Eiropas apgūšana
Eiropas Savienība (ES) mainās, tātad dzīvo. Būtisku impulsu tālākai attīstībai devis Lisabonas līgumus, kuru dēvē arī par Reformu līgumu. Tas groza līdzšinējos ES un EK pamatlīgumus, neaizstādams tos. Šis dokuments sniedz skaidrāku atbildi uz jautājumu, ko un kā ES un tās dalībvalstis dara.
Mūsu lasītājus interesē sporta iespējamais guvums no šīm pārmaiņām. Par to saruna ar Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktori Agru Brūni.
– Lisabonas līgums 2009. gada 1. decembrī stājies spēkā. Ko tas dod sportam?
– Mainījusies attieksme, iepriekš Eiropas Savienības kompetence sporta jomā nebija skaidri definēta, nebija vienotas politikas. Tagad mūsu rīcībā ir Lisabonas līguma 165. pants, kurš nosaka, ka "Savienība palīdz risināt Eiropas sporta nozares jautājumus, ņemot vērā šīs nozares īpatnības, tās struktūras, kas balstās uz brīvprātīgu darbību, un tās sociālo un audzinošo nozīmi."
Bet tas vēl ir tikai dokuments, kurā paustās nostādnes jāiedzīvina. Sākusies Eiropas Savienības Sporta programmas izstrāde, kuru plānots apstiprināt 2012. gadā.
– Kā mēs šajā procesā varam piedalīties? Vai arī visu atkal izlems Brisele?
– Kāds ievērojams beļģu politiķis reiz teicis, ka Eiropā nav lielu un mazu valstu, visas īstenībā ir mazas, tikai dažas to nav pamanījušas. Eiropas Savienība nav abstrakts jēdziens, bet reāli funkcionējoša sistēma. Zaudē tas, kurš tikai pasīvi vēro tās mehānismu darbību, labākajā gadījumā izsakot kritiskas piezīmes, kuras dzird vienīgi apkārtējie. Diemžēl mums šāda nostāja raksturīga.
Aicinu domāt plašāk un ambiciozāk, gribēt risināt mūsu jomas problēmas pēc iespējas ātrāk un efektīvāk, izmantojot ES instrumentus. Eiropai ir svarīgi zināt mūsu sāpīgākos un aktuālos jautājumus sportā. ES arī uzņemas stingru lomu, lai sekotu, vai sports spēj iesaistīt sabiedrību šo jautājumu risināšanā un attiecīgo saistību izpildē. Būtiska ir nevalstisko organizāciju līdzdalība problēmu risināšanā, strukturēta dialoga nodrošināšana. ES ir noteikta sociālo partneru autonomija. Tādā veidā ikviens sporta sabiedrības loceklis, aktīvi rīkojoties savā klubā, skolā, federācijā, citā sporta organizācijā vai pašvaldībā, var iesaistīties ES sporta politikas veidošanā.
Barselonā februāra beigās notika ES Sporta direktoru sanāksme, kurā tika apspriests Spānijas prezidentūras priekšlikums stiprināt strukturētu dialogu starp ES institūcijām un sporta kustībā iesaistītajām organizācijām.
Jau Eiropas Savienības Sporta ministru padomes pirmajā sēdē, kas notika šā gada 10. maijā, mūsu ministre Tatjana Koķe, runājot par ES Sporta programmu, norādīja uz Latvijai būtiskām aktualitātēm, kuras iepriekš tika saskaņotas ar nevalstiskajām organizācijām un līdzatbildīgām ministrijām.
Latvija uzskata, ka ir nepieciešams kopīgs redzējums ES struktūrlīdzekļu piesaistei sportā. Ir vajadzīga saskaņota rīcība ar citām – veselības, labklājības, uzņēmējdarbības – jomām, lai meklētu elastīgus risinājumus partnerībai – valsts, pašvaldība, privātais sektors – un tā nodrošinātu nepieciešamo finansējumu sporta attīstībai. Latvija uzskata, ka visplašākajā diapazonā skatāms jautājums par sporta sociālo dimensiju, kuras ietvaros izstrādājamas atbalsta programmas, ietverot pasākumus sporta infrastruktūras attīstībai un sporta inventāra pilnveidošanai, tā veicinot sporta bāzu pieejamību, arī pielāgojamību visām sociālajām grupām. Nepieciešams veicināt arī statistikas datu vienotas metodikas ieviešanu.
