arī medaļniekiem, pasaules un Eiropas čempioniem? Es biju ar
mieru, lūdzu, liekam viņus klāt! Tikai tad vajadzēs vēl vairāk naudas. Sāksim
ar olimpiskajiem čempioniem un pēc tam pakāpeniski liksim klāt parējos.Tad man
sāka vaicāt, kāpēc es nodarbojos ar šādiem jautājumiem, nevis valsts
institūcijas? Tā arī viss palika pusratā.

– Taču tagad jūs esat, tā teikt, pie
šprices
. Vai tas nozīmētu, ka šis projekts iegūs tālākvirzību?

– Būtu labi, taču Sporta apakškomisijā esmu
tikai viens no 28 locekļiem. Turklāt vēl pārstāvu opozīcijas partiju. Esmu savu
viedokli paudis, taču atsaucību pagaidām tas nav iemantojis.

– Kā veicas jūsu dibinātajam klubam Brāļi
Klementjevi
?

– Tagad nav labākās dienas. Lielupē, kur tas
kādreiz atradās, tagad ir itāļu restorāns. Ceram, ka pozitīvu lēmumu par
airēšanas kanālu Lucavsalā pieņems Rīgas dome. Tad varbūt arī mums tur
atradīsies vieta. Citādi šobrīd nevaram pateikt cilvēkiem – nāciet tur, un tur
jūs mūs atradīsiet. Ja būs Lucavsalas airēšanas bāze, jācer uz citu situāciju.
Tad varēsim padomāt varbūt pat par Eiropas un pasaules čempionātu rīkošanu.
Tikai tas nebūs viegli, jo ir ļoti daudzas vietas, kas pretendē uz šo godu.

– Kā jūs komentētu Latvijas kanoe un smaiļotāju pēdējos rezultātus pasaules
čempionātā?

– Kristapa Zaļupes un Krista Straumes
smaiļošanas divnieka piektā vieta pasaules čempionātā ir visnotaļ labs
sasniegums. Vairāk tika gaidīts no kanoe divnieka – Andreja Šudeiķa un Gata
Pranka. Vieniniekos Aleksandrs Prokopenko arī varēja demonstrēt labāku
sniegumu. Viņu finansē Ventspils Olimpiskais centrs. Varbūt pietrūka laba trenera
padoma?

– Augsta ranga sporta speciālisti mums joprojām ir deficīts…

– Tā diemžēl ir, turklāt mēs maz izmantojam
zinātnes sasniegumus un atklājumus. Tikai pēdējā laikā sākam meklēt atbildes uz
jautājumiem – kāpēc tā? Kāpēc, piemēram, šķēpmetējs Ēriks Rags nespēj uzvarēt
tādās un tādās sacensībās? Kāpēc Latvijas futbola izlase divdesmit minūtes spēj
labi spēlēt, bet tad dažos mirkļos sabrūk? Kāpēc basketbolisti Seviljā spēja
uzvarēt Horvātiju, bet pēcāk netika galā ar Portugāli? Varbūt te ir darbs psihologiem
vai citiem speciālistiem? Jebkura darbība ir jāanalizē, domājot, kā spert nākamo
soli. Tikai tad tas tiks izdarīts pareizi.

Vizītkarte

Ivans Klementjevs

Dzimis:          1960. g. 18. novembrī

Ģimenes stāvoklis:            precējies, sieva Gunta

Lielākie panākumi sportā:           olimpiskais čempions 1988. g. Seulā, olimpiskais vicečempions 1992. g.
Barselonā un 1996. g. Atlantā. Septiņkārtējs pasaules čempions kanoe vieniniekā
dažādās distancēs.

Izglītība:        pedagoģisko
zinātņu doktors (1993. gadā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā).

Darba vietas un sabiedriskie pienākumi:        LR Saeimas deputāts, reģionālā sporta centra Anniņmuiža direktora vietnieks, SIA Brāļi Klementjevi valdes loceklis, Latvijas Olimpiskās komitejas
izpildkomitejas loceklis, Pašvaldības policijas sporta kluba prezidents,
Latvijas Sporta un tūrisma arodbiedrības valdes loceklis, Latvijas Sporta
veterānu savienības viceprezidents.

FOTO – Medaļnieka
sagaidīšana.
Lidostā Rīga pēc
atgriešanās ar sudraba godalgu no Atlantas olimpiskajām spēlēm 1996. gadā

 

Brāļi Klementjevi. No kreisās: Ivans, Pjotrs,
Jefimijs

 

Ivans Polijā. 1994. gads

Foto no personiskā arhīva