Kopā mums izdosies
Aizvadītajā sestdienā Latvijas Olimpiskās komitejas
(LOK) Ģenerālās asamblejas sesijas dalībnieki apstiprināja organizācijas 2009.
gada budžetu 10 680 863 latu apmērā. To veido valsts finansējums LOK
programmām, Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) finansējums, ziedojumi un
dāvinājumi, kā arī saimnieciskās darbības ieņēmumi.Publicējam LOK prezidenta Aldona Vrubļevska sesijā
nolasīto pārskata ziņojumu.Jaunā situācijaPagājuši pieci mēneši kopš mūsu iepriekšējās sesijas
pagājušā gada 25. oktobrī. Šajā laikā notikušas ļoti nopietnas pārmaiņas gan
valsts ekonomiskajā, gan politiskajā dzīvē. Pārmaiņas likušas mums visiem
vēlreiz izvērtēt savas iespējas, un daudzi, kas to pirms laika nedarīja, tagad
sākuši aiz sevis izslēgt elektrību. Tikai retais no mums toreiz līdz galam
apjauta, cik liela finanšu un politiskā vētra tuvojas Latvijai…Šajā starplaikā ne tikai sācies jaunais 2009. gads un
diezgan sekmīgi beigusies pirmsolimpiskā ziemas sporta sezona. Latvijā kopš
12.februāra ir arī jauna valdība ar jaunu Ministru prezidentu Valdi Dombrovski
priekšgalā. Par atvieglojumu sporta nozarei, izglītības un zinātnes ministres
amatu arī šajā valdībā saglabājusi Tatjana Koķe, ar kuru izveidojusies laba
sadarbība iepriekšējās valdības laikā. Cerības vieš tas, ka tieši viņa publiski
paudusi prieku būt par sporta ministri – sportistu uzvaras sniedz daudz
pozitīvu emociju. Domāju, ka mums visiem gan kā Latvijas pilsoņiem, gan kā
sporta nozares pārstāvjiem šobrīd ir dažādi jautājumi un neskaidrības par
nākotni.Tomēr droši varu apgalvot, ka sporta sabiedrība vienmēr
ir spējusi atbildīgos brīžos konsolidēties un cīnīties līdz galam.Tā kā jau Ģenerālās Asamblejas pārskata un vēlēšanu
sesijā oktobrī faktiski tika sniegta atskaite par paveikto līdz 2008. gada
oktobrim, esmu nolēmis vispirms runāt par to, kas mūsu prātus nodarbina
visvairāk. Un tas ir budžets 2009. gadam un valsts sporta budžetā notiekošās
izmaiņas. Valsts budžeta sadaļa sportam sarukusi par vairāk nekā 7 miljoniem
latu, un mums saka, ka samazināšot vēl. Bet mums vēl svaigā atmiņā gandarījums
par 2007. gada sporta budžeta palielinājumu par 6,7 miljoniem latu. Prieki,
diemžēl, bija īsi. Saskaņā ar Nacionālās sporta attīstības programmu
2006.-2012. gadam (NSAP) sporta budžeta apakšprogrammai 09.21 Augstas klases
sasniegumu sports finansējumam šogad vajadzēja būt 8,5 miljoniem latu, bet
tie ir tikai 4,7 miljoni, un sola samazināt vēl. Vai šādā situācijā var
pilnvērtīgi pildīt šo valsts programmu? Taču tieši NSAP īstenošana ietverta
jaunās valdības deklarācijas 10.21. apakšpunktā.Cirtieni budžetamIr saprotams, ka valsts budžetam grūti laiki, ka
ekonomiskā situācija neuzlabojas. Taču nav saprotams, kāpēc tiek matemātiski,
bez izvērtēšanas samazināts budžeta finansējums programmām un pasākumiem, kur
ilgstoši ieguldīti gan valsts, gan pašvaldību un privātie finanšu līdzekļi, kur
pēctecībai un attīstības nepārtrauktībai ir izšķiroša nozīme. Tas visciešāk
atsaucas uz sportu.Ja speciālā budžeta likvidēšanu 2005. gadā dēvējām par
valsts nostāšanos pret sportu, tad kā varam dēvēt valsts attieksmi pret sporta
nozari pašlaik? Samazinājums piemērots
pat tādām budžeta dotācijas sadaļām kā valsts ilgtermiņa saistības galvoto
kredītu dzēšanai un treneru algām.Nežēlojoties gribētu tikai ilustrēt situāciju, kā
samazinājās sporta budžets, sākot ar pagājušā gada septembri. Septembrī bija
pirmais cirtiens, neskatoties uz olimpiskajās spēlēs sasniegtajiem rezultātiem.
