Ierakstīt vēsturē šodienu
Sporta muzejs mainījis vadību un tikko par darba
vietu kļuvis Jurim Celmiņam. Enerģiskais vīrs ar vēsturnieka diplomu sevi
apliecinājis, būdams gan Saeimas deputāts, gan valdības loceklis.
Deputāts, ministrs, direktors
Varbūt jaunākajai paaudzei Jura Celmiņa vārds nav zināms,
bet politiskās dzīves vērotājiem gan noteikti. Viņš atmodas gados aktīvi sāka
rosīties politikā, ir bijis 6. Saeimas deputāts un vienu gadu pat izglītības un
zinātnes ministrs. Tomēr pamatā viņam ir vēsturnieka specialitāte, un ne bez zināšanām
par savu nākamo darbavietu Celmiņš pieteicies konkursā uz valsts aģentūras Latvijas
Sporta muzejs direktora amatu. „Esmu te bieži bijis un labi pazinu līdzšinējo
direktori," sarunu Sporta muzeja otrā stāva mazajā kabinetiņā, kurā vieta
atrasta tikai diviem galdiem, sāk jaunais direktors. „Piecus gadus esmu
bijis Tukuma muzeja direktors, un tas laiks man bija viens no jaukākajiem
dzīvē. Faktiski gandrīz visos Latvijas muzejos esmu paviesojies – mani tas
vienkārši interesē."
Vai tad muzejs nav kaut kas sastāvējies un
garlaicīgs? Uz to Celmiņš atteic, ka daudziem tā liekas, bet ir cilvēki, kas
visu mūžu nostrādā muzejā un citu darbu nemaz nevēlas. „Esmu vēsturnieks,
un muzejs ir viena no tām iestādēm, kas pēta pagātni, bet pret šo darbu var izturēties
arī ļoti radoši," norāda jaunais direktors.
Sporta
klubiem savu vēsturi
To, kas muzejā bijis līdz šim, Juris Celmiņš
nevēlas īpaši analizēt un kritizēt, vien nosaka – mūsdienu
apstākļiem par daudz muzejiski te viss esot noticis, akcentējot 19. un 20.
gadsimta sporta vēstures izpēti ar iedziļināšanos senā laika periodā. „Vajadzētu mazliet
citu pieeju, jo neviens sponsors neatbalstīs muzeju finansiāli, ja nesaskatīs
arī sev no tā kādu labumu," pēc pirmo nedēļu darba jaunais direktors jau
ieskicē virzienus. „Jāpēta
atsevišķu sporta veidu un sporta klubu vēsture. Muzejs piedāvās sporta
federācijām vākt materiālus un veidot ekspozīcijas. Tas būs viens no sadarbības
veidiem." Piemēram, Rīgas Dinamo jau kļuvis par Latvijas zīmolu, ir
atpazīstams pasaulē ar aktīvo fanu klubu. Juris Celmiņš uzskata, ka būtu labi
izpētīt šā kluba vēsturi un izveidot ekspozīciju, parādot visus Dinamo
attīstības periodus, vienlaikus iekļaujot šodienas notikumus. „Vēsturniekiem
jāstrādā, ne tikai pētot senos laikus, bet nemitīgi fiksējot, kas notiek
šodien, jo pēc dienas tā jau būs pagātne," norāda Celmiņš.
„Latvijas
Olimpiskās komitejas statūtos rakstīts, ka viņiem jāveido muzejs," stāsta Juris
Celmiņš. „Ir
savākts daudz materiālu par Latvijas olimpiešiem, LOK interneta mājaslapā var
atrast informāciju par jebkuru Latvijas sportistu, kurš valsti pārstāvējis
olimpiskajās spēlēs, ir izdota grāmata par olimpiskās kustības vēsturi Latvijā.
Olimpiskā komiteja paralēli Sporta muzeja darbībai arī ir ieguldījusi līdzekļus
sporta vēstures izpētei." Kā strādāt tālāk? Jaunais direktors uzskata, ka
Latvijas Sporta muzeja darbs jāsavieno ar to, ko vēstures izpētē dara Latvijas
Olimpiskā komiteja.
