Treniņš dzīvei un lielajām spēlēm

Šī bija mazliet
atšķirīga Latvijas Jaunatnes olmpiādes noslēguma ceremonija. Sacensību karogs pēc
nolaišanas palika LOK prezidenta Aldona Vrubļevska rokās.

Šis fakts mudināja
vaicāt par nākotni.

– Bet
vispirms par jau bijušo. Kāds ir prezidenta vērtējums aizvadītajai olimpiādei?

– Izdevās labāk,
nekā bijām cerējuši. Valmiera, nepilnu divu mēnešu laikā sagatavojoties
olimpiādei, arī citiem lika aizdomāties par savām iespējām un apliecināja šāda
kompleksa pasākuma nepieciešamību. Turklāt tas nav tik pārmērīgi dārgi, lai,
nerīkojot olimpiādi, mēs iegūtu līdzekļus kādas citas finansiālas problēmas
atrisināšanai. Olimpiādes budžets nepārsniedza plānoto 61 000 latu.

Izrādīt neizpratni
par šādas olimpiādes nepieciešamību ir tikpat naivi, kā vaicāt, kāpēc
dziedātājiem nepieciešami dziesmu svētki. Tā sniedz arī pieredzi. Ir milzīga
atšķirība starp valsts jaunatnes čempionātu vienā konkrētā sporta veidā un šādu
kompleksu pasākumu, kur šķietami viss iet it kā ņiguņegu, bet tomēr pēc noteiktas
sistēmas. Ne vienam vien būs jāpiedalās Eiropas un tagad arī pasaules jaunatnes
olimpiādēs. Šis ir labs treniņš. Arī lielajām olimpiskajām spēlēm.

– Laikam pirmo
reizi medaļas izcīnīja visu 33 pašvaldību pārstāvji…

– Tas īpaši priecē.
Salīdzinot ar iepriekšējām olimpiādēm pašvaldību rangā notikušas arī zināmas pārmaiņas.
Tas liecina gan par par treneru aktivitātēm, meklējot jaunos talantus, gan par
paaudžu maiņu. Jaunatnes olimpiādē startē tikai vienas noteiktas vecuma grupas
pārstāvji. Tāpēc reizēm panākumus gūst sportisti no pašvaldības, kurā šis
sporta veids tikai dzimst, savukārt bez godalgām paliek tie, kuriem jau ir
labas tradīcijas, bet tieši šie gadi trāpījušies tukšāki. Pērn lielo olimpiādē,
piemēram, otrā bija Ventspils, piektā – Liepāja. Viņu vietas šogad nenozīmē, ka
sports šajās pašvaldībās kopumā kļuvis vājāks.

Bet uzsvēršu, ka
šis pašvaldību vērtējums ir neoficiāls. Medaļas izcīna sportisti, nevis rajoni
vai pilsētas.

– Atklāšanas
parādē, šķiet, tika pārkāpta olimpiskā harta. Vairāku rajonu komandas nesa
plakātus, ko varētu definēt kā politisku aģitāciju.

– Es to tā
neuzskatu. Tie bija aicinājumi saglabāt jaunatnes sportu, nevis kādas partijas
noliegšana vai slavināšana, arī ne prasība mainīt valsts iekārtu.

Ministre solīja
darīt visu, lai sporta skolu sistēmu saglabātu. Lielā mērā to darba rezultāts
arī atspoguļojās šīs olimpiādes rezultātos. Mūsu galvenā rūpe, lai, optimizējot
sporta skolu darbu, netiktu lietota aritmētika. LOK un Latvijas Sporta
federāciju padomei svarīgi, lai nesamazinātos bērnu skaits, kas nodarbojas ar
attiecīgo sporta veidu. Nav svarīgi, cik ir sporta skolu direktoru, bet gan – cik
ir treniņu grupu.

– Latvijas
Jaunatnes olimpiādes karogs netika nodots nākamo spēļu saimniekam. Tas nozīmē –
punkts olimpiādēm?

– Nē. Tas nozīmē
tikai to, ka vēl nav izvēlēta nākamās olimpiādes mājvieta. Tā varētu būt,
piemēram, Jēkabpils, kur pirms diviem gadiem atklāja, manuprāt, modernāko
stadionu Latvijā. Tur ir sporta halles, peldbaseins. BMX trase būs uzbūvēta
Madonā. Olimpiāde varētu notikt arī Liepājā. Valmiera apliecināja, ka lielus
kompleksus sporta pasākumus iespējams sarīkot ne tikai Ventspilī.

– Tātad
tiksimies atkal pēc diviem gadiem. Bet kādās komandās?

– Pirmais
pārbaudījums būs nākamgad, kad notiks Latvijas II ziemas olimpiāde. Par formātu
vēl būs jārunā ar pašvaldībām. Vienkāršākais ceļš – 109 novadi un 9 pilsētas.
Ziemas sporta veidos jau pat visi rajoni nepiedalījās. Startam vasaras
olimpiādē katrā novadā vismaz daži atlēti atrastos.

Otrs variants ir
komandas tā saukto plānošanas reģionu robežās – Vidzeme, Latgale, Kurzeme,
Zemgale un Lielrīga. Es vairāk sliecos uz novadiem, jo olimpiādē sacensības ir
individuālas, medaļu izcīna konkrēts sportists, nevis pašvaldība.

Dainis CAUNE

Komandas pēc izcīnīto
medaļu skaita

Zelts    Sudrabs         Bronza            Kopā

1. Rīgas pilsēta         79        49        39        167

2. Daugavpils pilsēta            21        20        25        66

3. Rīgas rajons                      20        18        18        56

4. Valmieras rajons   13        10        7          30

5. Jūrmalas pilsēta    12        14        17        43

6. Jelgavas pilsēta    11        12        16        39

7. Ventspils pilsēta   8          6          11        25

8. Dobeles rajons      7          3          6          16

9. Bauskas rajons     5          6          9          20

10. Talsu rajons         5          2          5          12

11. Rēzeknes pilsēta            4          4          10        18

12. Aizkraukles
rajons          3          8          3          14

13. Kuldīgas rajons   3          5          4          12

14. Saldus rajons      3          3          3          9

15. Ludzas rajons      2          5          2          9

16. Cēsu rajons         2          4          2          8

17. Balvu rajons         2          3          3          8

18. Preiļu rajons        2          2          2          6

19. Ventspils rajons  2          1          1          4

20. Madonas rajons  2          1          0          3

21. Liepājas pilsēta  1          5          7          13

22. Tukuma rajons    1          5          2          8

23. Liepājas rajons   1          4          4          9

24. Gulbenes rajons  1          0          4          5

25. Jēkabpils rajons 1          0          1          2

26. Jelgavas rajons   0          4          2          6

27. Limbažu rajons   0          3          5          8

28. Valkas rajons      0          3          3          6

29. Daugavpils rajons           0          2          4          6

30. Krāslavas rajons 0          2          1          3

31. Rēzeknes rajons 0          1          0          1

32. Ogres rajons       0          0          2          2

33. Alūksnes rajons  0          0          1          1