Nocirta 10 %, tas nebija izšķiroši, bet domājām, ka noņemtais atgriezīsies
2009. gadā. Taču tad sekoja gada nogale ar plāno sporta daļu valsts
budžetā 2009. gadam.LOV un LOK sadaļās samazinājums šā gada sākumā bija
30-35 %! Tas ir gandrīz miljons latu nost katrai organizācijai. Un tas ir gadā,
kad notiek intensīva gatavošanās un jāveic maksājumi par ziemas olimpiskajām
spēlēm, kas 2010. gada 12. – 28. februārī notiks VankūverāUz spēlēm ceram aizvest labi sagatavotus un motivētus
sportistus gan tādos individuālajos sporta veidos kā bobslejs, kamaniņas,
šorttreks, skeletons un biatlons, gan Latvijas izlasi hokejā, kas tiesības
startēt Vankūverā izcīnīja, skaisti uzvarot visus sāncenšus olimpiskajā
kvalifikācijas turnīrā Rīgā šā gada februārī. Kopumā Latviju ziemas
olimpiskajās spēlēs varētu pārstāvēt aptuveni 60 sportisti deviņās sešu sporta
veidu disciplīnās.Bet paliek jautājumi – vai varēsim nodrošināt hokeja
komandas sagatavošanos? Kā gatavosies labākie individuālo sporta veidu
pārstāvji? Kādas atlaides līdzjutēji dos sportistiem, vērtējot olimpiādes
rezultātu?Protams, mēs darām visu iespējamo, lai Vankūveras programma ciestu
vismazāk, bet vai mums izdosies to nosargāt? Vai spēsim nesagraut pamatus, uz
kuriem balstās mūsu sporta piramīda? Kā jau ziņoju pārvēlēšanu sesijā un papildināšu tagad,
mums tiešām ir ko sargāt. Pasākumi un programmas realizētas, treneri un
sportisti strādājuši ilgstoši un
rezultatīvi. Pēctecības nodrošināšana sportā ir ļoti svarīga, un par to mums
jāpastāv noteikti.Aktuālie valsts galvojumiFinansiāli un saimnieciski 2008. gads noslēdzās puslīdz
veiksmīgi. Pēc jaunā Liepājas Olimpiskā centra atklāšanas 2008. gada 2.
augustā, kurš pašlaik sekmīgi darbojas, pašās gada beigās atbilstoši likumam Par
valsts budžetu 2008. gadam saņēmām divus valsts galvojumus tenisa centra Lielupe
un sporta centra Mežaparks rekonstrukcijas projektu attīstībai. Pēc
rekonstrukcijas arī Latvijas Olimpiskās komitejas birojs 2010. gadā pārcelsies
uz Mežaparka bāzi, kur pašlaik izvietojusies Latvijas Olimpiskā vienība. LOV
savukārt iegūs pilnīgi jaunas un moderni iekārtotas telpas pašreizējās
viesnīcas un medicīnas centra telpās. Lielupē pēc rekonstrukcijas varēsim droši
rīkot visaugstākās raudzes tenisa un citus pasākumus gan ziemā, gan vasarā.Lietišķo sporta veidu centra Kleisti
rekonstrukcijas projekts dažādu apstākļu dēļ piedzīvoja neveiksmi – likumā
paredzēto valsts galvojumu šim projektam 2008. gadā nesaņēmām. Šogad ceram, ka saņemsim visus likumā Par valsts
budžetu 2009. gadam paredzētos valsts galvojumus kredītu ņemšanai olimpisko
centru attīstīšanai Daugavpilī, Jelgavā, Valmierā, Siguldā un Ventspilī.Olimpisko centru celtniecība Daugavpilī un Jelgavā pēc
grafika jāpabeidz līdz šāgada rudenim. Ja netiks saņemti likumā paredzētie
galvojumi, celtnes būs jāaptur. Vissliktākajā variantā to celtniecība apstāsies
uz nezināmu laiku, bet, kā zināms, katra šāda būvniecības apstādināšana nes
milzu finansiālus zaudējumus.Šobrīd valdībā un Saeimā iesniegti priekšlikumi valsts
budžeta grozījumiem, lai ar valsts ilgtermiņa saistībām nodrošinātu šeit minēto
galvojumu sekmīgu realizāciju paredzētajā laikā.Šeit derētu atgādināt, ka arī Valda Dombrovska valdības
deklarācijas 10.22. apakšpunktā noteikts: „(..)
