Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Kam tiks dvēseles?

Cīņa par
dvēselēm turpinās un diezin vai kādreiz beigsies. Atdosim tās  spēļu azarta, alkohola un citu atkarību
sātanam vai arī piedāvāsim alternatīvu, starp kurām nozīmīga ir iespēja
sportot. Gan ikvienam uzturēt veselīgu dzīvesveidu visa mūža garumā, gan
jauniešiem tiekties pēc visspožākajām uzvarām.
Pirmie savus
tempļus naski būvē par privātajā biznesā gūto peļņu, otrajiem nauda jāatrod
savās vai arī valsts kabatās, kurās gan tā pati mūsu naudiņa ieplūst. Pazīstamo
teicienu – veselā miesā vesels gars – šajos laikos var aktualizēt, sakot –
veselīgs cilvēks, vesela ekonomika.Kopš deviņdesmito
gadu otrās puses Latvijā tiek veidoti olimpiskie centri. Pašvaldības to būvē
piedalās, ieguldot vismaz pusi no nepieciešamā finansējuma. Otru daļu veido
bankas aizdevums, kas tiek izsniegts pēc valsts galvojuma saņemšanas. Šie
līdzekļi pēc tam pakāpeniski, parasti 15-20 gadu laikā, tiek atdoti no valsts
budžeta.Tā uzcelti
olimpiskie centri Ventspilī, Valmierā, Rīgā un Liepājā. Tiek būvēti Daugavpilī
un Jelgavā.Čempioni korī un
stadionā
"Pilsētai ir
divas vajadzības – brīvdabas estrāde un stadions," stāsta Jelgavas mērs
Andris Rāviņš. "Ilgi diskutējām, vai celt divas atsevišķas būves, vai tās
salikt vienā. Uzvarēja ideja par multifunkcionālu stadionu, kurā varam rīkot
arī dziesmu un deju svētkus. Pārjumtajās tribīnēs ir 1500 vietas, kuras
iespējams papildināt ar saliekamām konstrukcijām."Pērnā gada martā
Jelgavā sešu hektāru platībā kompānija LEC sāka olimpiskā centra Zemgale
būvniecību. Blakus Jelgavas 4. vidusskolai, kas pazīstama ar dziesmu svētku
čempioni kori Spīgo, tiek celts ne tikai stadions ar futbola laukumu,
skrejceļiem un visiem vieglatlētikai nepieciešamajiem sektoriem, bet arī
apjomīga daudzfunkcionālā halle ar divās daļās transformējamu zāli. Aiz tās
atradīsies mākslīgā seguma futbola laukums un vēl viens atklātais sporta spēļu
laukums. Kardināli tiks rekonstruēta jau esošā BMX trase.Sporta spēļu zālē
ir stacionārās tribīnes 1500 vietām, izbīdāmajās – vēl 1000 vietu klāt. "Jubalts
no Prāta Vētras jau bija atbraucis apskatīties," smaida olimpiskā
centra Zemgale valdes priekšsēdētājs Andris Misters. "Jelgavas
kultūras namā ir tikai 700 sēdvietu. Varēsim savu halli piedāvāt plašākiem
koncertiem."Būtībā gan nākotnes
izteiksme nav īsti vietā, jo būvniecība jau paveikta vismaz par 60 procentiem.
Sporta spēļu hallē jāveido grīda, jāsāk apdares darbi, stadionā jāsēj zālīte,
jāklāj skrejceļu segums, jārekonstruē BMX trase.

 

Daugavpils būs
centrā

Daugavpils, būdama
otra lielākā Latvijas pilsēta, pagaidām nevar aicināt ciemiņus no visas valsts
uz kompleksiem pasākumiem. Skolām, protams, ir dažādas kapacitātes un kvalitātes
sporta zāles, ir speciālais Lokomotīves spīdveja stadions, hokeja halle,
peldbaseini, bet pilsētai nav viena starptautiskām prasībām atbilstoša sporta
centra. Labāk teiksim – līdz šim nebija…

Daugavpils
olimpiskajā centrā zem jumta jau palikti gandrīz visi 10 000 kvadrātmetri. Tajā
būs Baltijas valstīs modernākā specializētā paukošanas zāle ar 10 celiņiem
(seši sacensībām, četri – treniņiem), 25 m peldbaseins ar sešiem celiņiem un
mācību baseins bērniem. Lielo sporta zāli (2900 kvadrātmetri) ar skaņu
izolējošām sienām varēs sadalīt trijās mazākās zālēs. Skatītājiem būs 1000
vietas, vēl 350 – teleskopiskās tribīnēs. Centrā varēs nodarboties ar visām
Daugavpilī iecienītajām sporta spēlēm, futbolu un lielo tenisu ieskaitot. 350
kvadrātmetri paredzēti fitnesa (atlētiskās sagatavotības) cienītājiem,
atsevišķas telpas arī aerobikai, horeogrāfijai. Vēl – sporta medicīnas bloks,
administrācijas telpas, ēdināšanas bloks. Lai ieinteresētu šajā bāzē rīkot ne
tikai starptautiskas sacensības, bet arī treniņnometnes.

Centram blakus
atrodas jau funkcionējošais futbola stadions ar sintētisko segumu.

"Eiropas
Savienības austrumos mēs būsim lielākā un modernākā sporta bāze," uzskata
Daugavpils olimpiskā centra direktors Uldis Pastars. "Tā ieinteresēs ne
tikai kaimiņus lietuviešus, bet arī Baltkrievijas un Krievijas sporta
organizācijas, ar kurām Daugavpilij jau tagad ir regulāra sadarbība. 700
kilometri no Maskavas un tikpat no Pēterburgas. Mūsdienās tie nav nekādi lielie
attālumi. Vēl tuvāk – Minska un Viļņa. Mēs esam izdevīgā krustpunktā."

Vietējā būvfirma Gādība
darbus sāka 2008. gada 14. janvārī, un tagad tie pabeigti par procentiem
70. "Būvniecības konkurss notika laikā, kad bija visaugstākās būvniecības
cenas. Šī problēma skāra gan Daugavpili, gan Jelgavu," skaidro LOK
viceprezidents Žoržs Tikmers. Tāpēc abu objektu pabeigšanai šogad paredzēts vēl
viens valsts galvojums.

Ja tas netiks
parakstīts, vairāk nekā 10 miljonus latu katrā objektā sāks grauzt laika zobs
un putinās nesaimnieciskuma vējš.

Par dvēselēm
nerunāsim.

Dainis CAUNE

Foto: Dainis Caune,
Sports

Foto: DBSL