Turklāt Eiropas Komisija šobrīd internetā organizē sporta jautājumu sabiedrisko apspriešanu. Šajā aptaujā tiek noskaidrots eiropiešu viedoklis par tematu „Stratēģiskā izvēle, kas izdarāma, lai īstenotu ES jaunās pilnvaras sporta nozarē". Apspriešana tiek veikta līdz 2010. gada 1. jūnijam, un tajā var piedalīties ikviens interesents. Saite uz aptauju: http://ec.europa.eu/yourvoice/ipm/forms/dispatch?form=EUandSPORT&lang=en Lai aizpildītu aptauju latviešu valodā, labajā augšējā pusē jāizvēlas „Latviešu valoda".)
– Ir arī visaktuālākās prioritātes?
– Tās tiek vērtētas īstermiņā un ilgtermiņā. Lai katrs cilvēks varētu nodarboties ar sportu, Latvijā iespējami ātrāk jāievieš ES Fizisko aktivitāšu vadlīnijas (EU Physical Activity Guidelines). Mums svarīgi arī stiprināt cīņu pret dopingu, ierobežot dopinga vielu apriti.
Ilgtermiņa prioritātes saistāmas ar Latvijas ekonomisko situāciju, ar ievērojamo valsts budžeta līdzekļu samazinājumu sportam, tādā veidā ir būtiski meklēt risinājumus, kā piesaistīt ES finanšu atbalstu. Jārada kompleksa sistēma, lai veicinātu jaunatnes sporta attīstību.
Līdz šim Latvijas sports tiešā veidā no Eiropas Savienības struktūrfondiem līdzekļus nesaņēma. Toties tika nolemts sniegt valsts galvojumus reģionālo olimpisko centru attīstībai. Arī ļoti vajadzīga programma, un paldies par tās veicināšanu. Tagad Eiropas Savienības acīs sports ir līdztiesīga joma, piemēram, vides aizsardzībai vai enerģētikai.
– Šķiet pagaidām ES naudu sportā varēja manīt tikai veiklos uzņēmēju gājienos, kas to piesaistīja, lai veicinātu tūrisma attīstību, un būvēja kalnu slēpošanas trases, no kurām dažas darbojas patiesi sekmīgi!
– Ne tikai. Arī īstenojot dažādus projektus zinātnes un reģionālās attīstības ietvaros. Piemēram, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija jau otro gadu saņem ES naudu doktorantu stipendijām, un interese par mums tik nepieciešamo sporta zinātni akadēmijā krietni augusi. Tāpat LSPA piešķirts mazliet vairāk par 100 tūkstošiem latu telpu renovācijai un aprīkojuma uzlabošanai.
Savukārt Alūksne kopā ar Hānju pašvaldību Igaunijā jau īstenojusi vienu sava ziemas sporta centra Mežinieki attīstības projektu, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) Pārrobežu sadarbības programmām paredzētos līdzekļus. Tagad jau iesniegts nākamais projekts. Šajā virzienā, sadarbojoties ar Pilvu, sekmīgi strādā arī madonieši. Arī Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros noteikti ir iespējams piesaistīt ES līdzekļus sporta infrastruktūras pilnveidošanai.
Jau šogad mums varētu būt pieejama arī Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas divpusējā finanšu instrumenta finansiālā palīdzība. 2010. gada maijā Sporta departaments veica izglītības iestāžu un nevalstisko sporta organizāciju aptauju, lai noskaidrotu jomas un projektus, kuru īstenošanai būtu nepieciešams finansiālais atbalsts. Apkopotā informācija liecina, ka būtu nepieciešami vismaz 1,25 miljoni latu. Drīzumā ministrijas Starptautisko finanšu instrumentu nodaļa izvērtēs apkopoto informāciju un noteiks atbalstāmās jomas un aktivitātes, kā arī projektu konkursa nosacījumus.