sekmējot reģionālo atbalsta centru izveidi un darbību jauno un talantīgo
sportistu mācību un treniņu nodrošināšanai netālu no dzīvesvietām". Ir
pamats cerēt, ka valdības vārdiem sekos darbi.Sponsori un partneriPagājušajā gadā tradicionāli sadarbojāmies ar
Starptautisko Olimpisko komiteju, Olimpisko solidaritāti un Eiropas Olimpisko
komiteju. Sadarbības rezultātā 2008. gadā esam piesaistījuši vairāk nekā 200
000 latu dažādu LOK programmu un pasākumu realizēšanai gan jaunatnes, gan
augstu sasniegumu sportā un olimpiskās izglītības jomā.Turpinājām sadarbību ar
ģenerālsponsoriem – Latvijas Mobilo telefonu (LMT) un Latvijas
Gāzi, kā arī ar sponsoriem – Hansabanku (tagad Swedbank), Latvijas
Valsts mežiem, Latvijas dzelzceļu, Audi, Monton un Mizuno,
arī ar starptautisko olimpisko sponsoru Samsung.Šogad situācija ir mainījusies – LOK ir tikai viens
ģenerālsponsors – Latvijas Mobilais telefons, par ko liels paldies arī
ilggadējam LMT prezidentam Jurim Bindes kungam personīgi. LOK sponsoru sarakstā šogad redzam Latvijas
Gāzi, Latvijas Valsts mežus, Swedbank, kā arī pēc vairāku gadu pārtraukuma – Ventspils
naftu. Par rezultātiem gan olimpiskajās spēlēs, gan citos
sporta pasākumos esam runājuši daudz. 6. decembrī uzvaras un triumfa brīžus
atcerējāmies atkal Dailes teātrī jau par tradīciju kļuvušajā pasākumā Latvijas
Gada balva sportā. Priecājamies arī tagad, kad uzzinām par olimpiskā
čempiona Māra Štromberga šāgada panākumiem Amerikas BMX trasēs vai par ģimenes
pieaugumu olimpiskā vicečempiona Aināra Kovala ģimenē. Lai dēliņš aug vesels!Šogad pasākuma Latvijas Gada balva sportā
organizēšana naudas trūkuma dēļ, acīmredzot, būs pilnībā jāuztic privātiem
atbalstītājiem, taču sadarbību turpināsim, lai nezaudētu pasākuma kvalitāti un
tā atspoguļošanas apjomu.Olimpiādes un programmas2008. gadā plašu skanējumu Latvijā guva Latvijas II
olimpiāde, kas 13.-15. jūnijā notika Ventspilī. Tā bija pēdējā šāda pieaugušo
Latvijas olimpiāde ar 33 pašvaldību komandu piedalīšanos.Šogad jūnijā pēc šāda komandu sadalījuma Bauskā notiks
vēl Latvijas Jaunatnes olimpiādes finālsacensības.Taču jau 2010. gada martā Latvijas II ziemas olimpiāde
notiks, piesaistot novadu vai apriņķu komandas pēc jaunās Latvijas novadu
kartes. Aktīvi darbojamies olimpiskās izglītības un
popularizācijas jomā.2008. gadā pēc 10 gadu pārtraukuma izlaidām jaunu
modernizētu un mūsdienīgu Olimpisko ĀBECI ar atjaunotu interneta versiju
LOK mājaslapā.Sadarbībā ar a/s Lauku Avīze un Ivaru Ošiņu
izdota plaša grāmata par Latvijas olimpisko spēļu medaļniekiem Latvijas
