Kad uzzibsnī jogeri
Mūsu autors un Latvijas čempions handbolā Raitis Puriņš Insbrukā turpināja izglītoties pirmajās Jaunatnes vasaras spēlēs Singapūrā SOK aizsāktajā programmā Jauno žurnālistu skola. Ziemas spēlēs Raitis apguva fotografēšanu ar vienu no pasaulē labākajām profesionālajām reportieru kamerām Nikon D3 un veidoja ziņas spēļu informācijas dienestam. Šajā rakstā Raitis stāsta, ko sacensību starplaikos darīja sportisti.
Turpinot Singapūrā iesākot tradīciju, arī Insbrukā katru dienu dalībnieki varēja iepazīties ar dažādu valstu kultūrām, apmeklējot attiecīgos stendus Insbrukas Kongresu namā. Ar informāciju interesentus apgādāja vietējie skolēni. Bija iespēja iepazīties arī ar Latviju, turklāt apmeklētāji tika cienāti ar garšīgajām konfektēmGotiņa.
KRĀJ PUNKTUS UN LAIMĒ
Katram olimpisko spēļu dalībniekam tika izsniegts Yogger — USB zibatmiņai līdzīgs priekšmets, ar kuru sportisti var viens otram nodot savu personīgo informāciju, kā arī krāt punktus Kultūras un Izglītības programmas stendos. Saskaroties diviem jogeriem, tie uzzibsnī un apmainās ar savstarpējo informāciju.
Pirms tam gan jogera īpašniekam bija jāizveido savs profils speciālā mājas lapā, norādot, ar kādu personīgo informāciju viņš vēlās dalīties. Saviem sakrātajiem punktiem un draugiem pēc tam varēja turpināt sekot savā lapā.
Pret iegūtajiem punktiem varēja iemainīt dažādas balvas — saulesbrilles, termosa pudeli vai audio austiņas.
TUSĒJAM KONGRESĀ
Atšķirībā no vasaras spēlēm aktivitātes nenotika olimpiskajā ciematā, bet gan Insbrukas Kongresu namā, kurš atradās aptuveni 20 minūšu brauciena attālumā ar autobusu. Tāpēc stendu apmeklētāju vidū sportistu netrūka visas dienas garumā.
Valstu stendi nomainīja cits citu, bet bija arī patstāvīgas citām tēmām veltītas teltis. Uzsvars nebija tikai uz sportu, tika piedāvāta gan izklaide, gan iespēja gūt noderīgas zināšanas. Tika atgādināts par dopinga kaitīgumu veselībai, runāts par olimpiskajām vērtībām, aktualizēta HIV problēma pasaulē. Varēja apgūt arī pašaizsardzības principus un iegūt citu lietderīgu informāciju. Piemēram, sportisti varēja paši iejusties pavāru lomā. Paralēli cepšanai un vārīšanai lieku reizi tika atgādināts par veselīgu uzturu un sabalansētu pārtiku.
Mediju laboratorijā jaunos sportistus mācīja, kā runāt un veidot attiecības ar žurnālistiem, kā uzvesties video un foto kameru priekšā. Sociālo tīklu speciālisti mācīja, kā topošajām sporta zvaigznēm vajadzētu komunicēt un audzēt sekotāju skaitu. Jau tagad daudzi slaveni atlēti labprāt ar Twitter vai Facebook palīdzību tiešā veidā komunicē ar saviem faniem. Sportistiem jāsaprot — arī internets ir publiska vide un tur pateiktais veidos sportista tēlu pozitīvā vai negatīvā noskaņā.
Gandrīz katru dienu spēļu dalībniekiem bija iespēja tikties ar pasaules sporta zvaigznēm. Jaunie censoņi varēja iztaujāt 2010. gada Vankūveras olimpisko spēļu uzvarētāju nobraucienā un bronzas medaļas ieguvēju supergigantā Lindsiju Vonu, 2006. gada olimpisko čempionu biatlonā Vensānu Defrasnē, vairāku pasaules čempionātu medaļu ieguvēju bobslejistu Ivo Rīegu un citas zvaigznes. Pēdējā dienā savus jautājumus varēja uzdot arī Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidentam Žakam Rogem.
Jautrā un brīvā gaisotnē sportisti tērzēja un atbildēja uz dažādiem jautājumiem. „Vai jums ir sava veiksmes apakšveļa?” kāda sportiste jautāja Vonai.
AR SVECI DUŠĀ
Visās spēļu arēnās tika izvietoti mudinoši plakāti taupīt enerģiju. Lai tā nepaliktu tikai plika runāšana, sacensību organizētāji ķērās pie darbiem, olimpiskajā ciematā izsludinot sacensības: kura istabiņa desmit dienu laikā patērēs vismazāk energoresursu?
Galvenā balva — mobilais telefons Samsung Galaxy S2 — bija pietiekami saistoša, lai konkurss nepaliktu nepamanīts. Daudzi sportisti tādēļ dzīvoja praktiski tumsā, dodoties dušā, izmantoja kabatas baterijas vai sveču gaismu.
Olimpisko spēļu organizētāji padomājuši arī par to, ko vēlāk iesākt ar daudzajiem plakātiem, kas izvietoti pilsētā un arēnās. Tie visi tiks pārstrādāti — taps somas un apģērbs.
