Godīga spēle sportā un dzīvē

FAIR PLAY IN LIFE AND SPORTS
The article introduces principles of fair play — it is much more than just following rules. It involves mutual respect and concepts of the Olympic spirit. It is very important to introduce the next generation with Olympic ideals, educate them in the Olympic spirit, because exactly teenage years are the ones where a person is at a sort of cross-roads and is doubtful of his/her choice. Many people have gained a wrong impression that Olympic education is rearing an athlete, but as mentioned before Olympic ideals are nothing new because they are close to any comprehensive school’s aims and tasks.

Vērtības un ideāli, kas iedvesmo sportistus, trenerus un olimpiskās kustības dalībniekus, iedvesmo ikvienu. Olimpisms dod brīvības un neatkarības sajūtu un apvieno cilvēkus visā pasaulē. Cilvēkiem ir jāizprot, ka olimpiskās spēles ir skate labākajiem, lai parādītu savu estētisko vērtību — fizisko, garīgo un intelektuālo formu vienotību. Turpretī olimpiskajā kustībā var piedalīties ikviens, jo tās nav sacensības. Olimpiskajai kustībai ir jākļūst par valodu, kas palīdz cilvēkiem neatkarīgi no viņu pasaules uzskatiem, reliģijas, piederības sektai vai rasei; saprast citam citu, atzīt sporta vērtību sinonīmus: cieņa pret partneri, godīga spēle, vēlēšanās būt labākam. Sportā tas izsaka vēlmi gūt panākumus. Olimpisma oreols rada lielu interesi un entuziasmu, kļūstot par spēcīgu motivējošo faktoru izglītībā. Iekļaujot mācību procesā olimpiskās pieredzes ideju, kas virzīta ne tikai uz augstiem sasniegumiem, audzēkņiem rodas iespēja saskatīt mācību aktivitāšu saistību ar reālo dzīvi.
Ļoti svarīgi ir iepazīstināt jauno paaudzi ar olimpiskajiem ideāliem, izglītot olimpiskā garā, jo tieši pusaudža gadi ir tie, kad cilvēks atrodas tādās kā krustcelēs un šaubās par savu izvēli. Daudziem cilvēkiem ir izveidojies nepareizs priekšstats, ka olimpiskā izglītība ir sportista audzināšana, bet, kā jau iepriekš minēts, olimpiskie ideāli nav nekas jauns, jo tie ir tuvi jebkuriem vispārizglītojošās skolas mērķiem un uzdevumiem. Svarīgi atcerēties, ka, izglītojot olimpiskā garā, mēs palīdzēsim pusaudzim attīstīt un pilnveidot individuālās rakstura īpašības.
Starp mācību uzdevumiem nozīmīga vieta atvēlēta godīgas spēles veicināšanai. Godīga spēle – tas ir daudz vairāk nekā vienkārša likumu ievērošana. Tā ietver savstarpēju cieņu, sportiskā gara jēdzienus. Sporta Ētikas kodeksā (Eiropas Padomes ministru komitejā pieņemts 1992. gada 24. septembrī) akcentēta doma, ka galvenais ir godīga spēle bērnu un jauniešu vidū, kas nākotnē būs pieredzējuši sportisti vai pat sporta zvaigznes. Katra pedagoga pienākums ir ievērot pašam un veicināt savos audzēkņos šādu sportisko garu, jo tikai ar personīgo piemēru var panākt vēlamo rezultātu. Katram pedagogam ir tiesības organizēt mācību procesu patstāvīgi, tas ir, — strādāt pēc paša veidotām programmām, pēc saviem ieskatiem, izvēloties standartā paredzētajam saturam nepieciešamo apguves laiku. Tajā pašā laikā pedagogs ir atbildīgs par to, lai skolēnam būtu nodrošināta iespēja iegūt valsts standartam atbilstošu izglītību.
Olimpisko izglītību nepieciešams realizēt pasaules jauniešu vidū, lai attīstītu jaunatnē apziņu par tās spēku un par nākotni kā pozitīvu iespēju virkni. Olimpisko spēļu translācija televīzijā ir viens no pasaulē skatītākajiem notikumiem. Diemžēl lielākajai daļai skatītāju šis ir vienīgais ieskats olimpiskajā kustībā, un viņi pieņem to, ko redz olimpiskajās pārraidēs, ietver olimpiskās kustības filozofiju un vērtības. Tajā pašā laikā televīzijas pārraižu uzmanības lokā bieži ir arī narkotikas, dopings, komercializācija un „uzvarēt par katru cenu” domāšanas veids. Olimpiskās izglītības izaicinājums ir iemācīt cilvēkiem atšķirt, kuras ir patiesās olimpisma idejas un vērtības. Tādējādi olimpiskās izglītības programmu svēts pienākums ir izglītot jaunatni būtiskākajos sporta tikumos, ietverot biedriskumu, rakstīto un nerakstīto likumu cienīšanu, cieņu pret pretinieku, tieksmi pēc pilnveidošanās, tiekšanos sasniegt ķermeņa, prāta un dvēseles saskaņu, kā arī veidot olimpiskā gara veidojošu morālo īpašību un mentālo struktūru izpratni.
Olimpiskās kustības atjaunotājs Pjērs de Kubertēns ticēja un cerēja, ka „Olimpiskās spēles būs atbalsts miera idejai, taču miers virs zemes var iestāties tikai tad, kad pasaule būs labāka, bet labāku pasauli var radīt tikai labāki cilvēki, taču cilvēki var kļūt labāki, tikai dodot un ņemot, saņemot belzienus un atbildot uz tiem sakoncentrējoties un sasprindzinot spēkus asās sporta cīņās”.
No jaunatnes izglītības, domāšanas un attieksmes ir atkarīga mūsu valsts nākotne. Realizējot olimpisko izglītību, var tikt sasniegts izteikti pozitīvs rezultāts. Katram bērnam, neņemot vērā kultūru vai dzimumu, patīk sports, spēles un sacensības. Ar sporta aktivitātēm bērniem var iemācīt tādas vērtības kā godīgas spēles koncepcija, sportista cienīga uzvedība, cieņa un savstarpēja sapratne.
Antra GULBE