Olimpiskais zelts, sudrabs bronza.Pēc Latvijas II olimpiādes un pēc olimpiskajām spēlēm
Pekinā iznāca grāmatas, kuru izdošanu nodrošināja Latvijas Sporta federāciju
padomes Sporta apgāda fonds.LOK
mājaslapā www.olimpiade.lv par
mums tagad var iegūt informāciju arī franču un angļu valodā. Turpat latviski,
franciski un angliski atvērta unikāla Latvijas olimpiešu biogrāfisko datubāze
kopš 1912. gada, kur neatkarīgi no tā, kādu valsti viņi pārstāvējuši
olimpiskajās spēlēs, lielāko daļu vārdu grezno arī olimpiešu fotogrāfijas Rekordliels bija konkurss Sportiskākā klase, ko
jau atkārtoti rīkojām kopā ar Hansabanku un Izglītības un zinātnes
ministriju – 2008. gadā konkursā
piedalījās 304 klases no 161 Latvijas skolas. Šogad Sportiskākās klases
konkursa tradīcija turpinās un ir veltīta Eiropas
Sieviešu basketbola čempionātam, kas no 7. līdz 20. jūnijam notiks Latvijā.Olimpisko ideju un pasākumu popularizēšanai sadarbībā ar
Latvijas televīziju esam sarūpējuši ciklisku autorraidījumu par jaunatnes
sportu, kas LTV7 ēterā ir redzams nu jau katru nedēļu – trešdienās pulksten
17.50. Tas ir jaunu formātu ieguvušais raidījums Olimpiade.lv. Pozitīvi
ir arī tas, ka raidījumam katru nedēļu ir divi atkārtojumi.Tādā veidā Latvijai jau šā gada februārī bija iespēja
redzēt arī sekmīgi notikušo Latvijas Jaunatnes ziemas olimpiādi Ērgļos
(atceramies, ka sniega trūkuma dēļ šo pasākumu 2008. gadā bijām spiesti
atcelt), kā arī Latvijas jaunā slēpošanas talanta Rinalda Kostjukova cīņu par
bronzas medaļu Eiropas Jaunatnes ziemas olimpiādē Polijā, kas pagaidām ir
vienīgā šādas raudzes Latvijas jauniešu medaļa Eiropā ziemas sporta veidos.Ko atbildēt SOK un citiemŠā gada februārī gadu pirms
ziemas olimpiskajām spēlēm saņēmām Starptautiskās Olimpiskās komitejas
prezidenta parakstītu ielūgumu uz šīm spēlēm, kas 2010. gada 12.-28. februārī
notiks Vankūverā. LOK Izpildkomitejā 11. martā nolēmām atbildēt apstiprinoši.Bet varbūt vēl nesteigsimies ar atbildes došanu? Varbūt
Latvijas sportistiem negatavoties un nebraukt uz Vankūveru!? Latvijā taču nav
valsts pasūtījuma augstiem sasniegumiem
sportā, bet olimpiskās spēles ir pats augstākais sportiskais līmenis pasaulē.Varbūt jautājuma nostādne ir pārāk radikāla, taču par
šiem jautājumiem jātiek skaidrībā, un jo ātrāk, jo labāk.No valsts sporta budžeta plānotāju puses sportistiem un
treneriem jādod skaidra atbilde, cik naudas būs iespējams šogad saņemt sporta
programmu realizācijai. Ne tikai tam, lai gatavotos Vankūverai, bet arī 2010.
