Gargabalnieka sprints
Valmieras
pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis ir rekordists. Latvijas Jaunatnes
olimpiādes rīcības komiteju viņš vadīja tikai nepilnus divus mēnešus, tomēr
sacensības tika aizvadītas godam.
Krīze iestājās
maija sākumā, kad no olimpiādes rīkošanas pēkšņi atteicās Bauska. Turklāt sākas
priekšvēlēšanu karstumi un pār valsti cēlās arvien smagāks finanšu krīzes
zobens. Tomēr Valmiera ķērās pie vezuma un izvilka.
– Kāpēc
uzņēmāties šādu pienākumu?
– Savos plānos jau
sen bijām ierakstījuši gan jauniešu, gan lielo olimpiādi. Pirms trim četriem
gadiem visu salikām pa punktiem. Bet mums nepiedāvāja. Turklāt bija jāuzņem
Eiropas Sieviešu basketbola čempionāts, vēl citi pasākumi.
Kad pēkšņi
palīdzību lūdza Olimpiskās komitejas vadītāji, izšķirties nebija grūti. Mums
jau neko nevajadzēja celt, vienīgi Daliņa stadionā saremontēt ieskrējiena
celiņu šķēpmetējiem. Atlika tikai organizēt.
– Ko šāds
pasākums deva pilsētai?
– Mēs sporta labā
soli pa solim pragmatiski esam strādājuši gadu desmitiem, arī padomju laikā un
pirmās brīvvalsts gados. Valmierā sports vienmēr bijis cieņā un esam dažāda
līmeņa čempioniem bagāti. Rīkot olimpiādi mums bija arī savdabīgs sportisks
izaicinājums. Mūsu bāzes – Vidzemes olimpisko centru, Pārgaujas pamatskolas
sporta zāli un pārējās, kas visas ir jaunas (četri pieci gadi, kas tad tas ir
sporta celtnei!), – varējām pārbaudīt nopietnā darba režīmā.
Šāda ļaužu masa ir
arī pluss pilsētas atpazīstamībai un biznesam. Sportisti jāguldina, jāpabaro, kaut
gan skolās cenas īpaši nolaidām. Domāju, ka šī ir visu laiku lētākā olimpiāde.
Pilsēta tās organizēšanā neieguldīja gandrīz neko, izņemot savas bāzes un
entuziasmu. Mums visās jomās ir augsta līmeņa speciālisti. Liela starpība
nebūtu, ja olimpiādei gatavotos arī divus gadus. Varbūt vienīgi kaut ko
piekrāsotu, paspilgtinātu, pārbūvētu.
Olimpiādi jau esam
aizmirsuši, gatavojamies nākamajiem sarīkojumiem – tūlīt Prezidenta kausu
izcīņa un pilsētas svētki, pēc tam luterāņu salidojums – atkal ieradīsies kādi
divi tūkstoši viesu.
– Kā šajā
vispārējās krīzes situācijā veidosies tālāk pašvaldības un sporta attiecības?
– Domāju, ko šodien
uz šo jautājumu vēl nevar atbildēt ne ministri, ne arī premjerministrs. Kad
līdz mums būs nolaisti kontrolskaitļi, tad varēsim sākt lemt. Valmierā ar savu
vairākumu esam noskaņoti saglabāt visu, ko tik varam. Protams, tas būs jādara
ar minimālākiem līdzekļiem. Bet kaut ko palaist vējā, vienalga – badmintonu
mūsu jaunatnes centrā vai basketbolu sporta skolā, tas būtu bēdīgi. Novados ir
vēl dramatiskāk. Viņiem viss no jauna jāsakompilē kopā. Bet pēc pāris nedēļām
viss būs skaidrs. Ko var un ko nevar atļauties. Ar lielām bažām gaidu rudeni,
kas draud ar vēl vieniem budžeta grozījumiem.
– Vai joprojām
neatsakāties no nodoma uzņemt lielo Latvijas olimpiādi? Nākamajai jānotiek
2012. gadā.
– Protams, ja
nenotiek vēl kāda superkrīze. Šķiroties un sakot viens otram paldies par šo
olimpiādi, LOK vadība apliecināja, ka nebūt neesam sliktāki par citiem. Turklāt
mēs nemitīgi mācāmies no iepriekšējā veikuma. Un visās sporta jomās mums strādā
krietni speciālisti. Pats nobrīnījos, cik ātri viņi visu saprata, cik viegli ar
viņiem bija strādāt.
Dainis CAUNE