Sadarbība un rosība
Juris Celmiņš norāda, ka Sporta muzeja stiprā puse
ir sadarbība ar sporta veterāniem, kuriem te notiek regulāri pasākumi.
Jebkurš muzejs ir pievilcīgs tikai tad, ja tajā ir
rosība un tas ir interesants apmeklētājiem. Kā to panākt? Jaunais direktors
domā – ar dažādām atrakcijām un konkursiem. „Esam iecerējuši izsludināt
fotokonkursu Pavasaris sportā," stāsta Juris Celmiņš. „Konkurss notiks
divās kārtās. Pirmajā kārtā būs bilžu iesūtīšana elektroniskā versijā, pēc tam
atlasīsim labākās fotogrāfijas, izveidojot profesionālu žūrijas komisiju, un no
labākajiem darbiem veidosim izstādi Sporta muzejā. Vēl gan jāatrod veids un
līdzekļi, kā apbalvot pašus labākos."
Juris Celmiņš uzskata, ka muzejam jāatrod kāds
turīgs mecenāts, kurš pats saistīts ar sportu un ir ieinteresēts muzeja dzīves
notikumos. Tāpat jāattīsta sadarbība ar rakstošajiem autoriem, kuri varētu
reizi mēnesī pulcēties muzejā un pārspriest savu darbu. Direktors norāda: „Dažādi autori par
sporta vēsturi ir uzrakstījuši vairāk nekā muzejā strādājošie. Ir daudz
entuziastu, kas raksta. Var izdot rakstu krājumus un grāmatas, uzglabāt šos
materiālus elektroniski, bet galvenais ir šos cilvēkus apvienot, motivēt un
ieinteresēt, un nedaudz pavirzīt, lai nedublējas tas, ko viņi raksta." Tāpat
Celmiņš iecerējis vairāk gādāt par novadu sporta vēstures izpēti. „Manai dzimtajai
pusei ir paveicies, jo Māris Grīnšteins ir uzrakstījis Tukuma sporta vēsturi."
Kopā ar naudu
Jurim Celmiņam nākas jebkuru ideju virzīt kopā ar
naudas meklēšanu. „Cita
ceļa nav, jo muzejs ir jāattīsta kā uzņēmējdarbības iestāde," domā direktors. „Pamatā iztiekam no
valsts budžeta naudas, bet mūs skar tie paši samazinājumi, kas valsti kopumā.
Pašlaik gatavojam izcenojumus tiem dažāda rakstura pakalpojumiem, kādus sniedz
muzejs. Piemēram, kaut ko izdrukāt, pārfotografēt, palīdzēt žurnālistiem ar
materiāliem, bet tas būs maksas pakalpojums." Celmiņš ir dzirdējis runas, ka
sporta organizācijām un sporta žurnālistiem līdz šim ir bijušas nelielas
komunikācijas problēmas ar muzeju, bet tā turpmāk nedrīkstot būt, jo katrs
klients esot vērtība. „Nupat
mums pieprasīja materiālus par Latvijas hokeja vēsturi, jo kāda žurnāliste
gatavojas veidot grāmatu pirms gaidāmā pasaules čempionāta hokejā. Apzinājām
viņas vēlmi un sameklējām visus nepieciešamos materiālus. Sporta žurnālisti arī
ir tā grupa, ar kuru mums regulāri būtu jātiekas, jo viņu vidū ir patiesi
sporta fani, kuri ne tikai rada rakstus, bet arī vāc apkopojušus materiālus par
kādu tēmu sportā."
Nākotnes ideja, ko patlaban apsver Sporta muzeja
direktors, ir Latvijas izcilāko sportistu slavas zāles izveidošana. „Tas nav nekas
jauns," atzīst Juris Celmiņš. „Varbūt būs jāmeklē to Latvijas sportistu
palīdzība, kuri ir guvuši izcilus panākumus, bieži startējot ārzemēs, un ir
labi situēti – viņi varētu atbalstīt savu un citu sportistu sasniegumu
saglabāšanu uz mūžīgiem laikiem muzejā."