gada Pasaules Jaunatnes olimpiskajām spēlēm Singapūrā. Tāpat tiem, kas jau
uzsākuši nopietni gatavoties 2012. gada olimpiskajām spēlēm Londonā. Arī
jauniešiem, kas ziemas sporta veidos plāno gatavoties 2012. gada Pasaules
Pirmajām jaunatnes ziemas olimpiskajām spēlēm Insbrukā. Tāpat Latvijas
jaunatnes treneriem un jauniešiem, kas gatavojas 2011. gada Eiropas Jaunatnes
ziemas un vasaras olimpiādēm Čehijā un Turcijā.Vai un kā sportu skārs gaidāmais šāgada samazinājums
valsts budžetā? Kas gaidāms 2010. un turpmākajos gados?Atbildes ir vienlīdz svarīgas arī sporta federācijām un
pašvaldībām, kas uztur sporta skolas. Visai sporta nozarei.Mēs visi apzināmies, ka risinājumu gaida arī sporta bāzu
attīstība, sevišķi Rīgā. Par to tiek runāts, bet lēmumi un darbi neseko.Pilnveidošana nepieciešama arī sporta speciālistu
sagatavošanas sistēmā, sporta klubu un sporta izglītības iestāžu nostiprināšanā
arī pēc pašvaldību reformas.Prioritātes un bīstamībaTajā pašā laikā nedrīkstam arī krist panikā vai sasteigt
kādus jautājumus. Krievi saka: "Pospešiš – ļuģei nasmešiš." Steiga un panika
kādas problēmas risināšanā palielina risku kļūdīties. Bet kļūdīties
nevajadzētu.Piemēram, pēdējā laikā arvien vairāk sporta federāciju
pārstāvju, treneru un sportistu publiskajā telpā ierosina noteikt prioritāros
sporta veidus. Saprotams, ka finanšu trūkuma apstākļos šādā priekšlikumā tiek
saskatīts risinājums konkrētām sportistu vai treneru problēmām. Taču netiek
norādīts, uz kura sporta veida rēķina var risināt šīs problēmas. Vai atņemot
vienam, otram radīsies vairāk naudas? Populārā sporta veidu pretstatīšana un
mēģinājumi individuālos sporta veidus konfrontēt ar sporta spēlēm nedod un
nedos pozitīvu rezultātu nevienam no tiem.Nesen dzirdēju Augstākās izglītības padomes
priekšsēdētaja Vētras kunga interviju,
kurš konkrēti nodemonstrēja, ka prioritāšu noteikšana augstskolās deformējusi augstākās izglītības jomu.
Negribētos kaut ko tādu piedzīvot sporta nozarē.Jāatceras, ka par prioritāro sporta veidu jautājumu jau
vairāk nekā 10 gadus tiek runāts dažādos sporta forumos, un arī Nacionālās
sporta programmas 2006.-2012.gadam apspriešanas gaitā ne vienreiz vien par to
tika diskutēts. Līdz šim esam nonākuši pie secinājuma, ka administratīvas
metodes šeit neder – sporta veidi dažādās teritorijās attīstās, vadoties gan
pēc tradīcijām, gan treneru un speciālistu, kā arī vecāku ieinteresētības un
entuziasma un sporta infrastruktūras attīstības katrā teritorijā. Tādēļ esmu pret administratīvu iejaukšanos šajā jomā,
vienlaicīgi iespēju robežās stimulējot ar valsts finansēm tos sporta veidus un
pašvaldības, kur ir speciālisti, kur ir
liela masveidība un kur ir arī atzīstami rezultāti. Faktiski jau tas arī notiek,
jo vislielāko valsts atbalstu treneru algu apjoma ziņā saņem tieši
vieglatlētika un basketbols.Savukārt ar augstas klases sasniegumu sporta budžeta
naudu caur LOK, LOV un federācijām jāstimulē sportisko rezultātu kvalitāte.Šogad jāpārskata Nacionālā sporta attīstības programma
2006.-2012. gadam, kura darbojas jau trīs gadus. Cerams, ka caur šo darbu
varēsim veicināt sporta pārvaldīšanas pilnveidošanu un paātrināt valstij
neraksturīgo funkciju deleģēšanu sabiedriskajām sporta organizācijām Kā redzat, darbs dzen darītāju un mēs esam gatavi
strādāt!Nobeigumā vēlos teikt, ka šobrīd mums visiem šeit
sanākušajiem ir jāsaprot un jāatbild uz jautājumu, cik daudz pašlaik esam
gatavi darīt Latvijas sporta labā, cik daudz esam gatavi ziedoties idejas
vārdā, iespējams arī finansiāli. Padomājiet par to.Vajadzētu nesaplēsties savā starpā un saglabāt sporta
organizāciju vienotību, vēsu prātu un skaidru galvu lēmumu pieņemšanā, tad
rezultāti būs pozitīvi.Kopā mums izdosies!Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, NikonFoto: Ilmārs ZnotiņšŅemt piemēru no sporta.
"Ir ārkārtīgi svarīgi, lai neviens lēmums netiktu pieņemts šaurā lokā,
ierēdņu krēslā sēžot, bet gan, lai tas notiktu tikai un vienīgi sadarbībā ar
visiem tiem sabiedrības pārstāvjiem, kam šie lēmumi jārisina," Ģenerālās
asamblejas sesijā norādīja izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe. "Esmu valdībā uzsvērusi, ka sadarbībā ar
nevalstiskām, sabiedriskām organizācijām mēs varam ņemt piemēru no sporta."
