Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Garā ziema

Kaut arī kamaniņas
jau atslietas pret sienu, mūsu labākajai šā sporta veida pārstāvei Maijai
Tīrumai sezona ievilkās. Maija bija uzaicināta uz jaunās krievu trases
Paramonovā (80 km no Maskavas) oficiālo sertifikāciju.Ar Maiju tikos Raganā,
kur ir viņas dzīvesvieta.– Vai līdz tam kaut ko zināji par šo trasi?– Mazlietiņ, jo pērn
tur brauca brāļi Šici. Viņu atsauksmes nebija tās glaimojošākās, bet šobrīd tomēr
viss izrādījās labāk, nekā biju domājusi. Iespējams, ka pa šo laiku iespēju robežās
daudz kas bija izlabots. Arī tagad trasē rosījās vācu speciālisti – ledus
skrāpētāji no Altenbergas, kas ir labākie šajā nozarē.Trase iztālēm
atgādina tādu kosmisku celtni. Vizuāli tā ir nedaudz līdzīga Siguldas trasei,
jo arī būvēta uz dzelzsbetona stabiem.Uzaicināti bija
pasaules labākie sportisti, taču daudzi neieradās (arī vācieši), jo kaut kas
nebija kārtībā ar vīzām. Toties bija pasaules čempions itālietis Cīglers.Sākumā braucām no
zemākas vietas, beigās – no īstā starta. Katru diena mums komisijai bija
jāstāsta savi iespaidi, izjūtas.– Nebija bīstami?– Nepavisam, kritienu
tā arī nebija. Trase vispār ir mierīga un ne pārāk ātra, tās garums ir 1600
metru. Interesanti, ka virāžās nemaz nejūt spiedienu, kas raksturīgi ātrām
trasēm. Tas nozīmē, ka grūti kaut ko koriģēt, jo viss tāpat notiek, vajadzīga
tikai laba ritma izjūta. Pieredzējušiem sportistiem tas nav sarežģīti, bet
iesācējiem, kas trenējušies tikai Paramonovā, būs grūti pierast pie citām
trasēm.– Kā krievi jūs uzņēma?– Ļoti sirsnīgi, katru
vēlēšanos nolasīja no acīm. Starp citu, es pirmo reizi biju Krievijā, apskatīju
Maskavu. Iespaidīgi un reizē biedējoši mērogi.– Vai nākamgad Paramonovā notiks kāds pasaules
kausu izcīņas posms?
– Šaubos, varbūt kāds
posms junioriem vai jauniešiem. Pagaidām trases apkārtnē nav pienācīgas naktsmītnes,
arī ar kamanu izvietojumu starta vietā ir problēmas – nevaru iedomāties, ka tur
varētu nolikt 24 kamanas. Bet pēc kāda laika, iespējams, viss būs kārtībā, jo
krievu vēriens visiem ir zināms.– Vai šo trasi var salīdzināt ar olimpisko
Vistleras trasi?
– Protams, ka ne, tā
ir pavisam cita trase. Kaut arī visi uzskata, ka tā ir neticami ātra, man tur patika.
Galvenais, ļoti precīzi jāizbrauc katra virāža – nedrīkst kļūdīties ne par
milimetru. Arī inventāru vajag citu. Pasaules čempionātā man nebija pašas
labākās un piemērotākās slieces, varbūt tāpēc paliku tikai 11. vietā.Katrā ziņā Vistleru
mēs vēl iepazīsim rudens treniņnometnē. Domāju, ka atradīsim pareizo risinājumu
un viss būs kārtībā.– Būs medaļa?– Kam tad to
negribas, bet spēki daudzām ir tik līdzīgi, ka visu var noteikt arī veiksmes un
apstākļu sakritība. Par sešnieku noteikti gribas cīnīties.– Kādi ir tuvākie treniņplāni?– Šobrīd nedaudz
fiziski atpūšos, tad individuālie treniņi, bet maijā jau sākas pirmās
treniņnometnes. Patlaban mācos, studēju Biznesa vadības koledžas 2. kursā,
sabiedrisko attiecību nodaļā.Treniņi notiks pēc
plāna – vispirms treniņnometnes Latvijā, ja atļaus finanšu līdzekļi, tad arī
Itālijā, Turīnā, kur ir teicama starta estakāde. Par startu es galvu īpaši nelauzīju,
bet pēc traumas sezonas sākumā (biju spiesta izlaist pirmos trīs Pasaules kausu
izcīņas posmus) vēlāk visas izjūtas zaudēju, kaut arī fiziski jutos labi.– Vai trauma nav atstājusi psiholoģiskas
pēdas?
– Protams, kaut arī
mani neticami ātri saārstēja austriešu brīnumdakteris Muhameds (pie viņa ar
līdzīgām plecu problēmām griezies arī slavenais vācu tenisists Boris Bekers un
citi pazīstami sportisti), tādu īstu pārliecību tā arī neatguvu.Katrā ziņā veikšu
vingrinājumus, kas nostiprina plecu muskulatūru, un ceru, ka jutīšos tik droša,
lai cīnītos ar pilnu spēku atdevi. Varbūt tā būs mana īstā olimpiāde, jo man
jau ir 25 gadi. Juris BĒRZIŅŠ-SOMS