Ķirsona garais kokteilis

Pavisam nesen tika
noņemts pēdējais noslēpumainības plīvurs Latvijas džudo vēsturē. Tagad pilnīgi
atklāti var teikt, ka 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Latviju pārstāvēja
divi džudisti. Maskavā par bronzas laureātu kļuva Aleksandrs Jackevičs, bet
Tallinā burāšanas regates viesus apkalpoja jau toreiz apsviedīgais un
virtuozais bārmenis Gunārs Ķirsons, kuram uz lielā tatami gan nav tik daudz
panākumu. Tagad abi strādā plecu pie pleca – Ķirsons ir veiksmīgs uzņēmējs un
džudo kluba Lido prezidents,
Jackevičs –  šī kluba direktors.

Murjāņu pionieris
„Esmu Murjāņu sporta
skolas pirmiesaukuma audzēknis, mācījos kopā ar nākamo aktieri Jāni Paukštello,
dzejnieci Māru Zālīti, Aldi Teteri, kurš joprojām ir murjānietis un ir direktora
vietnieks saimnieciskajās lietās,„stāsta
Gunārs Ķirsons. „Sāku ar
vieglatlētiku, bet šķēps man lāga neklausīja, jo Lūša rezultāta pārsniegšanai
diezin vai ar diviem metieniem pietiktu. Spēka un ātruma bija gana, lai,
absolvējot toreizējo MSS, kas vēlāk tika pārdēvēta par Murjāņu sporta
ģimnāziju, pieteiktos tolaik nesen atklātajā Dinamo sambo klubā pie trenera Aleksandra Sviridova. Pēc pusgada
nodarbībām kļuvu par džudo speciālista Nikolaja Fiļimonova audzēkni. Tie bija
laiki, kad valdīja sambo, bet džudo Latvijā sāka attīstīties, jo tika atzīts
par olimpisko sporta veidu. Nokļuvu vienā vidē ar Oļegu Baskinu, Aleksandru
Jackeviču, Vjačeslavu Bondarenko. Tolaik sambisti, nocīnījušies savā sporta
veidā, pārtapa džudistos un gāja uz tatami. Man šajā pārejas laikā izdevās
trīsreiz kļūt par Latvijas čempionu un reizi iegūt Baltijas čempiona titulu.
Taču ilgi lielajā sportā nenoturējos. 1975. gadā džudo un sambo pametu, tomēr
PSRS sporta meistara nosaukumu biju ieguvis. Protams, ka gribēju kļūt par
pasaules čempionu, olimpisko spēļu uzvarētāju, bet sapratu, ka tas nebūs pa
spēkam. Neredzēju variantu, kā izpausties arī trenera darbā. Džudo tomēr nekur
nebija pazudis, jo sportiskās formas saglabāšanas interesēs turpināju iet uz
treniņiem, ko daru vēl tagad."

Naturālais bizness ar cūku audzēšanu Imantā

Redzot, ka ar
sportošanu ģimeni nevarēs uzturēt, Gunārs sāka savu pirmo privāto biznesu,
audzējot cūkas Imantā. Oriģināli, jo tā tomēr ir Rīga. „Vajadzēja meklēt citu sfēru, kā uzlabot
ģimenes budžetu. Ar cūkām nepietika, tāpēc pārmetos uz apkalpojošo sfēru un
sāku strādāt par oficiantu, itin drīz iegūstot arī šīs profesijas sertifikātu.
Mana prasme tika novērtēta, un 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sāku
darboties Piritas krogā Kadriorga par
bārmeni, maisot kokteiļus olimpiskās regates augstajiem viesiem. Šī profesija
man labi noderēja, jo, atgriežoties no Tallinas, Rīgā jau sākās nopietns
bizness.„

Volejbolisti kaifoja līdz rītam

„Pēc Maskavas un
Tallinas olimpiskajām spēlēm atgriežoties Rīgā, ieguldot lielu daļu arī savu
līdzekļu, uzcēlām restorānu Ščecina,
kur strādāju par bārmeni. Mana recepte bija garais
kokteilis – džins, citronu sula un ūdens. Garais tāpēc, ka garā glāzē, bet
ne džins ar toniku, kas jau dziesmās bija apdziedāts. Uz garajiem kokteiļiem nāca
izmeklēta publika.Par tā rekordistiem joprojām uzskatu volejbolistu Vildes un
Beļeviča ģimeņu galvas, kuri, priecājoties un dancojot ar kundzēm  līdz sešiem rītā, katrs izdzēra pa 52 garajiem. Šķiet, ka divmetrīgajiem
puišiem tas izdevās bez īpašām pūlēm."

Biznesā var arī bez augstākās izglītības

Gunārs atteicās no
džudo trenera karjeras, saprotot, ka būs grūti savilkt kopā ģimenes budžeta
galus. Viņu vairāk vilināja mākslinieka karjera. „ Gribēju iestāties Mākslas akadēmijā, bet
neizturēju lielo konkursu. Toties mana dzīvesbiedre ir gleznotāja. Varēju pats
kļūt par gleznotāju, bet nekļuvu, jo nebija vajadzīgās izglītības. Tās
nepietika arī, lai kļūtu par džudo treneri. Laikam liktenis lēmis, lai kļūtu
par organizatoru. Tā ir sfēra, kas man labi izdodas, jo pratu apkārt pulcēt
ļoti labu komandu, domubiedrus. Par to liels prieks."

Atgriežoties jaunībā

„Pirms divdesmit
gadiem atklāju firmu Lido, vienlaikus
gribēju ko labu darīt sporta veidam. Sāku ar džudo. Palīdzēju Latvijas džudo
izlases jaunajam trenerim Oļegam Baskinam, kurš piepelnījās mūsu firmā. Labākajiem
sportistiem toreiz vēl klājās labi, jo viņi finansējumu un arī algu saņēma no Dinamo Centrālās padomes, kuras krēsls
ir Maskavā," turpina Ķirsons. „Pēc
Latvijas atjaunotnes deviņdesmito gadu sākumā radās lielas problēmas ne tikai
valsts ekonomikā, bet arī sportā, džudo nebija izņēmums. Ko darīt? Baskins
teica, ka jāmaksā par Dinamo sporta
zāles īri. Pats skraidīja, meklēja naudu īrei, centos viņam palīdzēt. Arī šodien
Latvijas labākajiem džudistiem Vsevolodam Zeļonijam un Jevgeņijam Borodavko Lido ēšana par brīvu, jo viņi taču ir
Pekinas olimpisko spēļu potenciālie dalībnieki."

Aleksandra Jackeviča iestarpinājums

Jackevičs ir Latvijas
Džudo federācijas valdes loceklis un joprojām palīdz risināt sasāpējušās
problēmas: „Ja nebūtu Ķirsona
palīdzīgās rokas, diezin vai džudo Latvijā izdzīvotu. Varu arī pats palīdzēt,
jo man ir labas attiecības gan ar Japānas izlasi, gan ar daudzajām šīs valsts
universitātēm un pasaules džudo Meku – Kadokan.
Mūsu labāko meistaru koptreniņi džudo dzimtenē nemaz tik dārgi nemaksā."

Idejas nav utopiskas

„Džudo attīstībā
prioritāte jāpiešķir bērnu sportam, lai šis sporta veids valstī būtu visu
cienīts un atzīts,„ lēš Gunārs
Ķirsons. „Jau no mazotnes
topošajam džudistam jāiepotē apziņa, ka svarīgi ir ne tikai nopietni trenēties,
bet arī kļūt par izglītotu cilvēku. Tāds ir mūsu kluba vadmotīvs. Atklājām
jaunu džudo kompleksu Ziepniekkalnā, nākamgad tāds durvis vērs arī Kauguros,
bet turpmākajos desmit gados ar džudo Lido
tīklu ceram pārklāt visus Latvijas
reģionus. Lai šī darbība vainagotos ar panākumiem, vajadzēs daudz treneru,
tāpēc esošos aktīvos sportistus jāsūta mācīties uz LSPA. Vajadzētu izveidot
džudo sekciju arī Murjāņu sporta ģimnāzijā. Ar šo sporta veidu pasaulē
nodarbojas vairāk nekā pusotra simta valstīs, un popularitāte turpina augt.
Latvijā džudo jākļūst par vienu no vadošajiem."

Gatis ĶĪSIS

Gunārs Ķirsons

uzņēmējs, džudo kluba
Lido prezidents

Dzimis           1951. gada 17.
maijā Omskā

Izglītība         Murjāņu sporta
skola (1. izlaidums)

Pirmais sporta veids         vieglatlētika
(šķēpa mešana)

Pirmais sporta klubs         Dinamo sambo sekcija

Pirmais treneris      Aleksandrs
Sviridovs

Džudo           līdz 1975. gadam (treneris Nikolajs
Fiļimonovs)

Lielākie panākumi sportā             trīskārtējs
Latvijas čempions sambo, Baltijas valstu čempions

Sūtība                        džudo
visaptvertība Latvijā, prioritāte – bērnu sports