Astoņpadsmitgadīgs jauneklis
Tā kā Sporta muzejs ir tikai astoņpadsmitgadīgs jauneklis, kas dzimis 1990. gadā, tad šim jaunajam cilvēkam, gribas augt un
pilnveidoties tur, kur virmo sportiskas vēsmas… „Mēs atrodamies
senā Vecrīgas namā, kas nav īpaši piemērots ekspozīciju rīkošanai," norāda
Juris Celmiņš. „Ebreju
draudze šo namu novēlējusi Latvijas valstij ar nosacījumu, ka šeit jābūt Sporta
muzejam. Ar laiku šis nams varētu palikt kā krājumu glabātava, bet ekspozīcija
būtu jāveido kādā citā ar sporta aktuālo dzīvi saistītā ēkā." Jaunajam
direktoram ir daudz plānu, kurus gan pagaidām viņš iesaka saukt par sapņiem – īstenojamiem
sapņiem.
Cik tuvu sportam ir pats Sporta muzeja direktors? „Sekoju līdzi
hokejam, F1 sacensībām un vieglatlētikai," nu jau dzirkstošam acīm turpina
Juris Celmiņš. „Man
patīk arī grandiozie sporta notikumi, olimpiskās spēles un pasaules čempionātus
ieskaitot, bet lielākā bauda ir pasaules čempionāts futbolā." Celmiņš jaunībā
sportojis, mācoties mazā lauku skoliņā, un viņa vecuma grupā trīs zēni ar
labākajiem rezultātiem allaž brauca uz rajona sacensībām gandrīz visos sporta
veidos – sākot no vieglatlētikas un beidzot ar šahu un dambreti. „Vēlāk trenējos pie
Bruno Habarova paukošanā, esmu šo un to darījis, bet nekur neesmu sasniedzis
izcilus rezultātus."
Tomēr Jurim Celmiņam uz visiem laikiem palicis
prātā kādas skolotājas teiktais, kas jebkurā dzīves jomā noder vēl līdz šim. „Reiz klases
audzinātāja ienāca klasē un teica: „Izcilus sasniegumus var sasniegt tikai sporta
veidā, kas ir pavisam jauns un tikko sākas. Ziniet, ko darīsim? Ir uzradies
badmintons, un mēs sāksim spēlēt badmintonu!" Tā Talsu pusē sāka attīstīties
šis sporta veids, un tieši Gundega Grīnuma no Talsu vidusskolas kļuva par PSRS
čempioni badmintonā." Šo atziņu Celmiņš attiecina arī uz BMX: „Tas ir jauns
sporta veids, un mēs varam lepoties ar olimpisko čempionu. Latvija nekad
futbolā nesasniegs to, ko var sasniegt BMX," uzsver muzeja direktors. „Sports ir
aizrautība, hobijs, kas piepilda cilvēkā nepieciešamību pēc riska, azarta un
šim azartiskumam ir jāienāk arī Sporta muzejā. Pagaidām ir tikai viens tāds
atraktīvs prieks – muzeja apmeklētājiem ir iespēja rāpties pa alpīnistu sienu
ar visu nodrošinājumu -, bet viss vēl priekšā."
Iveta DAINE
Juris Celmiņš
Latvijas Sporta muzeja direktors
Dzimis 1950. gada 6.
februārī Talsos
Izglītība Latvijas Valsts Universitātes Vēstures
un filozofijas fakultāte
Darba
pieredze bijis
skolotājs un skolas direktors Tukumā,
Tukuma
Mākslas un novadpētniecības muzeja direktors,
Laikraksta
Tukuma Ziņotājs redaktors,
Demokrātiskās
Centra partijas nodaļas vadītājs un valdes priekšsēdētājs,
Demokrātiskās
partijas Saimnieks līdzpriekšsēdētājs,
6.
Saeimas deputāts,
LR
izglītības un zinātnes ministrs,
Sociālo
tehnoloģiju augstskolas rektors,
Rīgas
95. vidusskolas direktors
Apbalvojumi III šķiras Triju
Zvaigžņu ordenis (2000. g.) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme
