Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Dzirksts bērna acīs

Kā katru gadu, Latvijas Gada balvas sportā nominācijai Gada sporta skolotājs konkursu organizēja Izglītības un zinātnes ministrija. Šogad sešu labāko sporta skolotāju cīņas notika Rīgas 37. vidusskolā, kur izvēlējās trīs labākos sporta skolotājus, kas popularizējuši sporta skolotāja profesiju un apliecinājuši tās nozīmi jaunās paaudzes izglītošanas procesā.

Lielāko punktu skaitu ieguva Iveta Daude (Rīgas Valsts vācu ģimnāzija), Gatis Stepanovs (Balvu Amatniecības vidusskola) un Valērijs Kņaževs (Skrudalienas pamatskola).

Konkursa uzvarētājs tiks paziņots Latvijas Gada balvas sportā apbalvošanas pasākumā.

Visi skolotāji, kas tika nominēti titulam Gada sporta skolotājs, saņēma dāvanu — 400 latus sporta inventāra iegādei savai mācību iestādei.

 

Gatis STEPANOVS

Sporta skolotājs

Dzimis: 1981. gada 4. novembrī

Izglītība: Balvu Amatniecības vidusskola, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija

Darba pieredze: kopš 2003. gada Balvu Amatniecības vidusskolā, volejbola treneris Balvu sporta skolā

Sporta aktivitātes: spēlē volejbola klubā Balvi — 1. līgā, piedalās Balvu novada rajona čempionātā

Vaļasprieki: aktīva atpūta, florbols, pludmales volejbols

Ģimenes stāvoklis: precējies, divu meitu tētis

 

Kā iemācīt bērniem mīlēt sportu?

— Tas jādara lēnām un pakāpeniski, neko neuzspiežot, līdz saredzi bērna acīs to dzirksti un sajūti viņa prieku darboties. Mīlestība pret sportu sākas jau no mājas pagalma, tādēļ cenšos rīkot dažādas spēles, izbraucienus ar riteņiem, sākumā vismaz uzaicināt uz sporta zāli paskatīties, kā tur izskatās, un iesaistīt kādās aktivitātēs. Tie ir dažādi vingrojumi un vingrinājumi ar saukli: „Skat, kā es protu! Vai tu arī?” Protams, pieaugušā — vecāku, skolotāja — personīgais piemērs arī ir ļoti iedarbīgs.

Jūsu īpašais paņēmiens, kā bērnus rosināt aktivitātēm?

— Mans īpašais paņēmiens ir līdzdarboties pēc iespējas vairāk. Spēlēt kopā ne tikai volejbolu, florbolu, basketbolu, bet arī kopā noskriet krosu. Piedāvāju bērniem dažādas sporta spēles ar izdomātiem noteikumiem. Tāpat arī visādas netradicionālas spēles, piemēram, beisbolu, badmintonu.

— Kad jūs sakāt — šī stunda man izdevās! Kas liecina par to?

— Tas ir tad, kad redzu atgriezenisko saiti, bērnu acis nekad nemelo, tajās ir tā īpašā uguntiņa, kas sprēgā no darbošanās prieka. Viņi arī paši prasa, lai dod arvien jaunus uzdevumus, kā arī izdomā savus vingrinājumus. Ir noskanējis zvans no stundas, bet bērni nesteidzas prom. Stunda ir izdevusies, jo pozitīvas emocijas ir ieguvis ne tikai skolotājs, bet arī skolēns.

— Kā tiekat galā ar skolas sportistiem, kas reizēm sporta stundās ir augstprātīgi, jo prot vairāk nekā citi?

— Mūsu skolā nav augstprātīgu sportistu, jo mēs sadarbojamies. Tas ir ļoti vienkārši: tiklīdz pamanu kādu augstprātības izpausmi, tā lieku, lai palīdz apgūt kādu konkrētu kustību bērnam, kuram kaut kas neizdodas. Tā veidojas arī šīs sociālās prasmes, kas mums visiem ir tik ļoti nepieciešamas — prasme sadarboties, strādāt komandā. Šis skolas top sportists kļūst par manu asistentu. Tāpat tiek lūgts palīdzēt tiesāt sacensības, rakstīt protokolu.

— Ko darāt ar nepaklausīgiem dauzoņām un lielajiem sliņķiem?

— Nenoliegšu, ka ir arī tādi. Cenšos viņus iekārdināt nākt uz sporta stundām un piedalīties. Jo ir izvēle, vai tu kā nevingrotājs esi mans palīgs, kurš palīdz atnest kādu nepieciešamo inventāru, pēc stundas to atkal palīdz sakārtot, lasa dažādu sporta veidu noteikumus, vai aktīvi līdzdarbojies.

— Kas sagādā gandarījumu?

— Laikam nebūšu oriģināls, bet tā ir mana ģimene, kas sniedz vislielāko gandarījumu. Ja tev mājās ir kāds, kas gaida un atbalsta, tad ir ļoti daudz enerģijas turpināt darboties un tiekties uz priekšu. Ir prieks nākt uz darbu un censties sasniegt arvien labākus rezultātus.

Kā pilnveidojat sevi?

— Tā ir ne tikai dažādu kursu un semināru apmeklēšana savas kvalifikācijas celšanai, bet arī pastāvīgi treniņi formas uzturēšanai un uzlabošanai, jo pats spēlēju volejbolu komandā Balvi, esmu komandas kapteinis. Man kā komandas kapteinim ir jāuzmundrina pārējie spēlētāji, jāceļ komandas kaujas gars, lai būtu ne tikai labs rezultāts spēles noslēgumā, bet komandā valdītu arī labs mikroklimats.

Vai jūtama saikne starp skolēnu sporta stundās un Latvijas atlētu startu pasaules čempionātos, pasaules kausu izcīņās, olimpiskajās spēlēs?

— Cenšos skolēnus ieinteresēt un pārrunāt aktualitātes par dažādiem sporta notikumiem ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Liela daļa skolēnu sekoja līdzi olimpiskajām spēlēm, īpaši pludmales volejbolistu cīņām. Šobrīd notiek aktīva sekošana Kontinentālās hokeja līgas spēlēm. Katru gadu — tas, protams, ir atkarīgs no laikapstākļiem — mēģinām paši uzspēlēt hokeju.

— Kā sadarbojaties ar pašvaldību?

— Ar Balvu pašvaldības atbalstu organizējam dažādas sporta spēles savā novadā. Tas ir ne tikai volejbols, basketbols, florbols, bet arī galda spēles: novuss, galda teniss.

Kā jau minēju, spēlēju volejbola komandā Balvi, kuru līdzfinansē Balvu pašvaldība.

— Jūsu aizraušanās ārpus sporta.

— Man patīk dažādi būvniecības darbi, tie mani aizrauj. Te var vilkt paralēles ar sportu — lēnām, mērķtiecīgi iet uz rezultātu. Nezinu, vai to var saukt par aizraušanos, bet man patīk vērot, kā aug un attīstās manas meitiņas, kā arī darboties ar viņām un iemācīt kaut ko jaunu.