Ļoti ceru, ka saviem projektiem finansējumu saņems Murjāņu sporta ģimnāzija, kas par šiem līdzekļiem varētu uzlabot gan savu audzēkņu sadzīves un treniņu apstākļus, gan pilnveidot mācību kvalitāti.
Ļoti aktīvi šīs programmas ietvaros projektus iesniedza LSPA, no kuriem apjomīgākais ir Sporta pedagoģijas zinātnes institūta izveide. Vēl vairākos projektos paredzēti akadēmiskie pētījumi, izglītības un apmācību uzlabošana. Latvijas Treneru tālākizglītības centrs iecerējis ieviest e-apmācību, organizēt vieslektoru apmaiņas vizītes. Latvijas Skolu sporta federācija gatavojas rīkot Vasaras skolu olimpiskās dienas, Latvijas Nedzirdīgo sporta federācija – uzlabot savu sportistu treniņu apstākļus, Latvijas Olimpiskā akadēmija organizēt Latvijas Nacionālo kultūras biedrību bērnu un jauniešu sporta svētkus. Ir vēl citi projekti, kurus iesniegusi arī Latvijas Sporta veterānu savienība, Latvijas Tautas sporta asociācija un Latvijas Sporta muzejs.
– Cik lielus līdzekļus Latvija varētu saņemt no Eiropas Savienības Sporta programmas?
– To vēl nav iespējams pateikt. Vispirms šī programma jāizstrādā un jāapstiprina, ko paredzēts izdarīt 2012. gadā. Tikai pēc tam tiks atvērts finansējums. Tā apjoms no ES struktūrfondiem sportam Latvijai varētu būt aptuveni divi miljoni latu gadā.
Jāņem vērā, ka ES Sporta programmā iezīmējas šādi akcenti – sportistu fiziskā un morālā integritāte, godīga spēle. Vēršanās pret dopingu, pret rasismu, nepilngadīgo sportistu tiesību aizsargāšana. Sporta sociālo un izglītojošo funkciju nodrošināšana. Zināšanu nodošanas, inovāciju, dialoga un labas pārvaldības principu ieviešana. Fiziska un aktīva dzīvesveida veicināšana. Sadarbības stiprināšana ar starptautiskajām sporta organizācijām un trešajām valstīm.
– Ko darīt tātad faktiski līdz 2013. gadam?
– Vispirms aktīvi jāiesaistās Eiropas Savienības Sporta programmas izstrādē, lai tajā tiktu ietverti Latviju interesējoši jautājumi. Tāpat jāturpina meklēt pieejas ES Struktūrfondiem, kas paredzētas citu nozaru programmām, bet tajā pašā laikā atbilst arī sporta un veselīga dzīvesveida veicināšanai. Mums interesantas ir, piemēram, ES Rīcības programmas mūžizglītības jomā. Murjāņu Sporta ģimnāzija jau ir piedalījusies Comenius programmā, kurai atbilst visu līmeņu un veidu izglītības iestādes, pedagogi, topošie skolotāji. Grundtvig programmās var piedalīties jebkura organizācija, arī sporta klubs, tās paredzētas zināšanu paplašināšanai, lai varētu pielāgoties pārmaiņām sabiedrībā un darba tirgū.
Sporta
izglītības speciālisti, piedaloties Caurviju programmā, var saņemt stipendijas mācību braucieniem. Sports un veselīgs dzīvesveids piederas arī pie ES neformālās izglītības programmas Jaunatne darbībā.
Kopš
2008. gada rudens sports Latvijā zaudējis 14 miljonus latu jeb 50 procentus no iepriekšējo gadu valsts budžeta finansējuma. Tomēr mēs dzīvojam. Lai arī ir grūti, ļoti grūti, nedrīkstam pazaudēt sāktās iestrādnes. Un ES finansiālo palīdzību var atrast jau tagad. Iesaku sekot informācijai mūsu ministrijas mājaslapā www.izm.gov.lv.
Dainis CAUNE
